www.bauskasdzive.lv
Pēc ilgāka pārtraukuma Mežotnes pils šī gada 7.jūnijā pulksten 10 vērs durvis apmeklētājiem, portālu informēja Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Kusiņa.
Viņa atzīmē, ka, pateicoties sabiedrības iniciatīvai, kultūras nozares speciālistu atbalstam un Kultūras ministrijas koordinētai darba grupai, 15.maijā Rundāles pils muzejs un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” parakstīja sadarbības līgumu. Saskaņā ar to Mežotnes pils komplekss līdz 2030.gadam nodots Rundāles pils muzeja pārvaldībā.
I. Kusiņa pastāstīja, ka šogad Mežotnes pils būs atvērta ar minimāli iekārtotu ekspozīciju, taču pakāpeniski tā tiks pilnveidota un bagātināta. Jau atklāšanas dienā pilī būs apskatāmi vairāki Rundāles pils muzeja krājuma priekšmeti, arī tēlnieka Paolo Triskorni 1828.gadā veidotais firstienes Šarlotes Margaretas fon Līvenas piemineklis, nezināma autora skulptūra “Amors un Psihe” un flāmu izcelsmes tēlnieka veidotā 18.gadsimta skulptūra “Sabīniešu nolaupīšana”. Lielākas pārmaiņas gaidāmas nākamajā gadā, kad pils telpās būs apskatāmas arī mainīgās izstādes.
Apmeklētājiem pils būs atvērta katru dienu – no maija līdz oktobrim no pulksten 10 līdz 18, bet klusajā sezonā – no novembra līdz aprīlim – no pulksten 10 līdz 17. Pils būs slēgta vien 1.janvārī, 24. un 25.decembrī.
Ieejas maksa pieaugušajiem būs pieci eiro, skolēniem un studentiem – 1,50 eiro. Bezmaksas ieeja paredzēta bērniem līdz 7 gadu vecumam, bāreņiem, personām ar invaliditāti un citām sabiedrības grupām. Atsevišķām sabiedrības grupām noteiktas atlaides. Informācija par cenrādi un atvieglojumiem būs pieejama Rundāles pils muzeja mājaslapā.
Mežotnes pils ar gleznaino ainavu jau izsenis iecienīta kā pasākumu un laulību ceremoniju norises vieta. Arī tagad pilī būs iespējams rīkot laulību reģistācijas, fotosesijas vai nomāt telpas komerciāliem filmēšanas projektiem.
Mežotnes pils ir klasicisma stilā būvēta muižas ēka skaistā Zemgales ainavā – Lielupes labajā krastā. Pils celtniecība sākās 1797.gadā pēc itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi projekta, bet darbus vadīja vācu arhitekts Johans Georgs Ādams Berlics. Celtniecība tika pabeigta 1802.gadā, bet iekšējās apdares darbi turpinājās līdz 1817.gadam.
Vēsturiski Mežotnes pils bija firstu fon Līvenu dzimtas īpašums līdz pat 1920.gadam. Tā ir viena no ievērojamākajām klasicisma stila ēkām Latvijā, kurai līdzās savulaik iekopts angļu stila parks.
Iepretī Mežotnes pilij, Lielupes kreisajā krastā, atrodas Mežotnes pilskalns – viens no lielākajiem 9.-13. gs. seno zemgaļu nocietinājumiem. Vasaras sezonas sākumā pār Lielupi tiek izbūvēts gājēju tiltiņš, kas savieno pili ar pilskalnu.
Nav biļešu, ne Biļešu paradīzē, ne Biļešu servisā, laikam visas izpirktas.
Tev Uvalov nav ienācis prātā,ka ieejas/apskates biļetes objektos var iegādāties uz vietas pašā objektā?!Tā pieraduši pie IT,ka vairs neprot normāli domāt.
Jauki.Tagad Mežotnes pils ir muzejs nevis mau…ku māja izvirtušiem biezajiem.
Vizmaz darba vietas būs vietējiem, labas algas, prestiža vieta.
Bliežat tak to tiltu iekšā, lai ekskursanti tiek uz apskati.
pēc pusotra gadsimta latviešu vergu, šeit dēvēto par dzimtcilvēkiem, pēcteči beidzot par zināmu samaksu varēs apskatīt, kā savulaik viņu kungi dzīvojuši, tie, par kuriem savulaik tik daudz ne visai glaimojošu tautasdziesmu sacerēts.
vai tad priekš ekskursantiem arī “apskate” jau paredzēta? Līdzīga kā automašīnām, jeb pārbaudīs vai nav no invazīvajām sugām?
ja tu vēl apjēgtu, cik no taviem nodokļiem aizies šīm prestižajām darba vietām un labajām algām. Ak jā, tu taču tos nodokļus nemaksā, vien adod daļu no tā, ko saņem no citu nodokļos samaksātā un tev it kā par nopelnīo piešķirtā.
Tūlīt es uzprasisu VZD, kāpēc prasa man naudu no 0.4 kW līniju, ja ir 20kv Nezinu, kā atsitisies vai ne-Inta Klive?
redzams, ne tikai ierēdņi, bet arī pusierēdnīši valstī stāv uz stigriem pamatiem- paplašinās un vairojas uz nebēdu. Vien, cik ilgi aizņemtās naudas tam pietiks, jo valsts parāds par mata tiesu no Māstrihtas kritērijos noteiktajiem limitiem. Jāatgādina- mēs nēesam ES vecās valstis, kas stāvēja pie savienības dibināšanas šūpuļa un tik viegli kā Grieķijai diez vai mums “savākties” izdosies. Būs sāpīgi.
Elvi veikalam varbūt arī apgrozījums drusku palielināsies,liekam uzsvaru uz limonādēm un saldējumu,vislabāk pēc pils apmeklējuma.To tiltiņu gan vajag bez tās muļķīgās arkas laivotājiem,lai stiepj savas kanoe un pūšļus apkārt šķērslim.
Būtu labi tiltiņš jau uz 7.jūniju, jo Mežotnes pilskalnā tajā dienā interesants ģimenes pasākums, varētu šo visu apvienot- lūdzu, lūdzu uzlieciet tiltiņu.
Un, ja būs uzlikts tiltiņš, kurā krastā labāk atstāt mašīnu?
Fermas un rūpnīcas noplēsa. Pilis arī jānoplēš?
Mežotnes pils Rundālei tiek nodota bez papildus valsts finansējuma! Mežotnes pils uzturēšanu Rundāles pils veiks no saviem ieņēmumiem ko 70 % apmērā veic ārvalstu tūristu. Rundāles pils budžeta tikai nelielu daļu sastāda valsts dotācija, lielākoties ieņēmumi tiek gūti no biļetēm, kas var tikt uzskatītas par ārvalstu investīcijām.Un tikai mazizglītots, visticamāk, bezdarbnieks var iedomāties, ka šādu objektu šādā līmeni varētu apsaimniekot no indivīda pārdesmit eiro nodokļa. Izlasiet Rundāles pils gada pārskatu, lai komentētu. Šī nav standarta valsts iestāde, šis ir starptautisks uzņēmums un izskatās veiksmīgāks kā airbaltic!
Par kādu indivīda pārdesmit eiro nodokli jūs runājat? Kas tas tāds? Lauku bomzis, kas par malkas saskaldīšanu kaimiņienei dabūjis 50 eiro naļikā, pārdesmit eiro atstāj tuvējā veikalā par pāris polšiem (ja tie vēl sanāk), bet vidējais statistiskais strādājošais visādos nodokļos gada laikā valstij un pašvaldībai nomaksā nenormālus tūkstošus. Cik naivi ir arī tie cilvēciņi, kas te komentāros muzeju gandrīz vai skauž kā kādu zelta bedri ar milzu algām un vēl kādiem sadomātiem bonusiem. Attopieties, naivuļi!
izskatīties var jebkas, vienīgi, nokuras puses lūkojas? Rundāles muzejs neiztiek vien no budžetā iezīmētām dotācijām, tam tāpat kā air Baltic ik pēc laiciņa tiek piešķirta papildus dauda “zināmām vajadzībām”, piemēram miljoni jumta nomaiņai. Un atgriezt valstij šo naudu no ‘saimnieciskajās darbībās” gūtajiem ieņēmumiem neviens netaisās. Nesaku, ka valstij nevajag šādu pils muzeju, bet iestāstīt, ka valsts dotācijas ir niecīgas, var tiešām naiviem vai neizglītotiem. Un piedevām apgalvot, ka šī ir “latviešu kultūras sastāvdaļa”, var vienīgi tāda līmeņa “speciālisti”, kuri ieteica premjerei, ka latvieši ar “Svēto krēslu” Vatikānā sadarbojušies jau teju 800 gadus.
“Radinieku kantoris” pieslēdzies pakomentēt, ko sasvilās? Jūs neesat nekādas pasaules nabas!!!!
Dariet savu darbu par ko arī saņemat algu. Paši mēs savas laimes kalēji, izlemjam, kur strādāt un cik lielu atalgojumu saņemt, viss pēc savām spējām.
Arī kultūrai jāpastāv, lai daļa cilvēces izglītojas, kuriem tas aktuāli.
un Mežotnes pils, tavuprāt , būtu tas “latviešu” kultūras kalngals, ko aplūkot tieksies tūkstošiem ārzemnieku? Ne tikai Putina Krievijā, redzams, smadzenes var “iestellēt” pēc vajadzības.