Pērn VVD konstatējis neatbilstības septiņās no 30 testētajām sadedzināšānas iekārtām

Pērn Valsts vides dienests (VVD) konstatējis neatbilstības septiņās no 30 testētajām sadedzināšanas iekārtām, portālu informēja VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska. Bauskas novadā pārbaudes bijušas trijos uzņēmumos – SIA “Bauskas novada komunālserviss” Bauskā, SIA “Vizulo” Iecavas pagastā un SIA “Gaižēni” Brunavas pagastā. VVD norādīja, ka visām Bauskas novada uzņēmumos testētajām sadedzināšanas iekārtām konstatēta atbilstība emisiju robežvērtībām.

A. Jalinska atklāja, ka VVD 2021.gadā sāka realizēt katlu māju monitoringa programmu. Pirmajos gados konstatētie rezultāti radīja bažas – ap 30% sadedzināšanas iekārtu nespēja nodrošināt atbilstību vides normatīviem. Trūkumu novēršana siltumapgādes uzņēmumos izrādījās laikietilpīga – no 19 neatbilstošām sadedzināšanas iekārtām divu gadu laikā tikai 11 spēja nodrošināt atbilstību.

Pagājušā gada testēšanas rezultāti, sadedzināšanas iekārtu grupā, vieš piesardzīgu optimismu – no 30 pārbaudītajām neatbilstība konstatēta septiņām sadedzināšanas iekārtām. Pārsniegumi visbiežāk konstatēti oglekļa oksīda CO jeb tvana gāzes emisijā.

VVD Gaisa aizsardzības jomas vadītāja Inguna Pļaviņa skaidro, ka sākotnējais datu novērtējums liecina, ka konstatētie trūkumi novēršami salīdzinoši ātri, veicot degšanas režīma regulēšanu, rūpīgāku sekošanu režīma ievērošanai un labas saimniekošanas praksi. Turklāt enerģētikas un vides aizsardzības intereses attiecībā uz degšanas ieregulēšanas procesu sakrīt – jo precīzāk tas katlu mājā ir izdarīts, jo efektīvāka ir kurināmā sadegšana, mazāks kurināmā patēriņš, mazākas izmaksas, zemāki apkures tarifi un labāka gaisa kvalitāte.

Pagājušajā gadā, VVD emisiju testēšana tika veikta divās iekārtu grupās, no kurām 30 bija sadedzināšanas iekārtas un 52 cita veida iekārtas, tostarp zivju pārstrādes, zivju miltu, biogāzes, alus, gaļas, kafijas, farmācijas, asfaltbetona ražotnes, būvmateriālu ražošanas, kā arī metālapstrādes uzņēmumi, kuros izmanto gaistošos organiskos savienojumus.

Dienestā uzsver, ka CO emisijas var būtiski samazināt, veicot degšanas procesa ieregulēšanu. Modernā, labi regulētā katlu mājā, CO saturs dūmgāzēs nereti ir tuvs nullei. Operatori, kam konstatētas neatbilstības emisiju robežvērtību nodrošināšanā, saņēma VVD norādījumus veikt degšanas režīma regulēšanu un atkārtotus emisiju mērījumus.

VVD akcentē, ka ar mērķi sasniegt Latvijā izvirzītos gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus, emisiju robežvērtību normatīvi pakāpeniski kļūst stingrāki. Ar šī gada sākumu esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām ar ievadīto jaudu pieci līdz 50 megavati (MW), kas izmanto cieto kurināmo, uz pusi samazinās pieļaujamā robežvērtība CO un cietajām daļiņām PM, izmantojot šķidro kurināmo – par trešdaļu samazinās slāpekļa oksīdu NOx robežvērtība, bet, izmantojot gāzveida kurināmo, – par trešdaļu samazinās CO un NOx robežvērtības. Šo prasību nodrošināšanai uzņēmumiem, kas nespēs nodrošināt atbilstību jaunajām emisiju robežvērtībām, būs nepieciešams nomainīt vecos, neefektīvos apkures katlus uz modernākiem, norāda dienestā.

Pērn pirmo reizi VVD izvēlējās iekļaut testēšanas programmā arī uzņēmumus, kas ražošanā rada smaku emisijas. Kopā tika testētas 42 iekārtas – visvairāk zivju kūpināšanā, zivju miltu, biogāzes, alus, gaļas, kafijas, farmācijas, asfaltbetona ražotnēs, kā arī krematorijā. No tām 19 gadījumos tika konstatētas neatbilstības. To cēlonis daļā gadījumu ir tehniskas problēmas, kuru risināšana prasa ilgāku laiku un lielākus ieguldījumus, norāda dienestā.