LETA
Esošā finansējuma apstākļos nav iespējams pārbūvēt Latvijas TEN-T pamattīkla autoceļus atbilstoši Eiropas Savienības (ES) TEN-T regulas prasībām un noteiktajā termiņā līdz 2030.gadam, ceturtdien ceļu nozares konferencē sacīja VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) valdes loceklis Verners Akimovs.
Viņš atgādināja, ka ES TEN-T regula nosaka, ka līdz 2030.gadam visam TEN-T pamattīklam jābūt pārbūvētam par divu atdalītu brauktuvju ceļiem, taču LVC neredz iespēju, kā to varētu izdarīt.
Akimovs sacīja, ka gadījumā, ja regula netiks grozīta vai atcelta, tad pēc 2030.gada valstij varēs piemērot sankcijas no ES puses.
ES struktūrfondu finansējums autoceļu būvei nav paredzēts, tāpēc LVC mēģina rast risinājumu ar publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu palīdzību, lai vismaz daļēji pārbūvētu TEN-T tīklu, skaidroja Akimovs. Piemēram, PPP risinājums paredzēts plānotajam Bauskas apvedceļam un nākotnē arī Iecavas apvedceļam.
Akimovs sacīja, ka pārbūvi atbilstoši regulas prasībām varētu neveikt, ja varētu pierādīt, ka tā nav ekonomiski pamatota. Tomēr satiksmes intensitātes dati liecina, ka gan “Via Baltica” maršruta no Ainažiem līdz Grenctālei, gan Rīgas apvedceļa, gan Ventspils šosejas līdz Tukumam un dažu citu ceļu posmu pārbūve ir ekonomiski pamatota un nepieciešama.
Vienlaikus Akimovs atzina, ka ar esošo un plānoto finansējumu tuvākajos piecos gados varēs veikt tikai atjaunošanu nevis nopietnu pārbūvi.
LETA jau vēstīja, ka LVC Attīstības pārvaldes direktors Klāvs Grieze iepriekš attiecīgajā konferencē minēja, ka Latvijā Eiropas nozīmes transporta tīkls veido kopumā 1715,2 kilometrus, tostarp attīstības projekti, kas ir ekonomiski pamatoti, plānoti 211,1 kilometra garumā. Tostarp nepieciešams pārbūvēt visu Rīgas apvedceļu (A4) (A5), “Via Baltica” no Rīgas līdz Lietuvai, Tallinas šoseju (A1) līdz Skultes pagriezienam, kā arī Ventspils šoseju (A10) līdz Tukumam.
Tāpat ziņots, ka šogad finansējums autoceļiem ir 191 miljons eiro, bet 2026.gadā plānoti 139 miljoni eiro un 2027.gadā – 140 miljoni eiro. Tie pamatā ir valsts budžeta līdzekļi.
LVC apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 20,081 miljons eiro, kas ir par 4,1% mazāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 17,6% – līdz 154 483 eiro, liecina LVC publiskotā informācija.
LVC izveidota 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.
tas pamattīkls, arī SM un visa valdība kopumā jau galīgi sapinušies rail Baltica un air Baltic izmestajos tīklos. Labi dzīvot pašiem un savējiem nav tas pats, kas visai valstij labi, Bet labi dzīvojot to jau neredz, kamēr dzīvojas. Bēdas sākas, kad esem nodzīvojušies jau līdz plikai pakaļai, kad teju puse valsts autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.
Bauskai vienreiz jāsāk iekasēt caurbraukšanas nodevu no starpvalstu kravu pārvadātājiem.Un labi lielu kā kompensāciju par brauktuves deldēšanu,troksni un pilsētas iedzīvotāju labdzīves kaitējumu.Apvedceļš kā redzam nav un nebūs.
Par šito ceļu NEbūvēšanu vajadzētu no Eiropas puses uzlikt tādu sodu, ka tas daudzkārt pārsniegtu tās izbūves izmaksas! Kā var būt viena valsts Eiropā kas visu laiku tēlo nabagu un neattīsta pilnīgi neko, bet tikai un vienīgi zog un bāž īpaši pietuūvinātajiem kabatās.
Laiks būtu Eiropas uzraugošajām iestādēm uzņemties nedaudz iniciatīvu (vai atbildību) un izpurināt to šejienes zagļu bandu pa vīlēm!