Pārlieku lielais mitrums var ietekmēt ķiploku ražu

Daļa ķiploku audzētāju noraizējušies, ka pārlieku lielais mitrums varētu ietekmēt ķiploku ražu. Tomēr situācija ir atšķirīga – ja Kurzemē lijis mēreni, tad to nevar teikt par Viduslatviju un Latgali. Ķiploku audzētāji saka, ka lielāka skaidrība par gaidāmo ražu būšot aptuveni pēc mēneša, ziņo Latvijas radio.

Rīgas Centrāltirgū sastaptā tirgotāja no Iecavas atzina: “Nu, ļoti slapja zeme ir, viss ir slapjš. Viņiem it kā patīk tas mitrums, ja tagad uznāks karstums, viņi paliks dzelteni, viņi nepiebriedīs. Es nezinu, kā būs rudenī. Mēs neko nevaram prognozēt. Tas viss atkarīgs, kā saka, no dieviņa.”

Ķiploku raža vēl jāgaida vairāk nekā mēnesi, bet jau tagad redzams, ka pārlieku lielais mitrums būs ietekmējis platības.

Arī Elejas puses saimnieks Artūrs Kims sacīja, ka vēl pāragri spriest par gaidāmo ražu: “[Laikapstākļi ir] lietaini, un pavasaris bija diezgan auksts, kas [ķiplokiem] ne visai bija patīkams. Tad, kad novāksim, tad varēšu pateikt, ko novācām. Pagaidām, kamēr ir uz lauka, tikmēr vēl par ātru ko spriest. Jo priekšā vēl mēnesis.”

Augstkalnes pagasta saimnieks Jānis Štāls ķiplokus audzē trīs hektāru platībā. Ja pērn ražu ietekmējis sausums, tad šogad laikapstākļi bijuši vienmērīgi un platības izskatoties daudzsološi. To gan nevarot teikt par Latgali, kur mitruma bijis par daudz.

Arī Tukuma novada Jaunsātu pagasta SIA “Zaļpļavnieki” saimnieks Klāvs Krīgeris sprieda, ka šogad mitruma esot pietiekami. Viņš ķiplokus audzē vairāk nekā 13,7 hektāru platībā. “Tukuma novadā mēs vispār nevaram sūdzēties. Tik pareizi lietus šobrīd līst dārzeņiem, kā tam būtu jālīst. Tāpēc mēs šobrīd ietaupām resursus uz laistīšanas iekārtu,” viņš teica.

Krīgeris izaudzētajam dod pievienoto vērtību, pārstrādājot to ķiploku produktos.

Viņš uzskata, ka ķiploku platības vēl būtu iespējams palielināt, jo vietējās produkcijas līdz jaunajai ražai pietrūkst, bet ķiploku cenai veikalos jābūt augstākai.

Kāpēc platības nepieaug straujāk, skaidroja Artūrs Kims: “Ir daudz faktoru, gan sākot ar finansēm, gan beidzot ar laikapstākļiem un visu pārējo. Vienu gadu tu vari ieguldīties gan zināšanās, gan visā uz 200, 300 procentiem, ja nebūs labs gads, tā ir liela riska pakāpe.”

Ķiploku platības pēdējos gados ir samazinājušās. Kā rāda Lauku atbalsta dienesta dati, pērn ķiplokus audzēja 263 hektāru platībā, bet pirms pieciem gadiem – 400 hektāros.

Foto:Shutterstock