Gvido Kalnmalis 50 gadu jubileju atzīmē Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā

Gvido Kalnmalis 50 gadu jubileju atzīmē Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā

Aprit četrdesmit gadu kopš jubilāra dzīvesvieta ir Garozas ciems Mežotnes pagastā, bet agrā bērnība aizvadīta Zūrās Ventspils novadā. Kad Gvido bija beidzis ceturto klasi, vecāki norīkoti darbā uz toreizējo Mežotnes profesionāli tehnisko vidusskolu, un ģimene pārcēlusies uz dzīvi Garozā. G. Kalnmali novadā lielākoties pazīst kā Garozas ciema sporta pasākumu organizatoru un dedzīgu sportistu.

Ko ieraugāt visspilgtāk, atskatoties bērnībā?
– Jau agri sāku nodarboties ar vieglatlētiku skolā. Protams, aizraušanās ar hokeja spēli uz dīķīšu ledus bija jau no mazām dienām; tad izjusts arī «kļuškas» (krievu val. – hokeja nūja) sitiens pa seju.

Ģimenē biju kopā ar jaunākiem brāļiem Donātu un Andreju. Vecāki bija šķīrušies, un, lai gan ar māsām Evitu un Egitu kopā nedzīvojām, visi joprojām kopā turamies.

Kā skolā ar mācībām, ja neskaita sportu?
– Biju centīgs, un man atzīmes bija labas. Kad pārnācu mācīties uz Bērzu skolu, grūtības sagādāja vācu valoda, jo iepriekš to nebiju apguvis. Toreiz pret mācībām vispār bija cita attieksme. Mēs ar draugu nereti mājas darbus bijām izpildījuši jau skolā; tā ieguvām vairāk brīva laika pēc stundām. Esmu pateicīgs latviešu valodas skolotājai Zukulei par pamatīgajām latviešu valodas zināšanām un izveidoto rokrak-stu. Nebija viegli, bet iegūtais ir visai dzīvei. Viņa bija arī mūsu klases audzinātāja – stingra, bet arī ļoti sirsnīga. Reiz, kad slimojot biju iekavējis paveikt noteikto biešu ravēšanas normu, viņa nāca man palīgā.

Kas noteica profesijas izvēli un nodarbošanos?
– Kopš pamatskolas laika bija liela interese par tehniku; vasarā strādāju ar traktoru ar «baltajām» vadītāja tiesībām. Profesionāli tehniskajā vidusskolā mācījos plaša profila traktorista-mašīnista specialitātē. Skolas saimniecības rīcībā bija visdažādākā tehnika, nebija tādas, ar kuru es nebūtu braucis. Mums pat bija militārie ķēžu vilcēji, kas piederēja armijas daļai. Kādam no tiem bija redzami šāviena radīti bojājumi Afganistānas karā. Bija arī ZIL markas smagās automašīnas armijas krāsojumā.

Biju zinošs tehnikas jomā; kad mācījos otrajā kursā, piedalījos eksāmenu pieņemšanā trešā kursa audzēkņiem.

Pēc beigšanas nolēmu mācīties arī celtniecības specialitātē. Turpat Mežotnē nokārtoju nepieciešamos eksāmenus, un mani uzreiz uzņēma otrajā kursā. Taču drīz vien direktors Jānis Ulnicāns piedāvāja traktoru apmācības meistara darbu skolā, arī sporta trenera darbu. Vēlāk biju direktora vietnieks sporta darbā. Laikam ejot, mainījās skolas nosaukumi un statuss, līdz ar to arī mani amata nosaukumi. Taču visu laiku biju sporta skolotājs. Kad skolu likvidēja, pagāja kāds laiks, kamēr pašvaldība rada iespēju izveidot sporta pasākumu organizatora vietu Garozas ciemā.