Ekonomiskās sankcijas Krievijas un Ukrainas kara dēļ likušas sarosīties politiķiem, solot atbalstu piena ražotājiem un pārstrādātājiem.
Piensaimnieku pārstāvji zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) pieprasījuši nozarē izsludināt «force majeure» jeb īpašus apstākļus, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne.
Piensaimnieki prasa nekavējoties no Eiropas Savienības (ES) Krīzes fonda izmaksāt sankciju skartajām saimniecībām 67 eiro par vienu pārraudzībā esošo govi mēnesī. Solīts prasību iesniegt nākamajai ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdei. Briseles amatpersonas atbalstīt Latvijas lauksaimniekus mudina arī Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete («Vienotība»).
Valdība otrdien lēma par 50 miljonu eiro pārejas posma valsts atbalsta (PPVA) piešķiršanu lauksaimniekiem, kaut arī zemnieki iepriekš prasīja 72 miljonus. Līdz «Bauskas Dzīves» nodošanai tipogrāfijā lēmums nebija zināms. LOSP pārstāvji uzskata, ka līdz šim valdības un Eiropas atbalsts no sankcijām cietušajiem nav pietiekams, lai nepieļautu saimniecību bankrotu.
Vecumnieku novada Bārbeles pagasta saimniecības «Silavēji» vadītājs Mārtiņš Mediņš stāsta, ka pēdējās pāris nedēļās piena cena tomēr stabilizējusies. Viņa kopā ar partneri Valdi Rusiņu vadītajā saimniecībā saražotais piens pilnā apjomā nonāk triju vietējo kooperatīvu vadītajā rūpnīcā «Latvijas Piens».
«Tas ir mūsu pašu, vietējo ražotāju uzņēmums. Pašlaik par piena kilogramu saņemam 18 eiro centus, un tas ir par pāris centiem mazāk, nekā piedāvā Lietuvas uzpircēji un uzņēmums «Sigilo KV» no Bauskas puses. Taču rēķināmies, ka divi centi aiziet uzņēmuma attīstībai. Domāju, ka krīzes dziļāko punktu jau esam pārvarējuši,» pārliecināts M. Mediņš.
Kooperatīva dalībnieks cer, ka sekmīgāku virzienu «Latvijas Piena» produktu pārdošanai Eiropā piešķirs augustā strādāt sākusī jaunā rūpnīcas vadītāja Anita Skudra. Iepriekš viņa bijusi «NP Foods» Baltijas nodaļas vadītāja. Jau vēstīts, ka vienu no dibinātājiem – kooperatīvu «Piena partneri» – augustā ar jaunām investīcijām «Latvijas Pienā» nomainīja kooperatīvs «Latraps».
M. Mediņš atgādina, ka vietējiem uzņēmējiem pieder vēl tikai «Preiļu siers», pārējie piena pārstrādātāji ir vai nu Krievijas, vai Lietuvas ieguldītāju rokās. Rūpnīcas jauda ir 300 t piena pārstrāde dienā, bet pašlaik tajā ienāk 200 t, tātad vēl ir attīstības iespējas.
«Lietuvieši krīzes brīdī bija gatavi pirkt «Latvijas Pienu», uzreiz noskaitot naudu, bet tad mēs būtu atkarīgi no viņiem. Kaimiņi ļoti vēlas vēl vairāk kontrolēt mūsu tirgu. Taču atkārtojas vēsture, ko piedzīvojām pirms dažiem gadiem,» atgādina piena ražotājs, «toreiz «Rīgas piena kombināts» Kurzemē atstāja piena kannas nesavāktas, un zemniekus izglāba kooperatīvi «Trikāta», «Dzēse» un «Piena partneri». Ja tagad nepaliksim kopā ar savējiem, atkal varam piedzīvot brīdi, kad citu kontrolētie pārstrādātāji pienu nepieņem, un tad zaudējumi būs daudz lielāki.»
