
Slimnīcas Rīgai tuvajās pilsētās arī saskaras ar lielu pacientu plūsmu, tādēļ nav gatavas uzņemt daudz vairāk pacientu, lai atvieglotu galvaspilsētas lielo slimnīcu darbu, ziņo portāls LSM.LV.
Ar pastiprinātu pacientu pieplūdumu saskaras ne vien klīniskās universitātes slimnīcas, bet arī slimnīcas Jūrmalā, Jelgavā, Bauskā un citur. Tāpēc pacientu novirzīšana uz slimnīcām, kas atrodas tuvu Rīgai nebūs labākais risinājums – tā atzīst slimnīcu pārstāvji.
Vidēji diennaktī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neatliekamās medicīnas centrs uzņem 150 – 160 pacientus. Bet, ja vienlaikus slimnīcā ierodas vairāki desmiti cilvēki, viņu uzņemšana kavējas, skaidroja slimnīcā.
Kā pastāstīja Stradiņa slimnīcas valdes locekle Dace Žentiņa, pacientu uzņemšanu kavē gan lielais pacientu skaits, kas tiek ievests neatliekamās medicīnas centra uzņemšanas nodaļā, gan arī telpu ierobežotā kapacitāte.
“Valstī būtu jāstiprina arī tāds palīdzības veids kā aprūpes iestādes – gan medicīniskas, gan arī sociālas. Mūsu valstī šajā brīdī ar šo iestāžu un šo, teiksim tā, gultu pieejamību ir diezgan lielas problēmas,” stāstīja Žentiņa.
Līdzīga situācija vērojama arī Jelgavas pilsētas slimnīcā. Tikai salīdzinājumā ar Stradiņa slimnīcu mērogs ir daudz mazāks. Ir bijušas dienas, kad uzņemšanas nodaļā uzņemti aptuveni 130 pacienti. Slimnīcā stāstīja, ka uzņemšanas nodaļā ir 260 gultas, no kurām smagākajās dienās aizņemtas ir 225 guļvietas. Gada laikā jau par normu ir kļuvis uzņemt 80 – 85 pacientus diennaktī.
Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes loceklis Kārlis Smilga norādīja – ja grūti ir Stradiņa slimnīcai, tad grūti ir arī Jelgavas slimnīcai. Palīdzēt universitātes slimnīcai nav iespējams.
“Tā skaidrā atbilde ir nē, tas fiziski nav iespējami. Mums nav telpas, mums nav gultas, mums nav personāla lielākam pacientu skaitam. Mēs nevarēsim palīdzēt Rīgai, jo mums Zemgales reģions ir jāapkalpo. Un mums slimnīca ir pietiekami noslogota, pilna. Mēs fiziski to vienkārši nevaram izdarīt. Jo mūsu uzņemšanas nodaļa arī nav bezizmēra, jo viņa ir paredzēta 60 – 70 cilvēkiem diennaktī.
Ja mums ir 140 vai 130 un vēl mums atvestu no Rīgas, tad mums veidotos tādas pašas rindas kā Rīgā,” stāstīja Smilga.
Lai vispār būtu iespējama šāda pacientu pārvirzīšana uz blakus esošajām slimnīcām, būtu nepieciešamas izmaiņas hospitalizācijas plānā. Tādas izmaiņas vismaz pagaidām veiktas nav. Smilga uzskata, ka, iespējams, varētu palīdzēt slimnīcu iekšējās sistēmas maiņa, lai varētu uzņemt vairāk pacientu. Tāpat Rīgā ir arī citas slimnīcas – 1. slimnīca un 2. slimnīca. Piemēram, 1. slimnīcā varētu atjaunot akūto pacientu uzņemšanu, uzskata Smilga.
Šogad pacientu skaits, kas vēršas pēc palīdzības, pieaudzis arī Bauskas slimnīcā. Tie ir aptuveni 19 pacienti ik dienas. Gadu iepriekš tie bija 17 -18 pacientu, pirms tam vēl mazāk pacientu.
Slimnīcas valdes locekle Margarita Epermane stāstīja, ka vairāk nekā puse no cilvēkiem, kas ierodas uzņemšanas nodaļā, ir pacienti, kuri guvuši traumas. Pēc mediķu apskates un palīdzības sniegšanas viņi var doties mājās. 25% pacientu tiek stacionēti, vairāki pacienti tiek pārvesti uz augstāka līmeņa slimnīcām, ja veselības stāvoklis to prasa. Slimnīcas stacionārā ir pieejamas 38 gultas, par divām gultām mazāk, jo pašlaik slimnīcā norit remonts. Jau no pagājušā gada rudens Bauskas slimnīca sāka sadarbību ar Stradiņa slimnīcu, un uz Bausku tiek pārvesti pacienti, kuri atbilst terapeitiskajam profilam.
“Arī šobrīd šādi pacienti mums ir. Ja mēs skatāmies kopumā, piemēram, par janvāri, tad šādi te pacienti mums ir bijuši 13. Tas nozīmē to, ka pēc būtības šāda te sadarbības iespēja ir iespējama un ir turpināma,” sacīja Epermane.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Viņa norādīja, ka paredzēta tikšanās ar Stradiņa slimnīcas valdi par tālākajām sadarbības iespējām, jo šobrīd slimnīcā ir vairāk hronisko pacientu, kas vairs nav akūti. Tādējādi pastāv iespēja uzņemt akūtus pacientus.
Ar pārāk lielu pacientu skaitu saskaras arī Jūrmalas slimnīca. Tur norādīja, ka situācija ir līdzvērtīga Stradiņa slimnīcai. Ir situācijas, kad divas līdz trīs ātrās palīdzības mašīnas gaidījušas rindā, kad varēs nodot pacientu slimnīcas personālam. Pārslodze slimnīcā esot jau no kovida laikiem. Tā norādīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.
“Pacienti 50 – 70 ierodas neatliekamās palīdzības nodaļā ik dienu. Tas nenozīmē, ka viņus visus atved ar ātro palīdzību. Lielākoties nāk paši, vai atved piederīgie, vai atsūta ģimenes ārsts. Mums ir pieci dežūrārsti, kas apkalpo neatliekamās palīdzības nodaļu. Padsmit līdz 25 pacientiem ikdienas tiek stacionēti. Tikpat daudz arī mēs cenšamies izrakstīt. Tā ir liela aprite,” skaidroja Liepiņš.
Jūrmalas slimnīcā pastāstīja, ka no Stradiņa slimnīcas tiek pārņemti tie pacienti, kas ir jūrmalnieki vai Jūrmalai pieguļošajās teritorijās. Retos gadījumos tiek uzņemti arī pacienti, kas nav no Jūrmalas. Slimnīcā ir 100 gultas neatliekamās palīdzības nodaļā. Liepiņš stāstīja, ka neredz patlaban nekādu risinājumu. Vien norādīja, ka iztrūkst posma starp primāro un stacionāro aprūpi. Nav pieejama akūta pacientu konsultēšana, apskate un aprūpe nakts stundās, kā arī brīvdienās, ko veiktu ģimenes ārstu kopprakses, kā to dara rietumvalstīs. Tas varētu atslogot slimnīcas no tiem pacientiem, kas neatliekamās palīdzības nodaļā ierodas paši.
Foto:jelgava.lv
Jautājums kapēc nau gatavas uzņemt savus pacientus?????Jo pilns ar ukraiņiem????etiek paši galā ar saviem pacientiem ,zāles nau,prekš savējiem uzkruķi cenas zālēm,mākslīgās rindas pie ārstiem,uz rehebalitāciju lai tiktu pus gads rindā jāgaida…Par ko mēs maksājam??????Par to lad mums piegriež skābekli visur????????Drausmas kas te notiek…..
Nav labi.Nedabiski daudz slimo pie tam vēl pavasarī.Kas patiesībā par iemeslu?Pilnībā sabojātas imūnsistēmas?
Nevajag meklēt sazvērestības! Katru pavasari slimo daudz! Un daudzu ir to veco cilvēku, kas ar katru gadu ir stipri vairāk! Un daudz ir ielaisto slimību, kur cilvēki tiešām mākslīgo un maksas rindu dēļ nav tikuši akūti pie ārsta.
Un neizskatās, ka Vienotībai tas rūpētu un gribētos šo situāciju mainīt, tapēc par šo nāves partiju nebalsošu!
Bauskā Vienotībh parstāvēs veselības ministra sieva. Vēlēšanās varesiet pateikt paldies viņas vīram un partijai par kvalitatīvo valsts veselības sistēmu.
Tad jau pēc dažiem gadiem sliktas un pat nepieejamas medicīniskās aprūpes dēļ izmirsim uz pusi.
Ne jau ukraiņi vai Abu Meri sagrāva agrāko slimnīcu tīklu. Ko te ņematies kā tādi maitu lijas! Nau, nau!!! Iemācieties vismaz rakstīt, pirms ķeraties pie savas izcili vērtīgās politiskās analītikas!
Omon Linda arī nav jauna. Var nākties izbaudīt sava darba augļus.
Politikas analīze vulgaris. Abu Meri ir veselības ministrs. Abu Meri nav izdvesis nevienu skaņu, ka kropļotā veselības sistēma ir jāizvērtē. Abu Meri ir ārsts. Abu Meri kā ārsts pieņem arī maksas vizītes. Abu Meri atbalsta šo bezmaksas maksas sistēmu. Un es negaužos, tikai konstatēju faktu, ka Vienotība iznīcina cilvēkus. Man nav akūta smaga problēma, bet nedaudz sāp, es samaksāju 50 eiro un pie ārsta eju rīt. Cilvēks kam 50 eiro ir nedeļas pārtikas nauda, pie ārsta netiek arī tad ja sāp stipri un ir nopietna problēma, un tad pienāk brīdis, kad jāsauc ātrie, jo cilvēks savu problēmu ir ielaidis. Kas šajā sakarībā jums nav skaidrs? Vienotība=mokoša nāve!
Kas Tev liedz balsot par ko vien vēlies, bet Tava secinājumu konstrukcija vienalga ir stipri naiva. Tikpat labi par “Nāvi” var nodēvēt jebkuru Latvijā kopš 1991. gada valdošajā koalīcijā bijušu partiju. Tur būs praktiski viss šodienas politiskais spektrs, izņemot Rosļikovu un dažu labu viņam līdzīgu. Tad nu domā, par ko balsot.
Izlasot aptiekā nopērkamo zāļu lietošanas instrukcijas var konstatēt, ka gandrīz visas zāles ir kaitīgas veselībai un grauj aknas, nieres utt. un var pat nogalināt.
Tieši tā es balsošu par ko gribu, un arī domāšu ko gribu un arī savu viedokli paudīšu kādu gribu. Un mans viedoklis ir, ka šobrīd par veselību atbild Hosams, kurš turpina čakarēt veselības nozari. Tātad par šodienas lēmumiem un bezdarbību šobrīd atbild Vienotība. Man ļoti patīk analizēt, strādāju veselibās nozares analītiskajā departamentā.
Vienotības kandidāti cepjas, atkal paliks aiz svītras Bauskā:)
Skaidrs, ka jācepas. Tāda laime būtu četrus gadus par kapeikām sēdēt Bauskas domē starp visādiem veciem plānprātiņiem.
Linda lai nebūtu mājsaimniece vismaz būs darbs uz papīra. Domāju, ka Hosams strādājot saeima, slimnīcā un vēl apkalpojot maksas vizītes labi nopelna, lai uzturētu sieviņu, kura pelnīs kapeikas. Domāju vai Hosamam pašam nav sirdsapziņas un empātijas saprast, ka katra viņa maksas vizīte iespējams nogalina kādu, kuram šī vizīte būtu akūtāka!
Hosams, tieši Hosams, un tikai Hosams, kā izrādās, savā praksē maitā nost cilvēkus… Te jau darbs policijai, prokuratūrai, KNĀB-am un iedzīvotāju padomēm…
Slimnīcu neatliekamā palīdzībā griežas arī tādi, kuriem būtu jāārstējas pie ģim.ārsta. Slikti strādā ģim. ārsti un īsu laiku. Pēc pieņemšanas laika nav sasniedzami. Slikta primārā aprūpe, tāpēc veidojas sastrēgumi.
Nav vietu slimnīcās ? Tad vismaz morgus sabuvējiet vairāk .
Kā ģimenes ārsti var strādāt? Ar pildspalvu un datoru? Attālināti? Slimnīcās ir visas izmeklēšanas iespējas, ārsta vizītes katru dienu, mūslaiku un veco laiku medmāsas. Mūslaiku medmāsas laikam sagatavo veterināru skolā. Iemaņas un attieksme derīga dzīvniekiem. Laimīgs tas, kuru ārstē padomju laiku medmāsas.Tikai slimnīcās var reāli ārstēt tiešām slimus cilvēkus.
Jāsāk veidot pārvietojami,mobili lauka hospitāļi.Vietās kur slimības sevišķi uzliesmojušas mēs operatīvi ierodamies un ikvienu izārstējam.
Šogad esmu bijusi gan pie ģimenes ārsta, gan slimnīcā. Pacientu tiešām ir daudz, bet ārsti strādā pēc labākās sirdsapziņas. Mani pat pārsteidza, ka veselības aprūpe ir tik augstā līmenī. Un, protams, varam vaimanāt, ka viss ir slikti, bet arī citur pasaulē rodas tie pneimovīrusi, kas ir jauns izaicinājums visai veselības aprūpei. Un, ja godīgi, cik mēs paši rūpējamies par savu veselību?
Pāris dienu sastrēgums pie Stradiņiem pasniegts kā nepārejoša realitāte. Nu, nav tā, nav. Un vairāk potētos pret gripu, mazāk nonāktu slimnīcā. Savukārt Bauskas slimnīcu noteikti vajag attīstīt, un tas ir domes ziņā. Kāpēc mēs nevarētu būt kā Valga un pelnītu naudu no pierobežas leišiem, kam labāk būtu atbraukt pie mums paārstēties?
Abu Mēris varētu pievērsties arī Āfrikas cūku mēra problēmai un katrai cūkai izdalīt sauju krāsainu tablešu ar apelsīnu garšu.