Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu – 4. maiju jeb, kā tautā dēvē, Baltā galdauta svētkus katrs atzīmē pēc saviem ieskatiem – kāds dodas uz koncertu, svin ģimenes vai draugu lokā vai dodas pie tālākiem radiniekiem. Iecavā daļa iedzīvotāju svētkus svinēja kopā ar saviem tuvākajiem kaimiņiem.
Iecavnieks Zigmunds Bogdanovičs ir Pūpolu un Kļavu ielas īpašnieks kopš 2013. gada, un šogad 4. maija svētkos uz āra viesībām viņš aicināja šajās ielās dzīvojošos kaimiņus. Abu ielu krustojumā jau no tāluma pamanāms garš galds ar baltu galdautu un latviskiem dekoriem, kas gaida viesus un pamazām klājas ar dažādiem gardumiem.
Abu ielu izbraucamie ceļi ir norobežoti ar barjerām – vienu ir iespējams atvērt ar pulti, kas ir visu Pūpolu un Kļavu ielas māju iedzīvotāju rīcībā, kā arī pašvaldības policijai, pastniekiem un citiem, kam tā nepieciešama, taču otra ielas izeja pārsvarā ir slēgta visu laiku.
Savā laikā par barjerām klīda dažādi viedokļi, un arī pašlaik laiku pa laikam nākas saskarties ar nesapratni, taču ielu īpašnieks Z. Bogdanovičs paskaidro, ka iebildumi ir tikai tiem, kas dzīvo ārpus slēgtās teritorijas, – pati komūna ir apmierināta un atzīst ielu slēgšanu par nepieciešamu. «Agrāk teritorijā notika zādzības – naktīs bieži cauri brauca nezināmas automašīnas, tika nozagti gan dažādi būvmateriāli, gan arī automobiļi,» stāsta ielu īpašnieks, «šeit ir aptuveni 20 māju, varbūt vairāk, bet visi vēlas justies droši.»
Savā lokā Pūpolu un Kļavu ielas iedzīvotāji rīko talkas, labiekārto ceļus, visi pieskata cits cita īpašumus, arī ielu apgaismojums pēc pašu iniciatīvas ir uzstādīts. «Mūsu kopiena ir draudzīga, bet, protams, kā visur, arī šeit šad un tad gadās strīdi – visbiežāk par ātruma pārkāpšanu,» atzīst Z. Bogdanovičs, «ir indivīdi, kuri ar mani kašķējās pirms daudziem gadiem un kašķējas joprojām, lai gan dzīvo pirms barjeras, tāpēc norobežojums viņus nekā neietekmē. Kājām uz ielas galu var aiziet, ar riteni arī var aizbraukt – ar mašīnu tur nav nepieciešamības braukt, jo tur ir ceļa gals.»
Ar kaimiņiem šīs svinības jau ir trešā kopā sanākšana, un 4. maijs tika svinēts ar grupas «Brīvdiena» mūziku. Iedzīvotāji Baltā galdauta svētkus pavadīja dančos, aktivitātēs, sarunās, kā arī kaļot plānus par to, ko vēl teritorijā varētu uzlabot.
Šo svētku idejas autore ir Inga Tralla-Kancāne, kura stāsta, ka uz dzīvi Iecavā pārcēlās pirms 17 gadiem un viņu ģimene bija viena no pirmajām Pūpolu un Kļavu ielas apkaimes kopienā. «Savā laikā, kad šeit vēl bija kādas četras mājas, kopā svinējām Jāņus. Pēc tam sākām «apaugt», nu jau šeit ir vairāk namu, un mēs sapratām, ka savus kaimiņus pazīstam pēc mašīnām, vasarās redzam, kā ir izauguši bērni, bet personīgi pazīstami neesam,» stāsta ierosmes autore, «ideja bija vismaz reizi gadā visiem sanākt kopā, lai iepazītos cits ar citu. Uztaisījām ielūgumus, bērns tos aiznesa uz visām mājām kaimiņiem, un lietotnē «Whats-App» uztaisījām kopīgu čatiņu, kur sniegt informāciju gan par šādām tikšanās reizēm, gan ikdienišķām lietām un jautājumiem.»
I. Tralla-Kancāne stāsta, ka Pūpolu un Kļavu ielas iedzīvotājiem bija interese svētkus pavadīt kopā. Kāds piedāvājās sarunāt mūziķus, kāds uzņemties atkal ko citu. «Daži kaimiņi devās uz hokeja spēli un jautāja, vai vakarā vēl šeit būsim, jo arī vēlas pievienoties,» viņa stāsta, «šeit dzīvo daudz bērnu, tāpēc šādas tikšanās nāktu par labu arī viņiem, lai kopā varētu doties uzspēlēt futbolu vai citādi pavadīt laiku.» Slēgto ielu tips viņu apmierina, jo atceras laiku, kad agrāk daudz kas teritorijā tika zagts un izlaupīts. Pašlaik viņu ģimene jūtas drošāk, arī bērni var doties uz skolu bez bailēm, jo iestāde atrodas tepat netālu. «Mēs esam domājuši kopā ar kaimiņiem nodibināt biedrību, lai varētu īstenot kādus projektus, piemēram, atkritumu šķirošanas laukuma izveidei vai citiem labiekārtošanas darbiem,» tā I. Tralla-Kancāne.
Tuvojoties pasākuma sākuma noliktajam laikam, pie baltā galda jau bija sanākuši apkār-tnes kaimiņi ar dažādiem svētku ēdieniem, kas rotāja pirms brīža vēl tukšo galdu. Bērni klaigāja un spēlējās savā starpā, bet pārējie iedzīvotāji nodevās sarunām, iepazīstot vēl līdz šim neiepazītos kaimiņus un sveicinot jau labi zināmos.
Z. Bogdanovičs pēc pasākuma atzina, ka svētki bija izdevušies, kā cerēts, – uz svinībām bija ieradušās ģimenes no 13 mājām, visi savā starpā iepazinušies, un arī bērni ātri atraduši kopīgu valodu. Par nākamo kopā sanākšanu viņam grūti spriest, jo tas varot notikt arī spontāni.
