Pieminēs 1949. gada 25. marta deportāciju upurus

Otrdien, 25. martā, Bauskas novadā vairākās vietās norisināsies 1949. gada 25. marta komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīti atceres pasākumi, liecina informācija pašvaldības vietnē bauskasnovads.lv.

Pulksten 9 politiski represētos godinās Skaistkalnē pie Kaminsku akmens, pēc tam turpinājums paredzēts tautas namā ar emocionālu uzvedumu “Dvēsele skumst…”. Pulksten 10:30 Kurmenē ieplānots atceres brīdis pie Sarkanā terora upuru piemiņas akmens.

Mežotnes pagasta daudzfunkcionālajā centrā “Strēlnieki”” pulksten 11 notiks represēto tikšanās, kam sekos kopīgs brauciens uz Iecavas staciju – vietu, no kurienes pirms 76 gadiem daudziem novadniekiem aizsākās sāpīgais ceļš trimdā.

Bārbeles bibliotēkā pulksten 14 paredzēta literāri muzikāla pēcpusdiena “Ceļi un atceļi”.

Pulksten 17 komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis norisināsies Iecavā, kur iedzīvotāji aicināti pulcēties pie Mārtiņa Zaura veidotā pieminekļa “Sāpju semafors” netālu no Iecavas stacijas. Iecavnieki var izmantot iespēju nokļūt uz staciju ar autobusu pulksten 16.45 no Iecavas kultūras nama.

Bauskā pulksten 17.30 pie represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī notiks piemiņas pasākums, kurā klātesošos uzrunās Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un mācītājs Aivars Siliņš. Pasākumu vadīs mūziķis Mārtiņš Jātnieks-Borkovskis, par muzikālo noskaņu gādās jauktais koris “Mežotne”.

Latvijā 1949. gadā notika otrā un cilvēku skaita ziņā lielākā padomju varas organizētā deportācija. Ar deportācijām centās iebiedēt lauku iedzīvotājus un panākt, lai Latvijas zemnieki, līdzīgi kā tas jau bija noticis citviet Padomju Savienībā, pāriet no personīgajām saimniecībām uz kolhoziem.

Kolektivizācija nebija vienīgais izsūtīšanas cēlonis. Bija noteiktas četras no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izsūtāmo iedzīvotāju kategorijas: kulaki un viņu ģimenes; “bandīti” un nacionālisti, kas atrodas nelegālā stāvoklī, ģimenes, kā arī notiesāto un nošauto “bandītu” ģimenes locekļi; legalizējušies “bandīti” un viņu ģimenes locekļi, kuri turpina nodarboties ar pretpadomju darbību; “bandītu” atbalstītāju ģimenes locekļi.

Masveida deportāciju laikā padomju vara no Latvijas teritorijas uz Sibīriju izveda vairāk nekā 42 tūkstošus iedzīvotāju, no kuriem daļa gāja bojā jau ceļā.

Parasti pēc cilvēkiem ieradās naktī un tiem pavēlēja gatavoties ceļam. Cilvēkiem deva laiku paņemt savas mantas, tiesa, reizēm tas bija vien īss mirklis. Vēlāk cilvēkus veda uz dzelzceļa stacijām, kur atradās vagoni, kuros deportējamos veda svešumā. Ceļš bija tāls un grūts, jo vagoni, kurus dēvēja par “lopu vagoniem”, nebija paredzēti cilvēku pārvadāšanai. Ceļā tika pavadītas vairākas nedēļas antisanitāros apstākļos, līdz cilvēki nonāca nometinājuma vietās. Katrai ģimenei un cilvēkam ir savs unikāls stāsts, tomēr katrā ir kaut kas līdzīgs – apstākļi, pārdzīvojumi, notikumi, ko tie piedzīvoja tālajās zemēs.

No Bauskas apriņķa 1949. gada martā, izsūtīti 1248 kulaki, 274 nacionālisti. Ceļā un 1949. gadā izsūtījumā dzimuši deviņi bērni. Pavisam kopā izsūtījumā no Bauskas apriņķa atradās 1583 cilvēki, 522 ģimenes. Atrodoties izsūtījumā un pa ceļam, nomiruši 206 cilvēki. Tā vēstīts 2007. gadā Latvijas Valsts arhīva izdotajā grāmatā “Aizvestie. 1949. gada 25. marts”.