Kailgliemeži apsēduši aizvien vairāk dārzu un teritoriju Bauskas pusē. Par to ziņo arī «Bauskas Dzīves» lasītāji.
Citējam kādas pensionāres baušķenieces, dzīvo Pionieru ielā pie Mūsas, kuras dārzu un sētu apsēduši Spānijas kailgliemeži, rakstīto: «Apkārtējā teritorija nepļauta, tur to gliemežu mudž, nāk uz manu dārziņu. Lasīju neapstājusies – lai trenētu atmiņu, skaitīju, cik nolasu, vienudien bija 570. Gliemeži te visu apēdīs. Deputāti, palīdziet!»
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks «Bauskas Dzīvi» informē, ka pašvaldība šā gada ziemā startējusi pārrobežu programmā, kurā tiks izstrādāts apkarošanas plāns trīs invazīvām sugām – Kanādas zeltgalvītei, Sosnovska latvānim un Spānijas kailgliemezim. Kā «Bauskas Dzīve» jau iepriekš vēstījusi, oficiāli par invazīvu gan atzīta tikai viena – latvānis. Jūnijā jau sāktas sarunas ar speciālistiem no Valsts augu aizsardzības dienesta, un trīs mēnešu laikā tiks izstrādāts šo trīs sugu apkarošanas plāns, mēģinot kopā ar lietuviešu kolēģiem meklēt kādus risinājumus.
Taču, kā norāda A. Mačeks, jāapzinās, ka speciālo indi, kas paredzēta kailgliemezim, var apēst arī citi dzīvnieki, piemēram, eži, un nav zināms, kā tā tos ietekmēs. Ar to ir jārēķinās, jo šis apkarošanas līdzeklis ir dārgs. Turklāt esot jāņem vērā arī tas, ka no vienas puses ir prasība atstāt ziedošas, nepļautas pļavas, bet no otras – tieši nepļautajās vietās kailgliemeži arī vislabprātāk uzturas.
Viņš uzsver, ka Spānijas kailgliemeži Bauskas novada teritorijā ir praktiski visur, kur nav pļauta zāle un kur ir komposta kaudzes, kas nav slēgtās tilpnēs. Līdz šim nav atrasts efektīvs līdzeklis, lai šos gliemežus varētu masveidā iznīcināt.
A. Mačeks atzīst, ka upes malu pašvaldība nekad neizpļaus un īsti to arī nedrīkst darīt, tāpat arī gliemežus neizindēs. Esot jāmēģina ar to kaut kā sadzīvot, un katram jācīnās ar tiem paņēmieniem, kādi viņam pieņemamāki. Domes priekšsēdētāja vietnieks dalās arī ar savu pieredzi cīņā ar kailgliemežiem: viņš vispirms teritoriju pa perimetru ar trimmeri appļauj līdz pat zemei un tad katru vakaru un rītu to apstaigā un nober kailgliemežus ar sāli.
Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska, papildinot par kailgliemežu indēšanu, atgādina, ka pirms pāris gadiem jau esot bijis pašvaldības mēģinājums izvietot gliemežu indi publiskās vietās, taču tika saņemtas vairākas sūdzības no iedzīvotājiem, tajā skaitā par mirušiem mājputniem, kuri saēdušies indētos gliemežus. Tāpēc šis līdzeklis, viņasprāt, izmantojams tikai katra privātā teritorijā. Arī A. Mačeks atminas mēģinājumu izvietot gliemežu indi Iecavas parkā – tolaik sūdzības saņemtas no mazu bērnu vecākiem, jo mazuļus bija ieinteresējuši mazie zilie indes graudiņi.
Zīmējums: Vilnis Bulavs
