Mazās Mežotnes pils koncertsezonas atklāšanā izskanēs Andreja Osokina un Ievas Paršas koncertprogramma

Mazās Mežotnes pils koncertsezonas atklāšana šogad iecerēta 24. maijā. Atzīmējot izcilā latviešu komponista Emiļa Melngaiļa (1874 – 1954) 150 gadu jubileju, te izskanēs operdziedātājas Ievas Paršas (alts) un pianista Andreja Osokina koncertprogramma «I bērzs, i smilgas,» portālu informēja Vaska fonda koordinatore Regīna Deičmane.

Programmā – skaņdarbi no abu mākslinieku kopīgi ierakstītā albuma «I bērzs, i smilgas» (tas klajā nāca 2022.gadā): šā gada jubilāra Emiļa Melngaiļa un komponista Kristapa Pētersona kamermūzikas pērles; Pētera Vaska klavieru fantāzija «Izdegušās zemes ainavas»; pasaulslavenā ukraiņu komponista Valentīna Silvestrova darbi, kā arī komponista Jāņa Petraškeviča jaundarba pirmatskaņojums.

Koncerta pirmajā daļā skanēs Kristapa Pētersona, Pētera Vaska un Valentīna Silvestrova mūzika. Latviešu komponistu Kristapu Pētersonu ar Emili Melngaili vieno lietišķa un konstruktīva pieeja jaunradei, kā arī nevairīšanās no prozaiskas tematikas mūzikā. Kristaps Pētersons ir daudzu kamermūzikas un simfonisko darbu autors, un koncerta programmā iekļautajos vokālās mūzikas darbos «Smilgas» un «Kā gulbji» dominē sonorikas paveidi, kuros muzikālā izteiksme balstās galvenokārt skaņas akustiski enerģētiskajās īpašībās.

Savukārt izcilā komponista Pētera Vaska skaudrā un dramatiski ekspresīvā klavieru fantāzija «Izdegušās zemes ainavas» ilustrē autora prasmi attēlot skaņās cilvēka izjūtas lielajās dabas norisēs. Ukraiņu komponists Valentīns Silvestrovs savā daiļradē izgājis dažādus radošos posmus, līdz pēdējās desmitgadēs apstājies pie mazās formas darbiem – bagatellēm. To centrā ir melodijas, kurās komponists cenšas notvert melodisko mirkli, dažādas intonācijas un motīvus. Savu mūziku viņš raksturo kā pietuvinātu paradīzes noskaņojumam, kas atrodas mierinājuma, klusuma un saudzīguma diapazonā.

Koncerta otrajā daļā izskanēs Jāņa Petraškeviča jaundarba pirmatskaņojums un Emiļa Melngaiļa kamermūzikas pērles. «Mani radošākie periodi ir rudens un ziema, kad pelēkie un baltie toņi rada sajūtu – man dabai un pasaulei jādod kaut kas no sevis. Mūzikā, viņaprāt, jābūt pārstāvētai plašai izjūtu un emociju gammai, ko vispilnīgāk dabā var izdzīvot tieši šajos gadalaikos,» atzīst Jānis Petraškevičs.

Ievas Paršas uzmanības lokā atrodas galvenokārt laikmetīgā un latviešu komponistu mūzika, taču viņa labprāt dzied arī baroka un romantisma repertuāru, turklāt visās šajās mūzikas jomās sevišķi liela uzmanība tiek pievērsta teksta un satura atklāsmei. Daudzu latviešu komponistu darbi tapuši tieši Ievas balsij. Par latviešu komponistu solodziesmu un eksperimentālās lirikas  pirmatskaņojumiem Ieva saņēmusi «Latviešu mūzikas balvu» (2008).

Andrejs Osokins ir pasaulē pieprasīts latviešu pianists, nozīmīgāko starptautisko pianistu konkursu un «Lielās Mūzikas balvas» laureāts, kurš regulāri uzstājas leģendārās Eiropas koncertzālēs gan solo koncertos, gan kopā ar orķestriem izcilu diriģentu vadībā. Andreja Osokina koncerti ir emociju, mīlestības un skaistas klaviermūzikas piesātināti, tie pārsteidz ar mūziķa pārliecinošo dažādu mūzikas stilu izjūtu, harismu un virtuozitāti, kā arī brīnišķīgām skaņdarbu interpretācijām un stāstiem par mūziku. Pianists regulāri sniedz meistarklases Latvijā un ārvalstīs, vada savu klavieru klasi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un ir «Osokina Brīvības festivāla Ukrainai» dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs. Par savu koncertdarbību un īstenotajām labdarības akcijām Ukrainas atbalstam apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni pakāpē.

Foto: Valters Pelns