Plānotie būvdarbi mainīs pilsētas ainavu, tā iedzīvotājus informē tikšanās reizē
Novada pašvaldības rīkotā tikšanās ar Bauskas iedzīvotājiem, lai informētu par plānotajiem attīstības projektiem infrastruktūrā, pārvērtās diskusijā par pilsētas tēlu un attīstību.
Uz tikšanos Bauskas novada pašvaldības ēkā 27. oktobra vakarā klātienē ieradās pieci pilsētnieki un deviņi pašvaldības darbinieki. Attālināti piedalījās vairāki iedzīvotāji un daži pašvaldības darbinieki.
Interaktīvie dārzi
Vispirms iepazīstināja ar Karpa dārzā īstenojamo projektu «Interaktīvie dārzi». Bauskas apvienības pārvaldes dārzniece Allija Dzidruma stāstīja, ka tā īstenošanas gala termiņš ir 2026. gada 31. oktobris un pašvaldībai atvēlētais finansējums ir 25 tūkstoši eiro. Bauskas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone informēja, ka par šo summu nevar labiekārtošanu pabeigt pilnā apjomā. Celiņu pārbūvei un apgaismojumam nāksies piesaistīt citu finansējumu.
Šo projektu īsteno Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar 12 partneriem no Latvijas, Somijas, Igaunijas un Lietuvas. Projektā paredzētas pieredzes vizītes pašvaldību dārzniekiem un ainavu arhitektiem Somijā, Lietuvā, Dānijā un Igaunijā. Paredzētas mācības pašvaldības speciālistiem, kā arī tehnisko projektu izstrāde Kroņvircavas muižas parkā un Viesītē. Plānota dārzu un parku labiekārtošana Aizkrauklē, Bauskā, Jelgavas, Jēkabpils un Dobele novadā.
Katram savas īpatnības
«Senajos parkos kokiem ir ne tikai kultūrvēsturiska, bet arī bagāta dabas vērtība. Senie muižu parki ierasti ir pilni ar slēptiem dabas dārgumiem, kas gadsimtiem attīstās kā slēgtie biotopi, katrs ar savu sugu daudzveidību. Papildinot augu daudzveidību, Karpa dārzā varēs atrast šķirnes, kuru izcelsme ir no citām valstīm,» pauda dārzniece Allija Dzidruma.
Viņa norādīja, ka Karpa dārzā paredzēts iestādīt septiņu sugu kokus un divu sugu krūmus, izvēloties augus, kas ir izturīgi pret pilsētvides apstākļiem un bagātina parka vizuālo tēlu. Katrs koks vai krūms izceļas ar savu iederību parka ainavā.
Dārzniece raksturoja iecerētos augus. Sarkanā kļava izceļoties ar košām rudens krāsām un dekoratīviem ziediem pavasarī. Divdaivu ginks – sens, unikāls koks, kas saglabājies kopš dinozauru laikiem. Japānas ķirsis – pirmais pavasara vēstnesis ar bagātīgu ziedēšanu. Kokveida lazda – izturīgs augs, plaši stādīts Eiropas parkos. Sarkanais ozols – ātraudzīgs, ienācis no Ziemeļamerikas. Priežu šķirnes – pielāgotas pilsētas videi, izturīgas pret salu un vēju. Rododendri un kizili papildinās stādījumus un bioloģisko daudzveidību.
Koku dobes noklās ar mulču, saglabājot mitrumu un aizsargājot augus pret mehāniskiem bojājumiem. Pie kokiem izvietos informatīvās plāksnes ar nosaukumiem latviski un latīniski, sugas aprakstu un izcelsmes informāciju.
Zonas vēl apspriežamas
Pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka vēlas, lai iedzīvotāji piedalās nākotnes Karpa dārza veidošanā. «Tā ir vieta, kur satiekas daba, cilvēks un vēsture. Parkā ir iecerētas dažādas zonas – ūdens, savvaļa, mežainā, ēncietīgā,» pauda A. Dzidruma. Viņa norādīja, ka vairākas zonas parka plānojumā jau ir atzīmētas, bet par citām vēl notiek diskusija.
Bauskas pilsētas nodaļas vadītājs Gatis Pauniņš aicināja iedzīvotājus iesaistīties. «Darbi notiks nelielā Karpa dārza daļā, taču ilgtermiņā vēlamies attīstīt visu parku. Mums ir svarīgi uzzināt, kā iedzīvotāji redz Karpa dārzu nākotnē – kādu to viņi vēlas piedzīvot un kādas ir viņu vajadzības.»
Tiesa, uz Bauskas pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Dāvja Eimusa jautājumu par to, kā šo iesaisti pašvaldības pārstāvji saskata, īsti atbildes nebija. I. Tijone norādīja, ka bija iecere veidot muzikālo soliņu uz viena no celiņiem, bet informācijas par to vairāk neesot.
Pašlaik piedāvā skici
Nākamie projekti skāra ūdens novadīšanas sistēmas, kur plānots izmantot projekta «Pašvaldības pielāgošanās klimata pārmaiņām Bauskas novadā» finansējumu. Iecerēti trīs projekti, kuriem pieejamais kopējais finansējums ir 837 200 eiro, no kuriem 711 620 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi un 125 580 eiro – pašvaldības līdzfinansējums.
Projektu vadītāja Signe Liepa stāstīja, ka pirmajā posmā plānots izrakt ūdens akumulācijas dīķi Lidlauka teritorijā un tehniski uzlabot ūdens noteku, lai novadītu lietusūdeni no teritorijas abpus Zaļajai ielai. Otrajā projektā plānots attīrīt grāvjus bijušā Bērzkalnu ciema teritorijā.
Tomēr galvenās sarunas notika par stāvlaukuma pārbūvi Parka ielā 5. Plānota ūdensnecaurlaidīgā seguma maiņa ar ūdenscaurlaidīgo un apzaļumota, labiekārtota zona ar soliņiem un gājēju celiņu. Sanākušajiem piedāvāja apskatīt skici, kā tas varētu izskatīties, uzreiz norādot, ka tā var ievērojami mainīties.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks piebilda, ka skices projektā lielākā uzmanība pievērsta privāto automašīnu novietošanai, taču uz sacensībām stadionā un Bērnu un jaunatnes sporta skolas zālē komandas bieži ierodas ar autobusiem, kam vajag vairāk vietas.
Tualetes vajadzība nerimst
Bauskas pilsētas nemitīgi akūto jautājumu par publisko tualešu pieejamību aktualizēja D. Eimuss. Viņam piekrita Kareivju ielas 3. mājas iedzīvotājs Jānis Mičulis.
«Lielos mačos redzu caur logu, kas notiek. Labierīcības ir obligāti vajadzīgas. Par to nevajadzētu būt šaubu. Esmu ieinteresēts, lai šoferiem būtu ērti un mūsu mājas iedzīvotāji un garāmgājēji var atpūsties, bet lai tas nepārvēršas par atpūtas vietu vakaros. Jāņem vērā, ka primārā funkcija ir stāvlaukums. Uz lielākiem mačiem atbrauc vairāki desmiti autobusu,» pauda J. Mičulis. Viņš atzinīgi novērtēja to, ka projektā ir iekļauta blakus esošā pļava, kas pašlaik regulāri applūst.
No pašvaldības puses izskanēja vairākas sarunas bez reāla rezultāta. Sanākušie atzina, ka cilvēki šeit apstājas ne tikai tāpēc, lai sagaidītu sportistus, bet vieta ir arī pastaigu maršruta malā, kuru izmanto festivālu apmeklētāji, un tualetes pieejamība būtu svarīga un potenciāli plānojama stāvlaukuma pārbūvē.
Pilskalna ielu – divvirzienu?
Sarunās parādījās jautājums par iespēju pārveidot Pilskalna ielu par divvirzienu satiksmes brauktuvi. Pašvaldības pārstāvji to dēvē par «Pilskalna ielas sakārtošanu».
«Jādomā par satiksmi Pilskalna ielā. Citādi tagad sadzenam visu Ceraukstes galu uz Zaļo ielu – visus, kas vēlas nokļūt uz ģimnāziju,» norādīja A. Mačeks.
Par Pilskalna ielu novada pašvaldības pārstāvji sarunā centās atsaukties uz Bauskas pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes viedokli, bet padomes pārstāvji norādīja, ka gaida no pašvaldības auditu par to, vai divvirzienu satiksme šajā ielā ir pieļaujama. Iedzīvotāju konsultatīvā padome ir gatava rīkot diskusiju par šo jautājumu, bet ir jābūt atzinumam, vai tas atbilst satiksmes drošības noteikumiem.
A. Mačeks norādīja, ka Parka ielai krustojumā ar Uzvaras ielu jābūvē trešā josla, citādi mašīnas sastājas, ja jābrauc pa kreisi, bet tur iet gājēji, kas kavē satiksmi.
Kokus vajadzēs nozāģēt
Pirmais projekts, kas izcēla jautājumu par Bauskas pilsētvidi, bija energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldības policijas ēkai un apkārtnes pielāgošana. Puse ir emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums – 737 368,38 eiro, un pašvaldības finansējums ir 750 997,2 eiro, kas kopā būs 1 488 365,58 eiro. S. Liepa informēja, ka noslēgts līgums ar uzņēmumu, kas projektu īstenos pēc principa «projektē un būvē». Ēka savulaik ekspluatācijā nodota 1962. gadā un esot sliktā stāvoklī.
Projektā paredzēta ēkas siltināšana, pamatu atsegšana un izolācijas uzlabošana, telpu pārplānošana un pielāgošana policijas vajadzībām, kā arī atskurb-tuves telpu izveide.
Aktuālais jautājums ir nepieciešamība nozāģēt bērzus, kas atrodas ļoti tuvu ēkas sienām. «Sakņu sistēma izraisa pamatu deformāciju, plaisas, mitruma krāšanos un sienu bojājumus. Koku atrašanās vieta neļauj izmantot tehniku un sastatnes, savukārt saknes rada risku ēkas konstrukciju stabilitātei un lietusūdens novadīšanas sistēmas darbībai,» pausts pašvaldības atzinumā.
«Mēs nonāksim konfliktā ar sabiedrību, bet koki aug pie pašiem ēkas pamatiem, kas būs jārok vaļā un jāsiltina. Ja kāds speciālists saka, ka šādi kokus netraumē, var mēģināt saglabāt, bet daži koki ir pilnīgi klāt pie pamatiem. Reizē jānorāda, ka lapas krīt uz jumtiem, notekās, regulāri jātīra. Kokam ir jāaug zināmā attālumā no ēkām. Domāsim par zemiem stādījumiem, košumkrūmiem, lai ir racionāls stādījums,» pauda Bauskas novada Attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs.
J. Mičulis norādīja, ka šādās situācijās ir svarīgi sabiedrībai skaidrot, kam tas ir vajadzīgs. Pašvaldības pārstāvji skaidroja, ka pēc darbu beigšanas teritorijā plānots veidot vairākas savstarpēji nesaistītas dobes ar krūmiem un ziemcietēm.
Citas ieceres jau sāktas
Pēc M. Veinberga aicinājuma sanākušajiem parādīja un pastāstīja par vairākiem citiem projektiem, kas plānoti pilsētā. Viņš norādīja, ka sākti darbi Dārza ielā un ielas pārbūvi nākamgad pabeigs.
Varēja apskatīt informāciju par aktīvās atpūtas parku Rīgas un Salātu ielas stūrī. A. Mačeks informēja, ka projektam ir ievērojams sadārdzinājums. I. Tijone norādīja, ka ne visā teritorijā notiks būvdarbi, jo finansējuma pietrūka. Kā pozitīvu faktu izcēla publiskās tualetes esamību projektā.
Komentējot Pilskalna parka pārbūvi, domes priekšsēdētājs atzina, ka svarīgs jautājums ir par satiksmes plūsmas nodrošināšanu uz parku gar upi. «Jāvienojas ar dabas aizsardzības pārvaldi par ceļa risinājumiem, lai tas neapplūst,» tā A. Mačeks.
«Ir doma par viedo risinājumu pie Kalna un Zaļās ielas gājēju pārejām. Kad bija brīvlaiks, Uzvaras, Kalna un Zaļās ielas riņķis bija tukšs visu rītu. Kad sākās skola, aplis sastājās. Nevar tā turpināt, ja grib normālu satiksmi. Pārrunās ar «Latvijas Valsts ceļiem» mums teica, ka ir daudz dažādu risinājumu. Vēlams saslēgt kopējā tīklā ar viedo funkciju, kad var nospiest gājēja pogu,» norādīja domes priekšsēdētājs.
«Šausmām» sola nepiekrist
Sarunās par ceļiem pēkšņi parādījās vēl viens projekts, kas var krietni mainīt pilsētas tēlu – lielveikals «Maxima» plāno paplašināties. «Maxima grib divus X. Pašvaldība par pašlaik piedāvāto nav sajūsmā. Turpinām apspriest risinājumus – var vai nevar iekļauties apbūves noteikumu parametros,» informēja A. Mačeks.
Par šādu variantu nebija sajūsmā Liene Grantiņa, kura aicināja pašvaldību pievērst lielāku uzmanību Bauskas vecpilsētas vizuālajam tēlam, iedvesmojoties no citām pilsētām. Viņa kritizēja tagadējo pilsētas centra izskatu. «Pilsēta nedrīkst pārvērsties par metāla kasti, bet viss centrs ir pārvērties par
metāla kastēm,» sašutusi bija L. Grantiņa.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietniece Linda Abu Meri aicināja pirms laika nepārdzīvot par projekta iznākumu. «Sarunā ar uzņēmēju uzsvērām, ka šis nevar būt tipveida projekts. Arī vizualizācijā tas izskatījās citādāk, nekā tas, kas tur pašlaik ir. Ja atradīs optimālu risinājumu, pilsēta vizuāli iegūs – vieta izskatīsies labāk. Svarīgi saprast, kas ir labākais risinājums, kas ir iespējams un kas atbilst lielāka sabiedrības loka interesēm. Iedzīvotāju interesēm atbilst veikals ar lielāku preču piedāvājumu. Svarīgi, lai tas nav tipveida projekts, par to ar viņiem arī runājām – tas izskatīsies labāk nekā tas, kas tagad ir. Reizē jāapzinās, ka ir svarīgi, lai lielāks iedzīvotāju skaits piedalās sabiedriskajā apspriešanā. Mēs nepiekritīsim šausmām pilsētas centrā,» pauda L. Abu Meri, un viņai piekrita A. Mačeks.
Pašvaldības pārstāvji norādīja, ka šādas tikšanās, iespējams, turpināsies arī nākotnē. ◆
