www.bauskasdzive.lv
Sākot ar šodienas, 22. decembra, domes sēdi, kas sāksies pulksten 13, Bauskas novada dome translēs sēžu tiešraides pašvaldības oficiālajā “YouTube” kontā “Bauskas novads,” portālu informēja Bauskas novada domē.
Pēc tiešraides beigām video automātiski saglabāsies pašvaldības “YouTube” kanālā un būs pieejams jebkurā mirklī. Domes sēžu tiešraides neizslēdz iespēju domes sēdes vērot klātienē, norāda pašvaldība.
Iepriekšējā Bauskas novada domes sasaukumā šāda prakse jau bija, bet līdz ar jaunā novada izveidi pašvaldības domes sēžu tiešās translācijas tika pārtrauktas. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis tolaik skaidroja, ka sēžu tiešraides tiks atjaunotas līdz ar likuma “Par pašvaldībām” stāšanos spēkā, kas paredz obligātu domes sēdes videotiešraides translāciju.
Šoruden pieņemts jauns likums “Par pašvaldībām”, ar to var iepazīties oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis.”
Likums pieņemts, lai nodrošinātu demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības teritorijā, kā arī līdzsvarotu tās sniegto pakalpojumu pieejamību. Likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Jauns likums bija nepieciešams, jo kopš 1994. gada, kad pieņemts šobrīd spēkā esošais likums “Par pašvaldībām”, ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē un līdz ar to daļa no esošā regulējuma normām ir novecojušas, neefektīvas un esošajai sistēmai neatbilstošas. Izmaiņas pašvaldību darbības tiesiskajā regulējumā bija nepieciešamas arī saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, galvenokārt akcentējot nepieciešamību pēc aktīvākas sabiedrības iesaistes lēmumu pieņemšanā un efektīvākiem instrumentiem, lai nodrošinātu viedokļu uzklausīšanu un izvērtēšanu sabiedrībai būtiskos jautājumos, kas saistīti ar pašvaldības darbu.
Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanā, kā viena no līdzdalības formām paredzēta iedzīvotāju padomju izveidošana. Tās plānotas kā kolektīvas konsultatīvas institūcijas un to uzdevums būs nodrošināt novada iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldības domē. Tāpat iedzīvotāju iesaistei varēs ieviest līdzdalības budžetu, kas ļaus izmantot sabiedrības ierosinātas idejas teritorijas attīstības projektu īstenošanai. Par finansējuma izlietojumu lems paši pašvaldības iedzīvotāji.
Likumā arī noteikts, kurās jomās, kas skar padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses, padome varēs izskatīt dažādus jautājumus un iesniegt lēmumu projektus izskatīšanai domē. Tie būs teritorijas labiekārtošanas un sanitārās tīrības jautājumi, kas attiecas, piemēram, uz apgaismojumu, parkiem, pilsētvides ainavu un citām lietām. Tāpat padomēm būs tiesības darboties kultūras piedāvājuma un kultūras mantojuma saglabāšanas jomā, kā arī attiecībā uz saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā.
Pašvaldības domei būs pienākums noskaidrot padomes viedokli pirms lēmuma pieņemšanas par izmaiņām pašvaldības attiecīgo funkciju izpildes kārtībā, ja tās var skart padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses.
Likumā pieņemts arī priekšlikums pašvaldības domei piešķirt tiesības lemt par azartspēļu organizēšanas vietu pašvaldības administratīvajā teritorijā atļaušanu vai aizliegšanu. Līdz ar to paplašinātas pašvaldībām jau līdz šim “Azartspēļu un izložu likumā” noteiktās tiesības, kas nosaka, ka pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.
Pieņemts arī priekšlikums, kas ļaus pašvaldību deputātiem apvienot savu darbu ar izglītības, kultūras vai veselības jomas pašvaldības iestādes vadīšanu.
Likumā noteikti pašvaldības darbības vispārīgie noteikumi un ekonomiskais pamats, pašvaldības kompetence, pārvaldes institucionālā sistēma, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras, kā arī pašvaldības iekšējās kontroles sistēmas izveide.
Likums nosaka arī to, ka turpmāk vienīgā pašvaldības saistošo noteikumu oficiālā publikācija būs oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Šāda kārtība nodrošinās vienkāršāku un ērtāku informācijas pieejamību plašākam sabiedrības lokam, kā arī pašvaldību darbības uzraudzības institūcijām.
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ir norādījis, ka turpmākais būs atkarīgs no tā, kā katra pašvaldība ieviesīs šo regulējumu, cik prasmīgi izmantos likumā iekļauto rīcības brīvību un cik motivētas būs pašas vietējās kopienas – cik aktīvi tās prasīs sev likumā ietvertās tiesības un pratīs jēdzīgi tās izmantot.
Foto: Ivars Bogdanovs
Nu tad beidzot! Citos novados translācijas vajadzību pat neapsprieda- pats par sevi saprotams, ka tautai ir tikai ne tiesības, bet pat pienākums, redzēt un sekot līdzi, kā un cik čakli strādā ievēlētie tautas kalpi. Cerams, ka novadnieki arī izmantos šo iespēju.
Tautai pienākums darba laikā redzēt un sekot tiešraidē, ko dara tautas kalpi. Acīmredzot tai tautas daļai, kas nestrādā un nodokļus nemaksā un nemaksās.
Domes sēdes translāciju var skatīties ierakstā- jebkuram interesantam ērtā laikā. : Pēc tiešraides beigām video automātiski saglabāsies pašvaldības “YouTube” kanālā un būs pieejams jebkurā mirklī. Domes sēžu tiešraides neizslēdz iespēju domes sēdes vērot klātienē, norāda pašvaldība.
varbūt, ir jau patīkami kādiem stundām vērot ar ko citi noņemas, bet? Ja runa ir par iedzīvotāju padomēm, tad arī tām vajadzētu piešķirt šādus tādus līdzekļus no budžeta, tāpat kā patreiz partijām, jo ne visi gatavi “iekāpt” tur, kur negribas. Kā arī, no šīm “iedzīvotāju padomēm” vajadzētu varēt izvirzīt kandidātus vietējai varai. Varbūt, vajadzētu vismaz pašvaldību līmenī saprast, ka ne visiem pieņemams Rīgas kantoros izvirzītais deputātu kandidāts novadam. Vien, ja šo likumu apstiprināja pēc 18 gadiem…
ja jau, kā te spriež, ka tautai ir pienākums redzēt un sekot līdzi, tad domes sēžu dienas ir jāpasludina par brīvdienām, jo vēlāk skatītajā materiālā var būt pastrādājuši Re-čekisti un citi vietējie “redaktori”