Nākamajos piecos gados valsts budžeta iespējas finansēt lielus projektus būs ļoti ierobežotas

Nākamajos piecos gados valsts budžeta iespējas finansēt lielus projektus būs ļoti ierobežotas, tāpēc projektu īstenotājiem jādomā par citiem finanšu avotiem, tostarp privāto un publisko partnerību (PPP), ceturtdien Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) konferencē “PPP Latvijā: Kopā radām rītdienu” sacīja finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) padomniece rīcībpolitiku jautājumos Sanda Liepiņa.

Viņa norādīja, ka patlaban valdības līmenī ar pašvaldībām notiek diskusija par PPP projektu īstenošanu, jo budžeta iespējas būs ierobežota. Liepiņa atzina, ka citās valstīs situācija ir līdzīga, un arī tur lielāka uzmanība tiek veltīta PPP projektiem.

Tāpat Liepiņa norādīja, ka pēdējos piecos gados Latvijā ir realizēts viens PPP projekts – Ķekavas apvedceļš, bet Lietuvā realizēti 75 PPP projekti, kas atstājuši arī būtisku ietekmi uz Lietuvas iekšzemes kopproduktu. Vienlaikus Liepiņa atzina, ka Ķekavas projekts pēc apjoma ir tuvu visiem Lietuvas projektiem kopā.

Liepiņa uzsvēra, ka Latvija vēl ir tikai ceļa sākumā, bet tādēļ nepieciešams strādāt un sagatavot PPP projektus, kurus varētu piedāvāt privātajiem partneriem tirgū. Liepiņa sacīja, ka PPP projekti ir iespēja iesaistīt institucionālos investorus un Latvijas pensiju fondus.

CFLA direktora vietnieks Mārtiņš Brencis konferencē atzina, ka patlaban Latvijā vairākiem PPP projektiem jau ir sagatavoti finanšu un ekonomiskie aprēķini (FEA), vairāki FEA ir vērtēšanā – Rīgas apgaismojuma projektam, Daugavpils apgaismojuma projektam, Rīgas lidostas koncesijas projektam, Bauskas novada Kultūras centra projektam, Smiltenes siltumapgādes projektam.

Brencis informēja, ka pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecības PPP projektam, kurā plānotās investīcijas ir vismaz 100 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), patlaban VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Eiropas investīciju banku izstrādā FEA.

Tāpat CFLA ir apstiprinājusi FEA par Bauskas un Iecavas apvedceļu būvniecību, kur plānotās investīcijas Iecavas apvedceļam ir 233,4 miljoni eiro bez PVN, bet Bauskas apvedceļam – 92 miljoni eiro bez PVN.

Rīgas ielu apgaismojuma modernizācijas projektā, kur plānotās investīcijas ir 52,4 miljoni eiro bez PVN, Rīgas dome patlaban izstrādā FEA, arī Daugavpils dome izstrādā FEA ielu apgaismojuma modernizācijas projektam ar investīciju apjomu 6,9 miljoni eiro bez PVN. Tāpat Mārupes novada pašvaldība izstrādā FEA vidusskolas projektam ar 33 miljonu eiro bez PVN plānotajām investīcijām.

Brencis uzsvēra, ka CFLA jūt arvien lielāku interesi par PPP projektiem, tāpēc plānots izveidot CFLA konsultatīvo padomi PPP jautājumos, kā arī izstrādāt un īstenot PPP projektu mācību programmu publiskā sektora speciālistiem. Tāpat CFLA plāno turpināt aktīvu konsultēšanu un izglītošanu PPP jomā, veidot standartizētus risinājumus, lai atvieglotu FEA dokumentācijas sagatavošanu.

Foto: Satiksmes ministrija