Pērn ar reemigrācijas koordinatora atbalstu Zemgalē atgriezušies 99 cilvēki; Bauskas novadu labprāt izvēlas par dzīvesvietu

Zemgales plānošanas reģionā 2024.gadā ar reemigrācijas koordinatora atbalstu atgriezušās 99 personas, savukārt sagatavoti 338 individuālie piedāvājumi. Šie dati apliecina, ka interese par pārcelšanos uz Latviju saglabājas augsta, un diasporas pārstāvji arvien izrāda vēlmi tuvākajā laikā atgriezties dzimtenē, pauž Undīne Šulca-Heistere, Zemgales plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.

Viņa komentē, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, kad reģionā atgriezās 118 personas, 2024.gadā vērojama neliela lejupslīde. Jāņem vērā, ka no lēmuma pieņemšanas līdz faktiskai pārcelšanās īstenošanai paiet zināms laiks, un šī iemesla dēļ reemigrācijas koordinatori visā Latvijā turpina sniegt atbalstu, lai šo procesu atvieglotu.

Zemgales plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Anete Briņeca uzsver, ka koordinators var palīdzēt rast atbildes uz dažādiem jautājumiem – sākot ar mājokļa un darba meklēšanu, beidzot ar konsultācijām par darba tirgus tendencēm, uzņēmējdarbības iespējām un pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem. Tāpat koordinators palīdz ar informācijas apkopošanu un skaidrojumiem par Latvijas likumdošanu, jo diasporas pārstāvjiem, atrodoties ārpus valsts, bieži vien ir sarežģīti orientēties šajos procesos.

Apkopotie dati liecina, ka arī 2024. gadā visbiežāk atgriežas ģimenes ar bērniem, kuriem tuvojas skolas gaitu uzsākšanas laiks. Galvenie motivācijas faktori, kāpēc latvieši nolemj atgriezties, ir vēlme nodrošināt latvisku izglītību saviem bērniem, emocionālā saikne ar tuviniekiem, ilgas pēc piederības sajūtas, kā arī cieņa pret Latvijas kultūru un tradīcijām. “Pat pēc ilgstošas dzīves ārvalstīs cilvēki bieži vien izjūt emocionālu piederību Latvijai, kas kļūst par pamatu viņu vēlmei veidot nākotni dzimtenē,” stāsta A. Briņeca.

Jau vairākus gadus nemainīgs ir to valstu saraksts, no kurām visbiežāk atgriežas reemigranti. 2024. gadā lielākā daļa tautiešu atgriezusies no Lielbritānijas, Vācijas un Norvēģijas, apliecinot šo valstu ilgstošu nozīmīgumu diasporas kontekstā.

„Top 3” Zemgales plānošanas reģiona pašvaldības, kur labprātāk reemigranti izvēlas apmesties, ir Jelgavas valstspilsēta, Bauskas un Aizkraukles novads, vēsta Undīne Šulca-Heistere. Daudzi no reemigrantiem nebaidās un nolemj uzsākt arī savu uzņēmējdarbību.

Reemigrācijas koordinatoru darbs turpinās, lai nodrošinātu diasporas pārstāvjiem nepieciešamo atbalstu un veicinātu veiksmīgu atgriešanos Latvijā. Arī 2025. gadā turpinās aktīva komunikācija ar potenciālajiem reemigrantiem, lai rastu labākos risinājumus un iespējas atgriezties Latvijā, apliecina A. Briņeca.

Avots: ZPR

Titulattēls – ilustratīvs, no Freepik