Noslēdzoties aktīvajai tūrisma sezonai, nākamnedēļ tiks demontēts Mežotnes gājēju tiltiņš pār Lielupi, portālu informēja Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību nodaļā.
Mežotnes pagasta nodaļas vadītājs Zigurds Kalējs pastāstīja, ka tiltiņa demontāža tiks uzsākta 16. oktobrī un darbus veiks Mežotnes, Codes pagasta nodaļu un SIA “Lielmežotne” darbinieki. Jāatgādina, ka pērn šie darbi tika uzticēti SIA “Vides serviss”.
Z. Kalējs norādīja, ka tiltiņa konstrukcijas tiek uzraudzītas pastāvīgi, detalizēta pārbaude gan sekos tikai pēc tiltiņa izņemšanas. Ziemas periodā daļu konstrukciju uzglabās VAS “Valsts nekustamie īpašumi” teritorijā, bet daļa atradīsies Mežotnes pagasta nodaļas darbnīcās.
Pagājušajā gadā sezonas beigās daudzos posmos tika konstatēti defekti, tiltiņa remontam pašvaldība atvēlēja 22 000 eiro.
Kopš 2021. gada 4. jūnija starp uzņēmumu «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un Bauskas novada pašvaldību bija spēkā līgums par pontonu tilta pār Lielupi Mežotnē bezatlīdzības lietošanas tiesībām Bauskas novada pašvaldībai. Izvērtējot šādas sadarbības formas lietderīgumu, abām pusēm vienojoties, tilts nodots Bauskas novada pašvaldībai kā dāvinājums.
Vienošanās paredz, ka Bauskas novada pašvaldība tāpat kā līdz šim turpinās Mežotnes pils pontonu tilta pār Lielupi Mežotnē izvietošanu, izcelšanu, uzglabāšanu un uzturēšanu vismaz divus gadus, paralēli domājot par jaunu alternatīvu.
Jāmin, ka pontonu tilts gājējiem tika uzbūvēts, sadarbojoties VNĪ, Bauskas novada pašvaldībai un bijušajai Rundāles novada pašvaldībai, 2011. gada 17. janvārī noslēdzot trīspusēju sadarbības līgumu par pontonu tilta būvniecības projekta realizāciju.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis apliecināja, ka plāni par jauna tiltiņa izbūvi ir aktuāli, bet nākamgad visticamāk būs jāiztiek ar veco.
“Mēs domājam par dažādiem variantiem, gan kā izņemamu konstrukciju, gan stacionāru būvi, taču visu izšķirs finansējums. Neapšaubāmi stacionārs tilts būs dārgāks nekā uz sezonu ieliekams. Finansējumu varētu meklēt dažādos fondos, bet nelaime jau tāda, ka būvniecības izmaksas ir tā augušas, ka dažādu fondu finansējumi diezgan mazu daļu nosedz. Šo varētu likt kādā tūrisma attīstības projektā Lietuvas Latvijas pārrobežu programmā, bet tur nez vai vairāk kā pusmiljonu eiro var dabūt, bet par tādu naudu stacionāru gājēju tiltiņu nevar uzbūvēt. Tas viss jāsaliek kopā un jāizlemj, kā rīkoties,” tā A. Okmanis.
Vaicājot, vai ir zināms Mežotnes pils liktenis, A. Okmanis norādīja, ka par šo jautājumu vairākas reizes ir runāts ar kultūras ministru un joprojām ir uzskats, ka jāmeklē privātais partneris, kas gribētu tur rīkoties un šo īpašumu apsaimniekot. Valsts neesot gatava atvēlēt jaunu programmu, lai veidotu Mežotnes pilī muzeju.
