Iepirkuma cenas kritums par trešdaļu kopš jūlija rada lielas grūtības piena ražotājām saimniecībām, portālam apstiprināja Vecumnieku novada lauku konsultante Anita Smilškalne.
«Riski ir lieli, jo piena cena ir stipri zem pašizmaksas, un zemniekiem pēc sarežģītās ziemas nav tādu uzkrājumu, lai ilgstoši izturētu iztrūkumu,» saka A. Smilškalne, kura pati vada saimniecību «Madaras» Valles pagastā.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aprēķini pēc zemnieku saimniecību grāmatvedības datiem rāda, ka 1 kg piena saražošanai iztērē vidēji 24,9 eiro centus. Krievijas embargo dēļ atsevišķi piena iepircēji Lietuvā ir vai nu atteikušies no piena iepirkuma Latvijā, vai būtiski samazinājuši cenu. Jūlijā vidējā piena iepirkuma cena valstī bija 29,3 eiro centi/kg, bet augusta vidū daudziem saimniekiem tā tika samazināta līdz 19 – 24 eiro centiem/kg.
A. Smilškalne atgādina, ka piena cenas kritums nav pirmais šķērslis, ar ko šogad nākas sastapties Zemgales zemkopjiem. «Ziemāji vietām izsala gandrīz pilnīgi, pārsēšanai sēklas cena sakāpa līdz 500 – 700 eiro par tonnu. Tagad ir grūtības ar ražas novākšanu – vasarājus kuļ slapjus, ir dienas, kad kaltes graudus nepieņem, jo nepagūst nožāvēt. Kvieši maksā ap 155 eiro/t, mieži ap 125, rudzi – ap 100 eiro/t, un biržas ietekmē pašlaik cenas krīt. Degviela augusta beigās kļuva nedaudz dārgāka, minerālmēsli nav lētāki. Pašlaik gandrīz nav vērts rudzu sēklu kodināt un sēt. Vai dzīvosim bez nacionālā produkta – rudzu maizes?» retoriski vaicā zemniece.
Lauku konsultantes gaitās nācies sastapties arī vēl vienu nelaimi – dažam zemniekam pavasarī pārsētā labība nebriest, jo sēkla, kas pirkta par augstu cenu, ir slikta vai pat vispār nav vasarāju. «Kāds uz cita nelaimes iedzīvojies, dārgi pārdodot nederīgu vai nepiemērotu sēklu,» secina A. Smilškalne, piebilstot – galvenās bažas ir par iespējamu ganāmpulku likvidēšanu, kurus pēc tam nebūs viegli atjaunot.
LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis pauž: «Latvijas piensaimniekiem ir svarīgi stiprināt konkurētspēju pirms nākamgad gaidāmās piena kvotu brīvlaišanas, bet pašreizējie apstākļi tirgū raisa bažas.» Viņš aicina iedzīvotājus pirkt Latvijas produktus, taču A. Smilškalne apšauba, vai šādi nauda nonāks līdz zemniekiem, jo ne tirgotāji, ne pārstrādātāji no peļņas atteikties nevēlas.
LLKC aicina lauksaimniekus konsultēties par iespējamiem taupības soļiem, lai saglabātu saimniecību dzīvotspēju. LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere vērtē: «Pieredze liecina, ka nepārdomāta ekonomija notiek uz dzīvnieku ēdināšanas rēķina. Aicinām zemniekus netaupīt uz minerālvielām, jo tas vistiešākajā veidā atspēlēsies uz dzīvnieku imunitāti un veselību. Jāveic lopbarības analīzes, kopā ar speciālistiem jāaprēķina barības devas. Lielā daļā saimniecību daudz var ieekonomēt uz darbu racionalizāciju un sadarbību ar citiem zemniekiem.»
