Mēmeles krastā smaržo ziemeļu “citroni”

Stikanu cidoniju laukos ražas vākšana turpināsies līdz pat pirmajām salnām

Japānas krūmcidonijas mēdz dēvēt par ziemeļu citroniem. Patiesībā tās ir pat veselīgākas nekā silto zemju sāncenši, jo vismaz C vitamīna ziņā tos krietni pārspēj. Un kas par nepārspējamu aromātu! Pieci meža un upes ieskauti dzelteni hektāri aug arī Vecsaules pagasta Jaunsaules pusē.

Iekrāto ieguldīja krūmcidoniju stādos
Kad vasaras izskaņā «Bauskas Dzīve» devās pie Stikanu ģimenes lūkot tomātu ražu, nemaz nezinājām, ka daudz ilgāk un lielākos plašumos viņu saimniecībā aug krūmcidonijas. Tomāti un arī gurķi tām piepulcējās tikai ar laiku, jo vajadzēja aizpildīt tukšo periodu, kamēr cidonijas gatavojās.

Saimniece Agnese Stikane atklāj, ka krūmcidonijas audzējuši arī viņas vecāki. Aptuveni 1,4 ha no viņu 90. gadu sākumā stādītā joprojām ražo. Pārējie hektāri palēnām piedēstīti klāt, kad vēl Agnese un viņas vīrs Edijs strādāja algotu darbu. Izpaliekot ārzemju braucieniem un citām izklaidēm, viss iekrātais no nopelnītā ieguldīts cidoniju stādījumu paplašināšanā. Tolaik, nezinot, ka stādus arī paši var veiksmīgi izaudzēt, stādmateriāls vests no Vidzemes, Kurzemes un pat Polijas. Tikai vēlāk stādījumus papildinājuši arī pašu sēklaudži.

Dzeltens ne vienmēr ir gatavs
Cidoniju lasīšanas sezona šogad sākās augusta nogalē un turpināsies līdz pat pirmajām salnām. Pērn, kad laiks lutināja, paspēja nolasīt pat sīkākos auglīšus. Kā būs šogad – to paredzēt nevar. Tas, ka cidonija ir dzeltena, vēl nenozīmē, ka tā ir gatava. Vācamas tās ir, kad sāk smaržot. Tad aromāts jūtams jau tuvojoties krūmam. Tāpat augļi kļūst tādi kā lipīgi, vaskaini, un sēkliņas ir brūnas.

Agnese ar Ediju, piepalīdzot abām atvasēm Ralfam un Rūtai, paši ar rokām ražu novāc. Visas vienlaikus nekad nav gatavas, tāpēc arī lasīt var pakāpeniski. Kaut šķiet, ka cidoniju augļi ir cieti kā akmeņi, tie patiesībā ir vārīgi – spēcīgāk atsitoties, parādīsies pleķi, kuri ātri vien sāk bojāties. Lasītāji ietērpjas garpiedurkņu kreklos, uzvelk cimdus un dodas gatavāko augļu medībās.

Raža šogad kopumā varētu būt labāka nekā pērn, jo pagājušajā pavasarī daudz nosaldēja vēlās salnas. Agnese gan piebilst, ka aukstums savu tiesu paņem katru gadu. Lauks it kā koku ieskauts, taču salnas mēdz būt bargākas nekā tuvējā apkārtnē. Reiz te bijis lidlauks – varbūt tāpēc vējiem un līdz ar to aukstumam ir, kur ieskrieties.

Agnese lēš, ka šogad vajadzētu novākt vismaz četras tonnas no hektāra, taču atminas, ka pēc atjaunošanas (krūmus nopļauj līdz zemei un ļauj tiem ataugt) vecāku stādītais cidoniju lauks saražoja turpat astoņas tonnas. Tā bijusi tiešām varena raža.
Stikanu krūmcidoniju hektāros pārsvarā aug trīs klasiskās šķirnes: ‘Rondo’, ‘Darius’ un ‘Rasa’. Visas šķirnes ir izturīgas un piemērotas mūsu apstākļiem. Augļi nedaudz atšķiras pēc forma, bet garšas nianses grūti atšķetināmas, jo kurš gan ēd neapstrādātas cidonijas?! Visas šīs šķirnes pavasaros lauku piepilda ar oranžsarkaniem ziediem. Agnese atzīstas, ka tā ir viņas mīļākā krāsa.