Munīcijas ražotni grib būvēt Iecavas pagastā; vai tā būs droša vietējiem iedzīvotājiem?

3.jūlijā militārajā bāzē Ādažos notiks svinīga ceremonija, kas iezīmēs NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas palielināšanas līdz brigādes līmenim uzsākšanu un jaunās NATO daudznacionālās brigādes Latvijā izveidi. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) intervijā aģentūrai LETA saka, ka pašlaik tiek plānots, ka Kanāda 2026.gadā ievedīs 2200 karavīrus, vienlaikus Latvijā vasarā ierodas Dānijas kontingents. Tāpat uz priekšu virzās sarunas par munīcijas ražotnes izveidi pie Iecavas.

Nesen premjere Evika Siliņa (JV) pēc tikšanās ar Valsts prezidentu paziņoja, ka Aizsardzības ministrijā ir nepieciešama reorganizācija, lai mazinātu negatīvās ziņas par skandāliem aizsardzības nozarē. Kā jūs varat atspēkot izteiktos pārmetumus?

Mums ar premjeri ir pastāvīgs dialogs. Es domāju, konstruktīvs un lietišķs dialogs. Premjerministre preses konferencē lika uzsvarus uz vairākām ļoti svarīgām lietām. Viena lieta ir skandāli, un tie ir skandāli, kas ir radušies iepriekšējo ministru laikā. Šis mantojums ir jānovērš un ir jāvirzās uz priekšu.

Tāpat ir reorganizācijas jautājums. Tas, ko mēs esam darījuši no pirmās dienas, tostarp ciešā partnerībā ar premjeri, ir stratēģiskā reorganizēšanās. Respektīvi, mēs esam nozare, kas visupirms rūpējas par Latvijas aizsardzību, bet jautājumu spektrs ir ļoti plašs. Aizsardzību mēs stiprinām, gan veidojot tehnoloģiju viedo aizsardzību, gan stiprinot robežu, gan mēs būvējam lielus infrastruktūras projektus, kā Sēlijas poligons, kas ir ļoti nozīmīgs, lai mēs uzņemtu sabiedrotos un šeit varētu aktīvi veikt savas militārās mācības pirmā multinacionālā NATO brigāde. Mēs arī veidojam ciešu dialogu ar uzņēmējiem. Visam pamatā, protams, ir laba pārvaldība, un tas prasa arī zināmu institucionālo reorganizāciju. Viens no pirmajiem uzdevumiem bija Iepirkumu plānošanas un kontroles nodaļas izveidošana, lai iepirkumi būtu efektīvi un lai neatkārtotos skandāli, kādi ar iepirkumiem bija iepriekšējo ministru laikā. Mēs esam izveidojuši arī Aizsardzības industrijas un inovāciju departamentu, lai lielāku uzsvaru liktu uz regulāru sadarbību ar uzņēmējiem. Mēs esam izveidojuši Valsts aizsardzības korporāciju, kas ir ieguvusi Eiropas līdzfinansējumu, un šeit būs arī rūpnīca. Tam ir arī pilns atbalsts no premjerministres puses, lai šīs izmaiņas veiktu.

Ja ķeramies pie konkrētiem projektiem, tad kad sāks darboties artilērijas munīcijas sastāvdaļu rūpnīca un kāds būs Latvijas ieguldījums? Vai šajā projektā piesaistīs arī kādu Latvijas uzņēmumu?

Tas ir liels sasniegums, ka pie mums Latvijā būs munīcijas ražotne, un šajā gadījumā specifiski ir modulārie pulvera lādiņi. Mēs esam izcīnījuši, ka šeit ienāks gan zināšanas, gan tehnoloģijas no mūsu partneriem, ka mēs būsim daļa no drošajām piegādes ķēdēm gan Latvijas, gan arī Eiropas līmenī. Gan Valsts aizsardzības korporācijas izveidošana, gan iesaistīšanās konkrētajā projektā, ko neviena cita Baltijas valsts nav sasniegusi, tiešām ir ļoti pozitīvs rādītājs. Pie mums būs rūpnīca, pie mums būs munīcijas ražotne – šādā mērogā pirmā Baltijas valstīs. Mēs uz to esam mērķtiecīgi virzījušies, un mēs to arī esam sasnieguši. Protams, ka vēl rūpnīca ir jāuzbūvē. Vēl mazliet pussolīti atkāpjoties atpakaļ, tiek slēgts arī konsorcija līgums un granta līgums, bet mēs šobrīd jau varam runāt gan par konkrētām summām, gan vietu, gan laikiem.

Protams, ka plānošana, projektēšana, tehnoloģiju un zināšanu pārnese sākās jau ar pirmo dienu, bet pati rūpnīca sāks darboties no 2026.gada, kad mēs plānojam saražot 50 000 modulāro lādiņu gadā.

Rūpnīcas potenciālā atrašanās vieta jau ir izvērtēta, un tā ir Iecavas pagastā Bauskas novadā, bet mēs joprojām esam arī sarunās ar pašvaldību, kas vēl ir jānoslēdz. Bet sākotnējā pašvaldības reakcija ir pozitīva. Ja mēs runājam par konkrētām summām, tad rūpnīcas izbūve un iekārtu iegādāšanās kopā izmaksās 12 miljonus eiro. Viens miljons eiro būs Eiropas līdzfinansējums un 11 miljoni eiro ir mūsu nacionālais finansējums. Protams, būs vēl papildu izdevumi par izejvielu iegādi, un izejvielu iegāde šobrīd pasaules tirgos ir ļoti sarežģīta, jo ir liels pieprasījums un tās ir ierobežotā apjomā. Ir paredzēts, ka mēs izejvielas iegādāsimies no mūsu partneriem Itālijā.

Es atkārtošu, ka svarīgākais visā šajā situācijā ir tas, ka mēs šeit ienesam zināšanas un tehnoloģijas, mēs kļūstam par daļu no munīcijas ražošanas ķēdes Eiropā. Mēs divu gadu laikā šeit sāksim ražot modulāros pulvera lādiņus.

Lādiņus vai to sastāvdaļas? Jo visu laiku ir bijusi runa par sastāvdaļām.

Mēs runājam par modulāro pulvera lādiņu. Sākotnēji to varēja saukt par sprāgstvielu bloku. Ir šāviņš, kas tiek ielādēts artilērijas iekārtā, un tad ir modulārais pulvera lādiņš, kas iedod papildu jaudu šāviņam.

Kādas varētu būt papildu izmaksas?

Kā jau es minēju, tad papildus būs izejvielu iegāde, un mēs šeit runājam par aptuveni 15 miljoniem eiro vienam gadam. Taču, protams, viena lādiņa izmaksas ir mazākas nekā cena, par kādu var pārdot saražoto produktu. Tostarp piegādes iespējamas mūsu pašu bruņotajiem spēkiem.

Rūpnīcā tiks nodarbinātas arī militārpersonas?

Personāla komplektēšana ir Valsts aizsardzības korporācijas uzdevums. Kad mēs veidosim šo rūpnīcu, tad būtībā mēs runājam par vietu, kas jau ir bruņoto spēku rīcībā, aizsardzības nozares rīcībā. Protams, būs gan konsultācijas ar mūsu partneriem, kuriem ir pieredze un zināšanas un kuri to jau ir darījuši gadu desmitiem, bet protams, ka mēs iesaistīsim arī mūsu pašu bruņotos spēkus, gan konsultējoties, gan veidojot noliktavas. Būs iesaistīti dažādi partneri.

Kādēļ ir izvēlēta tieši Iecava?

Neejot detaļās, tā ir mūsu teritorija, kur jau ir izveidota infrastruktūra. Mēs skatāmies, lai rūpnīcas izveide būtu, cik iespējams, optimāla un šo projektu varētu īstenot pēc iespējas ātrāk. Viena lieta ir pašas rūpnīcas izbūve, bet mums ir jāskatās arī, lai pie tās būtu atbilstoša infrastruktūra, piemēram, tās pašas noliktavas, kur var glabāt lādiņus. Iecavas pagastā ir virkne šādu faktoru, kas bija par labu šīs vietas izvēlei, bet, kā jau es minēju, mēs vēl esam saskaņošanas procesā ar pašvaldību. Vēl būs nepieciešama arī valdības pilnvara, bet munīcijas ražošana ir bijis viens no uzstādījumiem, kur mums ir jāvirzās ar savas militārās industrijas attīstību.

Ikvienam iecavniekam šajā mirklī, protams, būs jautājums, cik droši būs dzīvot kaimiņos šādai rūpnīcai. Tā būs droša tuvējiem iedzīvotājiem?

Protams! Rūpnīcai ir jābūt drošai, un notiks visi izvērtējumi. Es tikai vēlreiz minēšu, ka mēs esam uzsākuši šīs ieceres saskaņošanu ar Bauskas novada pašvaldību, un kopumā tai ir atbalsts. Protams, arī tālāk noteikti ir nepieciešams dialogs ar pašvaldību, lai jebkādi jautājumi, jebkādi iespējami pārpratumi tiktu noņemti. Beigu beigās tas ir arī ekonomiskais pienesums pašvaldībai, jo šeit nāk iekšā darbavietas, šeit nāk iekšā ekonomiskā aprite. Līdz ar to es domāju, ka tas ir ieguvums pilnīgi visiem – gan valstij, gan aizsardzības nozarei, gan arī, protams, pašvaldībai.

Vai rūpnīca ies kopsolī arī ar dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” attīstību, jo pieļauju, ka daļu sastāvdaļu būs jāpieved ar dzelzceļu?

Protams, ka infrastruktūras savietojamība ir ļoti svarīga, bet tiešas sasaistes šeit nav. Taču mums ir bijušas konsultācijas ar Satiksmes ministriju, un, protams, “Rail Baltica” ir jābūt ar militārās mobilitātes komponenti, ja mēs runājam par kopējo militārās ražošanas, piegāžu un apgādes ekosistēmu.

Vai ir plāni par vēl kādām militāro preču ražotnēm, kur varētu iesaistīties Valsts aizsardzības korporācija?

Valsts aizsardzības korporācija tika izveidota ar domu un misiju, ka mums ir jāattīsta tās jomas, kas ir svarīgas, bet privātajiem uzņēmējiem, lai tajās iesaistītos, ir ierobežoti resursi. Valsts aizsardzības korporācija var palīdzēt iesaistīties un savstarpēji mijiedarboties, veidojot partnerības ar privātajiem uzņēmējiem šeit, Latvijā. Es domāju, ka tie ir nākamie soļi.

Vēl viens solis, ko mēs esam jau izvērtējuši, ir mūsu robežas stiprināšana. Viens no lielajiem uzdevumiem ir iegādāties mīnas, un es kā ministrs esmu uzdevis izvērtēt, kādā veidā mēs varam attīstīt potenciāli arī šo militāro produktu – mīnu un sprāgstvielu – ražošanu. Es jau minēju, ka sprāgstvielām kopumā ir pietiekami ierobežota pieejamība pasaules tirgos, un pirmais solis ļauj caur mūsu partneriem ieiet arī sprāgstvielu un munīcijas tirgos. Tādēļ šobrīd visupirms mēs runājam par dažāda veida munīcijas ražošanu – ne tikai par modulāro pulvera lādiņu ražošanu, bet arī par citu veidu munīcijas ražošanu.

Mēs apsveram nākamos soļus, kurus gan pagaidām detaļās neminēšu, bet ir arī sadarbības ieceres, tostarp ar privāto sektoru. Ja mēs runājam par transporta platformām, ja mēs runājam par tehnoloģijām, tostarp droniem, tad nozarē jau ir izveidojusies laba ekosistēma, bet mēs varam spert nākamos soļus ar publiskajām un privātajām partnerībām, kur iesaistās Valsts aizsardzības korporācija.

Jūsu teiktais nozīmē, ka pārskatāmā nākotnē būs arī mīnu ražotne?

Šobrīd mēs esam izvērtēšanas stadijā. Protams, ka mēs to vēlētos, bet, kā es teicu, tas ir atkarīgs arī no izejvielu pieejamības pasaules tirgos. Tādēļ tas nav tikai par mūsu iecerēm, bet arī par to, vai mums ir partneri, kas spēj šīs izejvielas piegādāt. Šobrīd tas ir zināms izaicinājums, tāpēc mēs uz to skatāmies caur saviem partneriem. Mēs esam tikušies gan ar Somijas un Norvēģijas uzņēmumu “Nammo”, gan ar “KNDS Group”, un šis dialogs turpināsies. Mēs esam identificējuši šo vēlmi, ieceri, ambīciju, ka mēs vēlētos ražot dažāda veida munīciju, un partnerības ietvarā ir jāsaprot, cik tas ir realizējams. Bet mēs uz to plānojam virzīties.

Tomēr tas nozīmē, ka tiks veidotas vēl kādas ražotnes?

Es domāju, ka mēs varētu izmantot arī esošo ražošanas bāzi, bet viss tālākais ir atkarīgs no sarunu procesa gan ar mūsu starptautiskajiem partneriem, gan arī vietējiem uzņēmējiem. Tas nav atkarīgs tikai no Valsts aizsardzības korporācijas, bet būs rezultāts plašākām sarunām, kas šobrīd jau notiek.

Nesen izskanēja informācija par “FOX” automašīnām. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) it kā neesot gatavi tās pirkt, jo tās neatbilstot prasībām. Tad mēs šādus militāros apvidus auto gribam ražot vai tomēr nē?

Sarunu process par “FOX” ir bijis ilgstošs un ir sācies jau iepriekšējo ministru laikā. Man ir divi ļoti svarīgi uzstādījumi. Viens – ir jāattīsta mūsu pašu ražošana, un mums ir jāveicina, jādod pasūtījumus mūsu pašu uzņēmējiem. Otrs – ikvienam centam, ko mēs ieguldām, ir jābūt atbildīgi ieguldītam. Tas nozīmē, ka iegādātais produkts būs arī ilgtspējīgs, konkurētspējīgs, kā arī mēs nepārmaksājam un mums piešķirto naudu izlietojam efektīvi, stiprinot mūsu kaujas spējas.

Sarunu process šobrīd ir fināla fāzē, un es domāju, ka mēs virzāmies uz pozitīvu rezultātu. Mēs esam saskaņošanas fāzē, lai vienotos par detaļām.

Vēl viens milzīgs projekts ir kājnieku kaujas mašīnas, kas aizstās CVR(T) bruņumašīnas. Cik tālu esat šajā projektā?

Mēs esam izvēles procesā. Ir pieteikušās starptautiskās kompānijas, ir bijusi testēšana, ir konkrēti NBS definēti kritēriji, kas ir jāizpilda. Tas tiešām ir ļoti pamatīgs process, un mēs esam jau fināla fāzē. Viens no mūsu pamata uzstādījumiem, kad mēs runājam par kaujas mašīnu iegādi kopumā, par lielām piegādēm, ir, lai būtu lokalizācijas komponente, lai daļa no ražošanas notiktu Latvijā. Mēs runājam par lokalizāciju līdz 30%. Labs piemērs ir bruņutransportieris “Patria”. Kopējais projekta apjoms ir vairāk nekā 200 miljoni eiro, vairāk nekā 200 bruņumašīnas ar potenciālu to skaitu palielināt, un uzstādījums ir, ka 30% ražošanas ir jābūt Latvijā, un tikko mēs atklājām “Patria” ražotni šeit. Tas ir labs modelis, kā virzīties.

Skaidrs, ka katrai iekārtai ir sava specifika, savas iespējas un ierobežojumi, bet kopumā mūsu uzstādījums vienmēr visās sarunās ir, ka mēs vēlamies ne tikai iegādāties, bet arī lokalizēt produktu, jo tā mēs attīstām arī vietējo ražošanu.

Es varbūt pašlaik atturēšos no tālākas detalizācijas, bet mēs esam ceļā uz to, ka kaujas mašīnas būs.

Mašīnas ir iecerēts pirkt no viena piegādātāja vai tie būs dažādi?

Es neieslīgšu detaļās, bet kopējais uzstādījums, protams, ir, lai Latvijas bruņotajos spēkos mēs operētu ar sistēmām, kas ir savstarpēji savietojamas, lai nebūtu tā, ka ir dublēšanās, pārklāšanās un ir jāizmanto vairākas sistēmas vienlaikus. Līdz ar to pamatā mēs runājam par vienu sistēmu.

Vai ir jau arī aprēķini par finansējumu un to, cik daudz šo mašīnu vajadzētu?

Es atkal atturēšos no komentāriem. Jā, skaitļi, protams, ir zināmi, bet, kamēr vēl esam sarunu procesā, tikmēr es atturēšos no konkrētu skaitļu un finansējuma pieminēšanas. Tiklīdz kā būsim fāzē, kad par to varēsim runāt publiski, tā noteikti informēsim gan par izvēlēto kompāniju, gan kaujas mašīnu skaitu, gan finansējumu.

Vai 2028.gads joprojām paliek kā plāns, kad notiks pirmās piegādes?

Es, protams, vēlētos pēc iespējas ātrāk, bet ir nepieciešams laiks to saražošanai. Ja mēs runājam par dažādām sistēmām, tad, šobrīd noslēdzot līgumus, piegādes ir plānotas, sākot no 2026.gada, provizoriski 2027. un 2028.gads.

Kā sokas ar dronu piegādi gan mūsu pašu vajadzībām, gan Ukrainai, ņemot vērā, ka arī tur šos iepirkumus nav tik viegli organizēt? Kā šie iepirkumi tiek organizēti?

Dronu iepirkumi ir viena no lielākajām prioritātēm, un ne tikai dronu, bet tehnoloģiju kā tādu – gan droni, gan pretdronu sistēmas, gan mākslīgā intelekta integrācija mūsu tehnoloģijās. Uzstādījums ir veidot viedu aizsardzību, kurā spējam aizsargāt savu karavīru, izmantot savus resursus un vēl jo vairāk vietējās ražošanas jaudas. Man, kļūstot par ministru šajā nozarē, apzinājos, ka darāmā ir ļoti, ļoti daudz, jo faktiski esam šī procesa sākumā. Viena sadaļa ir dronu koalīcija, kurai šogad ir atvēlēti vismaz 20 miljoni eiro un no tiem vismaz 10 miljoni aiziet mūsu pašu industrijai. Savukārt otra sadaļa ir dronu spēju iniciatīva, ko metaforiski dēvējam par dronu armiju, un arī tai ir paredzēti 20 miljoni šajā gadā. Turpmākajā NBS attīstības plānā kopumā droniem un tehnoloģijām ir veltīta liela nozīme. Neieslīgšu detaļās, bet tas ir akcents, kuru attīstīsim pamatīgi un mērķtiecīgi arī ilgtermiņā.

Dronu koalīcijā ir jau bijusi pirmā piegāde, un šobrīd esam parakstījuši vienošanos ar septiņām kompānijām par nākamo piegādi. Jūlija sākumā pirmā daļa no nākamās piegādes tiks nosūtīta. Nākamajai piegādei būs vairākas daļas, jo tas ir atkarīgs arī no uzņēmumu spējām saražot konkrētos dronus un saskaņošanas procesu ar Ukrainu, jo Ukrainas uzstādījumi un vajadzības mainās. Tas ir nepārtraukts process, kur jāspēj pielāgoties. Mēs esam sarunu procedūrā, kā to paredz Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums, izvērtējot visus kritērijus un Ukrainas puses nepieciešamības, lai process būtu pēc iespējas atbildīgāks un caurskatāmāks un droni atbilstu augstākajiem standartiem.

Saistībā ar dronu koalīciju un mūsu pašu dronu spēju attīstīšanu esam izveidojuši dronu testēšanas poligonu, ir noticis dronu jaunrades hakatons. Tāpat tikko ir noslēgusies pieteikšanās papildu grantam dronu spēju attīstīšanai, kuram ir pieteikušies 18 uzņēmumi. Dronu ekosistēma tiek veidota. Līdzīgi arī virzīsimies uz priekšu ar mūsu pašu dronu armijas veidošanu. Darbs, ko uzsākām līdz ar dronu koalīcijas izveidošanu, ir ļoti labs piemērs, kā virzīties uz priekšu. Septiņi uzņēmumi ir labs apliecinājums, ka potenciāls šeit ir, ko varam izmantot gan dronu koalīcijai, gan pašu armijai.

Valdība ir apstiprinājusi Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, kas ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides. Cik tālu tas ir pavirzījies?

Tas ir bijis viens no mūsu stratēģiskās pārorganizēšanās principiem. Mēs, protams, kopā ar robežsardzi un policiju esam iesaistījušies robežas stiprināšanā, un šobrīd tiek būvēts žogs. Patrulējam robežā, un ir redzams, ka kopdarbs starp iekšlietu un aizsardzības sektoru spēj atturēt arī nelegālās migrācijas plūsmas. Virzāmies uz priekšu ar žoga būvniecību, un arī bruņotie spēki ir devuši savu pienesumu.

Paralēli tam marta sākumā valdība arī apstiprināja piecgadu plānu, ka 303 miljoni eiro tiks ieguldīti robežas stiprināšanā. Robežu stiprināšana sastāv no pamatelementiem, kas ir šķēršļu izvietošana, infrastruktūras sagatavošana pretmobilitātei, sensoru izvietošana, arī mīnu iepirkšana un izvietošana noliktavās. Šie ir pamatelementi un mērķi, uz kuriem ir jāvirzās. Šogad robežas stiprināšanai no 303 miljoniem eiro ir paredzēti 25 miljoni eiro. Šogad sākam ar mīnu iegādi un esam sarunu procesā ar piegādātājiem, turklāt ar domu, ka kādā brīdī mēs arī paši varētu ražot mīnas. Kas attiecas uz mūsu pašu industriju, tad bijām izsludinājuši tirgus izpēti par to, kas mums var piegādāt konkrētus robežšķērsošanas šķēršļus – HESCO bastionus, betona blokus, pūķa zobus, dzeloņdrātis. Sarunu process ir noslēdzies, un par 15 miljoniem eiro iepirksim konkrētos šķēršļus no vietējiem uzņēmumiem. Daži šķēršļi jau ir iegādāti un apzinātas vietas, kur tos var izvietot. Sākotnēji šķēršļus izvietosim mūsu pašu infrastruktūrā un vajadzības gadījumā runāsim ar uzņēmumiem, iedzīvotājiem par zemju nomu, kur vēl papildus vajadzēs izvietot.

Vai šķēršļus piegādās tikai vietējie uzņēmumi, vai nāksies tomēr kaut ko pirkt no ārvalstu uzņēmumiem?

Pamatā tā būs vietējā industrija, bet nepieciešamības gadījumā, piemēram, mīnu gadījumā, runāsim par starptautisku piegādi. Tirgus izpētē absolūtais vairākums bija Latvijas kompānijas. Cerēsim, ka kapacitāte attīstīsies un Latvijas kompānijas spēs pilnībā nodrošināt šķēršļu iegādi robežas stiprināšanai. Ja kādā brīdī Latvijas kompānijām tas būs izaicinoši, tad, lai ar uzdevumiem virzītos uz priekšu, skatīsimies uz starptautisko partnerību, bet absolūti esam orientēti uz to, ka šķēršļus varam saražot uz vietas.

Vai no Krievijas puses ir interese par mūsu darbībām šī plāna īstenošanā?

Mums nebūtu jābūt pārsteigtiem, ka agresorvalsts interesējas, kā mēs stiprinām savas valsts robežas un spējas. Tas nav nekāds milzīgs pārsteigums.

Ko varat pastāstīt par NATO brigādes tālākās veidošanas procesu?

Kopumā viss mērķtiecīgi virzās uz priekšu un ir ļoti pozitīvas ziņas par to, kā mēs īstenojam aktivitātes. 3.jūlijā sāks darboties multinacionālās brigādes štābs un tiks izveidota brigādes struktūra. Latvija būs pirmā Baltijas valsts, kur tiks atklāta NATO daudznacionālās brigādes izveides uzsākšana. Šajā gadā būs lielas brigādes līmeņa mācības.

Kopā ar vadošo partneri Kanādu virzāmies uz priekšu ar ceļa karti, kādā veidā viņi 2026.gadā ievedīs savus spēkus – 2200 karavīrus. Vienlaikus mums ir Dānijas kontingents, kas nāk iekšā vasarā, ir Zviedrijas kontingents, kas nāk iekšā gadu mijā, rotējot ar Dānijas kontingentu. Šajā ziņā redzam ļoti aktīvu attīstību. Svarīgākā un pozitīvākā ziņa ir, ka jau no 3.jūlija varam runāt par NATO brigādes izveidi Latvijā. Šobrīd Latvijā ir apmēram 3000 sabiedroto karavīru, bet šis skaits tuvākajos mēnešos un gados noteikti palielināsies. Mēs runājam par apmēram dubultu palielināšanos.

Cik šobrīd karavīru ir NATO kaujas grupā?

Latvijā kopumā ir 3000 sabiedroto karavīru, bet kaujas grupā šobrīd ir 1500-2000.

Tad šiem 3000 nāks vēl klāt 1500, lai būtu brigādes lielums?

Principā mēs runājam par brigādes lielumu, kas varētu būt vairāk nekā 5000 karavīru.

3.jūlijā formāli sāks darboties štābs, nevis būs visi 5000 karavīru?

Jā, tieši tā, sāks darboties štābs un formāli tiks izveidota brigādes struktūra. Mēs varam sākt runāt par to, ka formāli brigāde ir izveidota un tad jau tālāk ir jāformē gan tehnikas vienības, gan skaitliskais sastāvs, lai tā būtu pilnvērtīga brigāde gan skaitliski, gan tehniski. Šis formālais solis arī ir ļoti svarīgs, kad tiek pacelts brigādes karogs.

Daļa brigādes bāzēsies gan Ādažos, gan “Ceros”?

Brigādes pamatbāzes vieta ir Ādaži, “Ceros” ir štābs, un, protams, potenciāli arī varam runāt par Sēlijas poligonu, kurā notiek brigādes lieluma apmācības. Sēlijas poligons ir ļoti svarīgs, un uz to mērķtiecīgi ejam. Sēlijas poligona pirmā kārta noslēdzas 2025.gada beigās. Jāatceras, ka 2026.gada sākumā ir paredzēta Kanādas 2200 karavīru klātbūtne, un Sēlijas poligons pēc pirmās kārtas būs gatavs uzņemt brigādes lieluma apmācības.

Pastāvīgās bāzes vietas paliek Ādaži un “Ceri”? “Ceros” arī notiks plašāki būvdarbi?

Jā, protams. Pamatbāze ir Ādaži, bet, protams, “Ceri” attīstās, notiek būvdarbi, un arī ar Sēlijas poligonu virzāmies uz priekšu pēc plāna, lai brigādei komandvadība ir “Ceros”, pamatbāze ir izvietota Ādažos, bet mācību vieta pamatā Sēlijas poligonā.

Vai “Ceros” bāzēsies tikai kanādieši vai arī citas nacionalitātes?

Ja runājam par štābu, tad pamatā tie ir kanādieši, bet brigādes štābā ir arī citi mūsu partneri.

Uz Valsts aizsardzības dienestu nāksies rīkot izlozi?

Ne tagad. Mēs skatāmies un arī pilnveidojam Valsts aizsardzības dienestu, izdarot secinājumus. Mēs esam ļoti priecīgi par to, ka šogad uz pirmo kārtu 2025.gadam uz 210 vietām ir pieteikušies 385 jaunieši, 329 ir pieteikušies tieši uz Valsts aizsardzības dienestu, bet pārējie pieteikušies uz apmācībām augstskolā un zemessardzi.

Vēl jau viņiem ir jāiziet medicīniskā pārbaude.

Protams, bet ir vēl jaunieši no iepriekšējām kārtām, kas medicīnisko pārbaudi ir izgājuši un dienests ir pārlikts uz vēlāku laiku. Šobrīd viss liecina par to, ka mēs nodrošināsim vasaras iesaukumu, kas ir uz 2025. gada janvāri, brīvprātīgi. Tie ir 210 karavīri. Lai nodrošinātu kopumā 1040 iesaucamos karavīrus 2025.gadā, ir liela iespējamība, ka būs jārīkojas līdzīgi kā šajā gadā, kad decembrī varēja pieteikties brīvprātīgie, un tad vēl papildu jauniešus atlasa pēc nejaušības principa. Brīvprātīgo skaits joprojām ir liels, un esam par to priecīgi un pateicīgi.

Pirms pāris nedēļām Lietuvas ārlietu ministrs lepojās ar sava dēla pievienošanos armijai. Kādas rekomendācijas jūs sniegtu mūsu politiķiem?

Tas ir pienesums jauniešiem, jo iegūst profesionālās prasmes, iegūst personīgo izaugsmi, jo īpaši, ja pievienojas brīvprātīgi un ir iespējas arī studēt augstskolā bez studiju maksas. Tas noteikti ir cieņpilns, svarīgs un godpilns pienesums un ieguldījums valsts aizsardzībā. Skaidrs, ka arī bērni ir jāmotivē, bet beigu beigās tie ir jau pieauguši, pilngadību sasnieguši jaunieši un viņu izvēles. Tas ir mūsu visu kopdarbs motivēt savus jauniešus.

Foto: LSM.LV