Otrdien, 8.jūlijā, plkst.20 Spīķeru pagalmā ar Rīgā sacerētu Burkarda
Valdisa dziesmu spēli “Pazudušais dēls” tiks atklāts 20.starptautiskais
senās mūzikas festivāls, kas no 8.jūlija līdz 12.jūlijam notiks Rīgā,
Mazajā Mežotnes pilī un Rundāles pilī.
Izrādes režisors Varis Klausītājs pastāstīja, ka “Pazudušais dēls” ir
parafrāze par Bībeles sižetu. Tā stāstīs par ticību labajam un augstiem
morāles principiem.
Režisors norādīja, ka izrādes autors Burkards Valdiss šo darbu ir
sacerējis pēc tam, kad no katoļu mūka kļuva par luterāni. Pēc Klausītāja
domām, līdzībā izspēlētas arī kristīgajā ticībā nepieciešamās
pārmaiņas, jo 16.gadsimta sākumā tieši reformators Mārtiņš Luters
uzsvēra grēku atlaižu rakstu pirkšanas amoralitāti katoļu baznīcā.
Izrādē pazudušā dēla lomā iejutīsies Latvijas Nacionālā teātra
aktieris Jānis Āmanis. Viņš norādīja, ka šis tēls ir lepns un
egoistisks. Viņš izrādes laikā dodas dēkās, atskārstot, ka vislabāk ir
bijis mājās. Aktieris piebilda, ka izrādē viņam ir jārunā pantmērā, kas
teātrī nav pierasta lieta, tāpēc tas viņam ir arī izaicinājums.
Uz skatuves stāstu izspēlēs arī Rīgas Krievu teātra un Latvijas Leļļu
teātra aktieri Ivars Kļavinskis, Inga Misāne-Grasberga, Andrejs
Možeiko, Dace Vītola, Miķelis Žideļūns u.c. Izrādi kuplinās arī Pētera
Vaickovska vadītā Radio kora vokālā grupa, senās mūzikas ansamblis
“Trakula” un dejotāji no seno deju grupas “Ballare”.
Festivālu turpinās Antonio Vivaldi operas “Orlando furioso”
iestudējums Spīķeru pagalmā 9.jūlijā. Iestudējuma režiju veidojusi
Lauras Groza-Ķibere. Viņa pastāstīja, ka, lai atspoguļotu operas
atmosfēru un iedzīvinātu tās norises vietu netālu no tirgus laukuma,
iestudējumā uzaicināti piedalīties arī Rīgas cirka mākslinieki. Režisore
šajā iestudējumā paredzējusi atbrīvot seno mūziku no stīvuma.
Vivaldi darba atskaņojumā piedalīsies dāņu kontrtenors Mortens Grovs
Frandsens, kā arī latviešu mūziķi Sergejs Jēgers, Elīna Šimkus, Irma
Pavāre, Laura Grecka, Rūdolfs Bacāns, Kalvis Kalniņš un baroka orķestris
“Collegium Musicum Riga” diriģenta Māra Kupča vadībā.
11.jūlijā Lielajā ģildē kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”
uzstāsies viens arfists un diriģents Endrū Lourenss-Kings. “Sinfonietta
Rīga” mākslinieciskā producente Baiba Kurpniece pastāstīja, ka
Lourenss-Kings ir senās mūzikas interprets, bet nevairās sadarboties arī
ar mūsdienu orķestriem, jo, pēc viņa domām, skaņas modelis piedzimst
galvā. “Ja zina, kā to panākt, tas iespējams arī modernam orķestrim,”
norādīja Kurpniece. Viņa pastāstīja, ka koncertā Rīgā skanēs Henrija
Pērsela mūzika no masku izrādēm, operām, kā arī dejas.
Festivāla laikā paredzēti vēl vairāki koncerti Mazajā Mežotnes pilī un Rundāles pilī, bet 12.jūlijā Rundāles
pils Baltajā zālē paredzēts īpašs koncertuzvedums bērniem “Karaļa
dārznieks un brīnumpuķe”. Kā pastāstīja “Latvijas koncertu” producente
Karina Bērziņa, izrādē, pārvarot šķēršļus, tās galvenie varoņi meklēs
brīnumpuķi. Muzikālajā pasakā zvaigžņu karalis būs Jēgers, karaliene –
Andžella Goba, karaļa dārznieks – Dainis Skutelis. Tajā piedalīsies arī
koris “Collegium Choro Musici Riga”, senās mūzikas ansamblis Māra Kupča
vadībā, kā arī Bauskas pils seno deju grupa “Galms”.
“Latvijas koncertu” valdes loceklis Guntars Ķirsis pastāstīja, ka
viņa uzdevums un aizraušanās ir arī senajā mūzikā vienmēr atrast ko
jaunu, kas arī parādīsies festivāla pirmajās dienās, bet to noslēgs jau
klausītāju iecienītā Vivaldi skaņdarba “Četri gadalaiki” atskaņojums Rundāles
pils dārzā. To izpildīs latviešu vijolniece, “Artemis” stīgu kvarteta
pirmā vijole Vineta Sareika. Pie “Sinfonietta Rīga” diriģenta pults
stāsies Andris Veismanis.
Biļetes uz festivāla koncertiem iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs.
