Uldis Varnevičs
Bauskas novada domes vides un attīstības komitejas sēdē deputāti skatīja pieteikumus, kas atbilst pašvaldības saistošajiem noteikumiem par kultūras pieminekļu restaurāciju Bauskas novadā – šoreiz prasa līdzfinansējumu inventarizācijai un apsekojumam.
Sēdē, kas notika 10. februārī, Bauskas vecpilsētas un novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisijas priekšsēdētāja Mārīte Putniņa informēja deputātus, ka visās līdzfinansējuma prasībās noteikumi ir vienādi, – darbi jāpabeidz līdz 31. septembrim, un mēneša laikā jāiesniedz atskaite par paveikto.
Kopija pašvaldībai
Kad 2021. gada decembrī novada domes deputāti pieņēma saistošos noteikumus par atbalstu, M. Putniņa informēja, ka vairāki ēku īpašnieki gaida noteikumu pieņemšanu. Trīs namu īpašnieki jau iesnieguši piecus projektus. M. Putniņa atzina, ka decembrī pieteikumi skatīti Bauskas vecpilsētas un novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisijā un visi atzīti par atbilstošiem saistošajiem noteikumiem.
Pirmā bija līdzfinansējuma prasība Bauskas vecpilsētas teritorijā esošās ēkas Saules ielā 4a arhitektoniski mākslinieciskajai inventarizācijai par kopējo summu 1078,13 eiro.
Vides un attīstības komitejas vadītāja Laine Baha interesējās, kas notiek ar inventarizācijas atskaiti – vai kopija nonāk Bauskas pašvaldībā, kur to var izmantot. M. Putniņa skaidroja, ka finansētāja ir pašvaldība un vienam eksemplāram jāpaliek pašvaldības rīcībā.
Parādīs vērtības
Divām ēkām uzreiz plānotas divas darbības. To dzīvokļu īpašnieku apvienība iesniegusi pieteikumu par ēkas Plūdoņa ielā 18 arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju par 1377,22 eiro un tehnisko apsekošanu par 1058,75 eiro. «Ēka ir viena no senākajām Bauskā – skaists koka nams, kur saglabājies kaut kas no 18. gadsimta apdares. Apsveicami, ka varējuši vienoties par darbībām, kuras nepieciešamas, lai sāktu restaurāciju,» pauda M. Putniņa.
Tāpat divas darbības plānotas ēkai Pasta ielā 1/3 – tehniskais apsekojums par 1172,49 eiro un mākslinieciski arhitektoniskā inventarizācija par diviem tūkstošiem eiro.
To, kāpēc nepieciešama inventarizācija, skaidro Ainārs Pastors, kuram pieder nams vecpilsētas teritorijā: «Tas ļaus noteikt, kas mājā ir vērtīgs vai nav vērtīgs, kas jāsaglabā, kas ne. Esmu studējis mākslas vēsturi un arī pats varētu kaut ko saprast, bet, ja cilvēkam mazāk izpratnes, tad nezina, vai tas rokturis vai loga rāmis ir vērtīgs un kas jāsaglabā. Protams, tas ir tā vērts, ja ar māju kaut ko grib darīt. Ja neko negrib darīt, tad to nevajag.»
Prasa nesarežģīt
Par līdzfinansējumu namam Pasta ielā 1/3 raisījās diskusijas – reāli pašvaldība apmaksā visu apskates procesu. «Vai divi tūkstoši eiro tiešām ir tik precīza summa? Vai bija cenu aptauja?» vaicāja Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks, piebilstot, ka līdz diviem tūkstošiem eiro pašvaldība inventarizāciju vai apskati apmaksā pilnībā. Pēc viņa domām, šī situācija nākotnē būtu jāpārskata.
M. Putniņa skaidroja, ka summas balstās uz darbu izpildītāju iesniegtajām tāmēm. «Mums komisijā nebija kaut kas iebilstams. Neviena summa nav pārspīlēta. Darba veicējs ir ļoti kvalificēts, un parasti izmaksas ir augstākas. Ja īpašniekam būs jāmaksā vairāk, nekā pieprasījis no pašvaldības, tad tā ir viņa paša darīšana. Šajā gadījumā nav nekā pārspīlēta un nekā nav par daudz. Domāju, ka nekādas ļaunprātības tur nav. Vai vajadzīga cenu aptauja, tas ir jūsu ziņā, bet summas nav tik lielas, lai vēl sarežģītu iesniegšanas procesu, un izpildītāju Latvijā nav tik daudz, lai ikreiz par katru objektu visus aptaujātu. Tas visu sarežģītu, ļaunprātības te noteikti nav, to varu droši apgalvot,» tā M. Putniņa.
Deputāti atbalstīja visu prasīto līdzfinansējuma projektu virzīšanu uz finanšu komiteju un Bauskas novada domes sēdi.
Man ne seviski patik sis ekas..tas iztaro ari baisas vestures ainas..es tadas dzivot nevelos..restauret varbut var lai bauska smukaka izskatas..
Lai izdodas Bauskas vecpilsētu pacelt līdz Kuldīgas vecpilsētas līmenim.
Tas atkarīgs arī no pašiem iedzīvotājiem ne tikai no domes.
Ir jāiesaistās sabiedrībai.
Ko novēlēt šiem cilvēkiem, lai viņi vismaz apzinās, cik naudas būs jāieliek šo, par graustiem pārvērsto ēku, atjaunošanā, ja tikai katrs “paīrītis”, par dažu stundu speciālista darba, jau maksā vairāk kā tūkstoti, labi ka domes apmaksāta. Tās summas patreiz ir milzīgas, jo pat veiksmīgi uzņēmēji tam atmetuši ar roku, aprēķinādami, cik tas viss izmaksās Tie izdevumi, ko galvenokārt veidos pašas domes savulaik veiktās apalamās ielu projektēšanas un tam sekojošo darbu dēļ, vēl padomju laikā iesāktās un jau brīvās Latvijas laikā “ar pompu” turpinātās. Jebkurš būvinženieris, celtniecības speciālists gandrīz visas šīs ēkas piedēvēs “slimo ēku” kategorijai, ļoti slimo, pilsētas vadības agrākās rīcības dēļ, rīcības, ko tagad var daļēji saglābt ieguldot milzu naudu, bet, vai rezultāts būs gaidītais, dzīvojot puspagrabā. Nu nav tiem cilvēkiem tās naudas, kā domes “speciālisti” iedomājas, lai veiktu tādu “restaurāciju”, kā ar rātsnama ēku, pilnībā to noārdot, atstājot vien dažus kvadrātmetrus no senās ēkas sienas un uzbūvējot to kā arhitektes Bākules sapni. Nav cilvēkiem to miljonu, kas vajadzīgi, lai radītu ko līdzīgu, vien domes galvās izsapņotu.
Pārdomas vietā un ielu renovācijas kļūdu vērtējums, par ko tagad tā vairās runāt toreizējie varasvīri, precīzs. Nepiekritīšu tikai par to “dažu stundu speciālista darbu”. Nez kāpēc mums katram liekas, ka tieši paša darbs ir tas nozīmīgais, grūtais un varen laikietilpīgais, bet citam tās ir pāris minūtes un viegla pastaiga. Pirms publicēt šādu viedokli, ieteiktu iepazīties ar līdzīgu objektu izpētes materiāliem un kaut aptuveni “piemest”, cik laika tad tur īsti varētu būt ieguldīts. Pieņemu, ka skarbais viedoklis varētu mainīties.
Problēma jau patiesībā nav tajā izpētei atvēlētajā tūkstotī vai divos, bet tajā, ka dabīgās novecošanas un māju ilgstošās neapsaimniekošanas rezultātā tās, tiešām, lielākoties nonākušas grausta stāvoklī. Izvēle starp “atjaunot” vai “nojaukt” ar katru gadu vairāk veras pēdējās virzienā, bet arī par nojaukšanu izšķirties nevienam nav politiskā drosmes. Nu, ko? Pasēdēsim ar gudri sarauktām pierēm ap garo gadu vēl gadiņus desmit divdesmit, un Bauskas vecpilsētas problēma atrisināsies pati no sevis.
ir izdomāts kā kārtējo reizi pagrābt no novada līdzekļiem, pareizi sakot, nevis izdomāts, bet paņemts no jau citur izdomātā, patentu nemaksājot. Runa nav par ēku, lielākoties graustu īpašniekiem, bet par tiem ekspertiem, kas Izdod “papīrīti” vien papīra cenas vērtē, lai, varbūt, uzliktu īpašniekam papildu pienākumus. Ēku pārbūvējot, ir vajadzīgs projekts, nevis kāds kaktu eksperta slēdziens, kurā noteikti nav minēts, ka mājai. salīdzinot ar slimnieku, gangrēna dažai jau ir līdz jostasvietai, un cik šī “protezēšana” izmaksās, lai apmierinātu ne vien kādas domes iestādes prasības, bet padarītu ēku “uz veselām kājām stāvošu”. Izbrīnu rada dažu iedomas, ka cinevilla ar dažām restaurētām ēkām piesaistīs tūristus tāpat kā Āfrikā un citās valstīs, kur ieziemieši speciāli viņiem jau sintētikā tērpti izrāda it kā no senčiem mantotus paradumus un priekšmetus. Tad viena otra aktīviste, cenšoties arī savai ēkai dabūt novada budžeta līdzfinansējumu, jau šovasar, pamanot rātslaukumā piestājušu autobusu, varētu tūristu priekšā iziet sintētisku audumu tautastērpā un nodziedāt- “es meitiņa kā rozīte”…
te izņemot tās nedaudzās, kuras vēl var saglābt par pusotru miljonu, kā domes īpašumā esošo Plūdoņa ielā, bet lielāko daļu citām, lai redzamais neturpinātos gadiem, gadu desmitiem arī turpmāk, būtu jāatļauj iedzīvotājiem tas, ko var redzēt gan rātslaukuma malās, gan citur t.s. vecpilsētā, jāļauj ēku nojaukt un uzbūvēt jau citu “retro” stilā, ja domes būvvaldei tas tik ļoti vajadzīgs Tādu, kuras īpašniekam nebūtu jādomā, kā piekurināt “protezēto” graustu, dzīvošanai, varbūt, pielāgojot ēkas otro stāvu. Bet kā jutīsies tie, kam nāksies restaurēt vien puspagrabus, kuros griesti vien pāris metru no zemes? Kādēļ citiem par savu naudu jābūt cietēju lomā, ja domes restaurētai ēkai pietiek, ja tai pieliek jau mūsdienās gatavotu “senatnīgu kliņķi”?
te nu redzams, ka dome piestrādā, lai nākamajām pašvaldību vēlēšanām tos 30% elektorāta nodrošinātu, maksājot ekspertam ar mākslas dizainera diplomu par mākslinieciski tehnisko novērtējumu noliktavas ēkai. Diez cik artefaktu speciālists atradis, ko obligāti par dārgu naudu restaurētus būtu jāizrāda tūristiem? Un kā šis bezvērtīgais papīrs, bez ēkas restaurācijas projekta būtu derīgs būvniekiem? Ja runājam par Kuldīgu, kā te viens patosā iegavilējies, tad tajā pilsētā vismaz neviena pilsētas vara tur atjaunotos namus nav “piebērusi” pat līdz logu līmenim un arī daudz budžeta naudas tajos ieguldīts. Vien, ar ko sliktāki būtu bijušās kautuves īpašnieki un jau Mūsas pretējā krastā esošā Mūra kroga dzīvokļu īpašnieki, ar to ka viņu simtgadīgie nami nav vecpilsētas teritorijā?
Beidz rakstīt palagus!
Lasu, ka stikloto alumīnija un metāla konstrukciju ražotājs SIA “Skonto Plan Ltd” jaunā ražotnē Tukumā ieguldījis vairāk nekā sešus miljonus eiro. Pateicoties šīm investīcijām, uzņēmumam būs iespēja paaugstināt ražošanas efektivitāti un kapacitāti, paplašināt sniegto pakalpojumu klāstu un nodrošināt jaunas darba vietas, norāda “Skonto Plan Ltd” pārstāvji.
Patlaban Tukumā “Skonto Plan Ltd” ir divas ražotnes kopumā 10 000 kvadrātmetru platībā – vienā no tām ražo alumīnija būvkonstrukcijas, savukārt otrā ražotnē ražo nestandarta metāla izstrādājumus, nodrošinot darba vietas vairāk nekā 200 dažādu profilu speciālistiem. Tāpat “Skonto Plan Ltd” ražotnē top stiklotas fasādes augstceltnēm.
Jautājums, kāpēc Bauskas industriālais lauks stāv tukšs un mums attīstība pilnīga nulle.
Žēl Bauskas vecpilsētas, kas kapitāli un neatgriezeniski iet bojā. Komisijas, noteikumi viens pēc otra seko, bet nav īstas gribas (varbūt, saprašanas) ko būtisku beidzo izdarīt. Nav arī saprātīgu un samērīgu prasību. Esošie grausti pamesti degradē visu vecpilsētu. Kādreiz “glāba, glāba” tādu vēsturisku ēku Rīgas ielā 18 (pretī vecajai alus fabrikai) un neļāva īpašniekam neko darīt, kad viņš, laikam, gribēja to nojaukt un uzbūvēt pa jaunu apmēram tāpat kā savulaik “Veltas centra” ēku Plūdoņa ielā, kamēr palika bīstams šis “piemineklis”, un to vajadzēja nojaukt; pēc tam tad jau īpašniekam vairs nebija vēlmes un vajadzības būvēt tur ko no jauna. Savukārt, kā var pieļaut tādu elementāru lietu, ka vecpilsētā joprojām ēkās tiek likti baltas plastmasas pakešu vitrīnlogi, kā kuram patīk? Un tad vēl – kāda “vēsturiski atbilstoša” pārbūve ir notikusi Pasta ielas namam, kur tagad VID atrodas? Kāda “vēsturiska” apdare ir izveidota namam Rīgas ielā pie kādreizējiem “sadzīvniekiem”? Un kur tad vēl “skaistais” sabiedriskās tualetes konteiners, kas tik ļoti “vēsturiski” iederās Rātslaukuma ainavā … Komisijas, speciālisti, noteikumi un kas tik vēl ne, bet vecpilsētā joprojām notiek brīnumu lietas. Jo? Patiešām – kāpēc?
Nekas nenotiek tāpēc, ka pašvaldības līmenī nav ne īstas izpratnes par problēmu, ne gribas kaut ko mainīt, ne zināšanu, ar ko jāsāk un ko tieši jādara. Atbalsta jebkādiem ieguldījumiem vecpilsētas kā kultūrvēsturiska kompleksa saglabāšanai nav arī Bauskas sabiedrībā, kura katru šai virzienā izlietotu eiro uztver kā traģēdiju un sevis aplaupīšanu (komentāri pie šī raksta to lieliski ilustrē). Domāju, ka komisijas (acīmredzot te domāta 2020. gada beigās izveidotā Bauskas vecpilsētas un Bauskas novada kultūrvēstures mantojuma saglabāšanas un attīstības komisija) un noteikumus (acīmredzot domāti 2021. gada 30. septembrī pieņemtie saistošie noteikumi, kuri nosaka pašvaldības atbalstu vecpilsētas ēku atjaunotājiem) te pieminēt kā vainīgos vecpilsētas problēmās ir pilnīgi nevietā, jo tie ir vismaz kādi mēģinājumi šajā jomā kaut ko mainīt. Diemžēl visas reālās sviras ir domes un administrācijas rokās, un šī simbioze spēj jau saknē nogalēt pat pašas saprātīgākās iniciatīvas.
tām vienā komentārā pieminētajām kroplībām (VID māju Pastā ielā, turpat blakus esošo atejas konteineru u,c,) jautājumus adresējiet Bauskas novada būvvaldei un Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, kuras šos risinājumu savulaik saskaņojušas, atzīstot par labiem esam. Šīs ir tās divas institūcijas, kurām baušķenieki lielā mērā var “pateikties” par savas pilsētas vizuālā tēla degradāciju.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vietējai vadībai pēc tā visa atļaušanas (saskanošanas) būtu jāatkāpjas no amata, ja tas tiešām tā ir par Pasta ielas VID māju un tualetes konteineru, nevis gudri jāspriež par Bauskas vecpilsētas ēku glābšanu! Bet tas, protams, nenotiks. Tāpat kā, visticamāk, nekas nemainīsies Būvvaldes attieksmē pret šo visu.
redzams, daži tās ar domes svētību jau sameklējuši, lai uz katra ēku atjaunot gribētāja uzliktu par pienākumu samaksāt vēl pāris tūkstošu kādiem izredzētajiem par papīrīti, uz nagliņas uzkaramu. Jo, kā izskatās, bez šo papīrīšu klātbūtnes nekāda atļauja “restaurācijai” netiks dota. Ja tā nebūtu iecerēts, tad kurš īpašnieks atdotu tos tūkstošus “speciālistam”, kurš kopš diploma saņemšanas vien zīmuli pirkstos virpinājis, kabineta krēslā purkšķinot? Nevis šos tūkstošus atdot speciālistam, kurš “pazīst drēbi”, praktiķim, kurš skaidri pateiks, kas jādara un cik tas izmaksās, izmaksās tādai celtnes atjaunošanai, kur vērts ieguldīt naudu ilglaicīgam rezultātam, ne vien “piešpaktelēšanai” kā tas”atvainojiet” redzams pie vieglas uzvedības sievietēm, zem biezā smiņķa kārtas tāpat redzams, kas apakšā darās….
tiešām neesiet naivi, jo viens no pirmajiem šīs komisijas lēmumiem bija piespiest atjaunotās ēkas saimniekus nomainīt ēkas logus un jumta seguma materiālu, kurš komisijasprāt neiederas konceptā, ēkai, padomju un jau 2, brīvvalsts laikā celtu namu ieskautai, jo pieņemams vien komisijas pielemto materiālu pielietojums. Tiešām žēl to baušķenieku, kuriem pieder vecpilsētas nami un kuri tajos spiesti mitināties ne jau tādēļ, ka nezinātu kur naudu likt, kā ne viens vien komisijas loceklis iedomājies.
vismaz izlasi tos noteikumus, jampampiņ!
Ar kādu konkrēti lēmumu Jūs kāds piespieda nomainīt logus un jumta materiālu? Faktus uz galda!
aizej pie Plūdoņa ielā esošās mājas īpašnieces, lai tā pastāsta, kādus “Dantes elles lokus” vajadzēja iziet gan pirms ēkas atjaunošanas, gan pēc. To, ko tieši pēc ēkas atjaunošanas izcieta īpašniece, vēl ne tik sen rakstīja žurnāliste Bauskas Dzīvē, un ko šajā sakarā, kā rakstīja B DZ, viņai mēģināja piespiest. Tā kā runājam par faktiem, kuru aculiecinieki vēl nav aizsaulē
Ko tieši viņa izcieta? Un vai pati nemaz nebija pie vainas?
Kuras mājas, kāda īpašniece? Neviena komisija neko nav lēmusi par kādu Plūdoņa ielas māju. Ja ir kādi jautājumi, vajag jautāt! Pie tam Bauska nav zona, kas ir atbrīvota no likumu ievērošanas! Pilsēta nav viensēta, kur var darīt visu, kas ienāk prātā! Viensētu īpašnieki gan parasti ir saprātīgāki par pilsētniekiem!
tiešām, vēl zemāk tev nav kur krist, slēpjoties zem dzejnieka vārda, jo tiešām savās glaudāmsmadzenēs šādu informāciju neatrast, pēc BDZ jaunā formāta ieviešanas, bet bibliotēkā drukātās versijas atrašana tevi novestu līdz spēciņu sabrukumam. Un tieši uz jau senāk domes pieņemto noteikumu un vēl tagad klāt nākušo, vecpilsēta joprojām izskatīsies kāda izskatās, neraugoties uz to, ka daži šīs ” vecpilsētas vērtības” jau ir atraduši, tiesa, tik dažu tūkstošu vērtē un pagaidām tos apmaksā novada budžets, visi iedzīvotāji, par uz nagliņas karamiem papīriem, saistošai obligātajai lasāmvielai
ko un par ko šī īpašniece cieta? Par to, ka viņas īpašums tika pieskaitīts Cinevillas teritorijā esošajiem
Vai tiešām ir tik grūti pateikt, kas tās par tādām šausmīgām ciešanām?
Vai tu, glaudāmsmadzeņu īpašniek un vienlaikus pati kompetentākā persona vēsturisku ēku izpētes jautājumos, nevarētu vienkārši aiziet pie daktera (pats zini, pie kura) tā vietā, lai piemēslotu komentārus ar savām totālajām stulbībām un rupjībām? Vienkārši pretīgi lasīt šos slimā suņa murgus.
Baigās aizdomas, ka te reinkarnējies politiskais līķis vārdā Sašiņš.
kārtējā komisija, tikai šoreiz bez ādas mēteļiem mugurā un parabelluma pie sāniem bet tikpat barga , ir atradusi visās nelaimēs vainas un arī vainīgo, kurš visticamāk ir Sašiņš un šeit paustais vieni vienīgi meli, jo glaudāmsmadzenēs nav atrodams, tātad “feiks”. Tad attiecīgo interešu pārstāvi, aizej uz bibliotēku un izlasi, kā “veicās” mājās īpašniecei ar mājas atjaunošanu, mājas Pludoņa ielā, blakus “Kreitiņa akadēmijai, padomju un atjaunotās Latvijas laika ēku ieskautai?
arī šī, apvienotā novada varasvīriem, vai vismaz pie tādiem sevi pieskaitījušajiem, nekas no vēl iepriekšēja novada laikā piekoptajām metodēm nav aizmirsies. Ja nav argumentu, jāsāk ar nozākāšanu un vainīgā meklēšanu, bet tas neko vairāk, kā par rakstītāja bērnišķīgumu, neliecina
Nāc vien, Sašiņ, pie manis, nekautrējies! Dabūsi ripiņu. Paliksi rāms un priecīgs.
jūtu tev līdzi- smilšukaste sasalusi, arī dakteros un pacientos neviens ar tevi spēlēties negrib, tad aizej pie kāda no trim Aivaronkuļiem, lai iedod tev bonbongu…
Autoveikala ( pie WC konteinera) ēkai gala siena lēnām dodas tualetes virzienā. Nevis neiedomājamas vērtības jāmeklē, bet vispirms jāizfiltrē avārijas stāvoklī un dzīvību apdraudošas ēkas un jānovērš iespējamais maximas variants.