Vēlējos pierakstīties ehokardiogrāfijas izmeklējumam, bet Bauskas slimnīcā atbildēja – rindā uz valsts apmaksāto diagnostiku ar tā dēvēto kvotu jāgaida pusotrs gads, – tā «Bauskas Dzīvei» pagājušajā nedēļā stāstīja kāds lasītājs.

Pēc Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētāja Artūra Bērziņa publiskā paziņojuma par nepietiekamo slimnīcu finansējumu un pieļāvuma, ka var nākties domāt par maksas medicīnu, «Bauskas Dzīve» lūdza situāciju raksturot pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA «Bauskas slimnīca» un Bauskas novada domei.

«Kopumā kvotu apjoms ir palielinājies, bet cilvēki, iespējams, to tik ļoti neizjūt,» atzina Bauskas slimnīcas valdes locekle Margarita Epermane, «ir kvotu apjoms, kas ir līgumā noteikts – tas būtiski nav palielinājies. Apjoms ir palielinājies uz tā rēķina, ka ir virskvotas pakalpojumi – zaļais koridors, onkoloģiskie pacienti un skrīningi. Ja sniedzam šos pakalpojumus vairāk, tad gada beigās valsts apmaksātais apjoms ir palielinājies. Ja salīdzina ar 2022. gadu, kur statistikā ir kvota plus virskvotas pakalpojumi, tad kopā ir palielinājums par 48 procentiem. Pēc līguma kvotas apjoms ir diezgan līdzīgs, jo to nosaka valsts, bet mēs esam snieguši daudz zaļā koridora un skrīninga pakalpojumus.»

Tā sauktajā zaļajā koridorā pacienti ar iespējamu onkoloģisku saslimšanu ātrāk saņem izmeklējumus un pēc programmas algoritma ārstniecību konkrētā iestādē. Līdzīgi ir ar skrīningu.

«Liekam ļoti lielu uzsvaru kopā ar ģimenes ārstiem uz skrīningu, kas ir valsts noteiktais izmeklējums – mamogrāfija, dzemdes kakla vēža skrīnings, prostatas izmeklējums, slēptais testosterons. Tālāk ir SCORE tests sirds un asinsvadu saslimšanas profilaksei, ko pārbauda ģimenes ārsts. Kopā ar maksas pakalpojumiem ir pieaugums par 72 procentiem trīs gadu laikā,» klāsta Bauskas slimnīcas vadītāja.

Pārdala Iecavai un Vecumniekiem

Pēc M. Epermanes teiktā, tieši Bauskas iedzīvotāji ir sajutuši, ka pakalpojumu rinda ir garāka, proti, novada centrā kvota ir nedaudz samazinājusies, bet tas tāpēc, ka ir nedaudz pārdalītas kvotas Iecavas un Vecumnieku filiālei. Tas nozīmē, ka Iecavas apkaimes cilvēki pakalpojumus tagad saņem tuvāk dzīvesvietai. Salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājums ir ievērojams – 31 procents 2025. gadā. Tur ir gan valsts apmaksātie, gan maksas, bet vairākums ir valsts apmaksātie pakalpojumi, papildina vadītāja.

Iecavā kopš 2024. gada nogales ir vairāk pieejami oftalmologa un otolaringologa izmeklējumi. Podoloģijas piedāvājums ir lielāks, ir fizioterapeits, logopēds kopā ar agrīno intervenci, dermatoloģija un lielāka kvota rentgenam. Arī Vecumniekos palielināta kvota podoloģijai un pielikts klāt valsts apmaksāts logopēds, kur ietilpst arī agrīnā intervence bērniem. Tas ir palielinājums par 20 procentiem kopš 2024. gada, informē slimnīcas vadītāja.

«Valsts apmaksātos pakalpojumus palielināja tas, ka pieteicāmies brīdī, kad bija iespēja sniegt agrīno intervenci. Saņēmām tiesības sniegt agrīno intervenci bērniem. Tā ir valsts apmaksāta programma, kuru īstenojam nu jau vairāk nekā gadu. Tiklīdz ir papildus izsludināta pakalpojumu kvota, tā mēs tai piesakāmies, un tā ir bijis arī endokrinoloģijā un ultrasonogrāfijā,» skaidro M. Epermane.

«Uztura speciālista konsultāciju pieprasījums ir ievērojami palielinājies. Psihiatrija un agrīnā intervence ir jauns pakalpojums, kur mēs procentus nevaram salīdzināt. Narkoloģijā ir pieaugums. Jauns pakalpojums ir pneimonologs, ko pieprasījām,» stāsta slimnīcas vadītāja.

«Kur ir liels pieprasījums un veidojas rinda, pēc līguma skatāmies, ko var pārdalīt starp programmām no mazāk pieprasīta pakalpojuma. Tas attiecas uz uroloģiju, dermatoloģiju. To esam darījuši ar īpaši aktuāliem speciālistiem – oftalmologu un otolaringologu. Tur arī cenšamies pārdalīt kvotas. Oftalmoloģijā un otolaringoloģijā ir rinda, jo speciālisti pieņem gan Bauskā, gan Iecavā. Ir vairāki speciālisti, un cilvēki var izvēlēties šo pakalpojumu. Ja paskatāmies, cik valsts maksā par viena pacienta apmeklējumu, šajā jomā tas pārsniedz maksas pakalpojuma cenu.

Pirmreizējo pacientu konsultējot, speciālisti viņu izmeklē atbilstoši algoritmiem,» papildina M. Epermane.

Bauskas slimnīca pēdējos trīs gadus regulāri raksta vēstules Nacionālajam veselības dienestam (NVD) par kvotu palielināšanu pieprasītajās specialitātēs un pakalpojumu programmās, kur veidojas rinda, uzsver M. Epermane. «Rinda veidojas uz gastroskopiju, oftalmoloģiju, dermatoloģiju. Ultrasonogrāfijā nav rindas – tur ieguvām papildu kvotu. Aktuāls ir dienas stacionārs, ķirurģija un traumatoloģija. Ja ir izsludinātas papildu kvotas, esam pieteikušies un ieguvuši tās endokrinoloģijā un ultrasonogrāfijā.»

Papildus pārdala kvotas programmās. «Līguma apjoms saglabājas, bet kvotu pārdala tur, kur ir lielāks pieprasījums un garāka rinda. Vairākkārt esam prasījuši pārskatīt dienas stacionāra kvotu ķirurģijā un traumatoloģijā, kas ir 1000 eiro gadā, bet mēs par tiem pat nevaram izdarīt vienu operāciju! Pagājušajā gadā dažiem cilvēkiem bija iespēja saņemt valsts apmaksātu operāciju, jo mēs meklējam programmas, kur ir mazāks pieprasījums, un pārdalījām kvotas uz dienas stacionāru, ķirurģiju un traumatoloģiju. Tās ir arī karpālā kanāla operācijas, lai vismaz kādu apjomu varētu nodrošināt valsts apmaksātu,» klāsta slimnīcas vadītāja.

Pēc viņas teiktā, slimnīcas vadība regulāri atgādina Veselības ministrijai un Saeimas komisijai, ka Bauskas novadā ir 40 tūkstoši iedzīvotāju, tas ir viens no lielākajiem novadiem. «Tas nozīmē, ka kvotu vēsturiskais sadalījums neatbilst tam, lai nodrošinātu pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Jo īpaši tie ir valsts apmaksātie dienas stacionāra pakalpojumi – endoskopija, fibrogastroskopija, kolonoskopija. Te sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus ar zaļo koridoru un pēcskrīninga izmeklējumiem, kas iet ārpus kvotas. Tie ir gadījumi, kad pie ģimenes ārsta pārbaudē konstatē pozitīvu rezultātu, tālāk nāk pēcskrīninga izmeklējums un kolonoskopija, ko esam īstenojuši. Veselības aprūpes finansējums ir tāds, kāds ir, un parasti tādu atbildi arī saņemam, ka ir ierobežots veselības aprūpes pakalpojumu apjoms.»

«Esam rakstījuši arī par rehabilitāciju dienas stacionārā nākamajam plānošanas periodam, kam bija jāsākas ar šo gadu, bet diemžēl jaunā atlase nav organizēta,» skaidro M. Epermane, «ņemot vērā NVD paredzēto pakalpojumu pārplānošanu un reformu, mēs nevaram pašlaik nodrošināt valsts apmaksātu rehabilitāciju dienas stacionārā. Bauskas slimnīca dara maksimālo un cenšas aktualizēt novada iedzīvotāju tiesības uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem visos iespējamos veidos, komunicējot gan ar NVD, gan Veselības ministriju. Piedalāmies visās sanāksmēs starpnozaru institūcijā, sniedzam priekšlikumus un argumentus.»

Kā rāda dati, Bauskas slimnīcā 2022. gadā pakalpojumu proporcija bija 20 procenti maksas, 80 procenti – valsts apmaksāti, 2025. gadā – 27 procenti maksas un 73 procenti valsts apmaksāti. Maksas pakalpojumu izmaksas pacientiem bieži vien pilnībā vai daļēji sedzot apdrošināšanas polises. Tāpēc pacienta līdzmaksājums maksas pakalpojumiem atšķiras atkarībā no apdrošināšanas, piebilst vadītāja.

Rindas garums dažādiem ārstiem un izmeklējumiem atšķiras.

M. Epermane stāsta: «Valsts apmaksāta acu ārsta konsultācija jāgaida apmēram vienu gadu. Kardiologa apmeklējumam valsts apmaksātu kvotu nav – esam pieprasījuši, bet nav akcepta. Bērnu neirologs pieejams bez rindas. Otolaringologa vizīte jāgaida apmēram mēnesi. Magnētiskās rezonanses nav. Datortomogrāfija un veloergometrija jāgaida vienu mēnesi, ultrasonogrāfija – aptuveni deviņus mēnešus, ehokardiogrāfija – pusotru gadu. Elektrokardiogramma, rentgens, osteodensitometrija, Holtera izmeklēšana, mamogrāfija ir pieejama bez rindas. Dermatologs jāgaida desmit mēnešus, urologs – vienu gadu.»

«Ja skatāmies no speciālistu apmaksas viedokļa, ultrasonogrāfija kā valsts apmaksāts pakalpojums ir absolūti neizdevīga, jo neatbilst pašizmaksai,» klāsta M. Epermane, «uropoētiskās sistēmas ultrasonogrāfijai valsts apmaksā sešus eiro un 16 centus. No šī tarifa 3,46 eiro paredzēti darba samaksai, kur ietilpst atvaļinājuma rezerve, atvaļinājuma pabalsts, darba nespējas lapa. Šī iemesla dēļ speciālisti šo pakalpojumu sniedz nelabprāt. Mums ir radiologi, radiologu rezidenti, kas nodrošina ultrasonogrāfiju. Mēs sadalām valsts finansējumu. Speciālisti tomēr sniedz šo pakalpojumu, bet izpilda NVD kvotu un pēc tam pieņem pacientus par maksu, iegūstot adekvātu atalgojumu, par kuru ir gatavi strādāt.

Kā uzsver M. Epermane – jāatceras, ka mediķi mācās sešus gadus un pēc tam strādā rezidentūrā 3-6 gadus, atkarībā no specialitātes. «Speciālists ir mācījies desmit gadus un, manuprāt, ir tiesīgs saņemt adekvātu atalgojumu. Mums ir jānodrošina speciālisti un pakalpojums līdzīgā kvalitātē, kāds tas ir Rīgā vai citā Latvijas pilsētā. Jānodrošina instrumenti un iekārtas. Maksu rēķina, balstoties uz pašizmaksu un tirgus izpēti, lai ir adekvāta cena un var nodrošināt atalgojumu speciālistam un amortizāciju iekārtām. Jo izmeklējumam ir dārgāka aparatūra, jo tas ir dārgāks. Jāuztur arī infrastruktūra,» uzskaita slimnīcas vadītāja.

M. Epermane apliecināja, ka Bauskas slimnīca nav atteikusies no valsts apmaksātiem pakalpojumiem un negrasās to darīt. «Gluži otrādi – strādājam, lai kvotu palielinātu, argumentus un pamatojumus iesniedzam NVD, ministrijām un visām iespējamām institūcijām. Diemžēl tas nav atkarīgs no Bauskas slimnīcas, jo kvota ir vēsturiska. Ja cilvēkam ir steidzama nepieciešamība, pakalpojumus var saņemt par maksu, tie ir kvalitatīvi un pacientiem droši. Nav jāmēro tāls ceļš, var pakalpojumus saņemt uz vietas. Tas ir mūsu galvenais uzdevums – nodrošināt pakalpojumus Bauskas novada iedzīvotājiem tuvāk dzīvesvietai.»

Bauskas slimnīcai kā pašvaldības kapitālsabiedrībai jābūt pašpietiekamai, īpaši jānodrošina ambulatorie pakalpojumi un godīga konkurence starp privāto un publisko sektoru. «Tas, ka Bauskas slimnīca pieder pašvaldībai, nenozīmē, ka tā piešķirs dotācijas. Pašiem ir jāsniedz pakalpojumi un jāuztur infrastruktūra,» piebilst vadītāja.

Kā skaidro M. Epermane, pēdējos trīs gados kvotas – valsts piešķirtā veselības aprūpes summa gadā – palikusi nemainīga, tāpēc cilvēki jūt, ka ilgāk jāgaida valsts apmaksātie pakalpojumi. «Viens no iemesliem – mums ir jauni speciālisti. Ja salīdzinām ar 2022. gadu, kad ārsti lielākoties bija pirmspensijas vecumā, šogad ir teju simts jaunu ārstu, īpaši pieprasītās specialitātēs. Kvota paliek nemainīga, bet cilvēki vēlas konsultēties pie speciālistiem tepat, nevis braukt uz Rīgu, un rinda palielinās. Pieprasījums uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem vēl aizvien pārsniedz piedāvājumu.»

Vadītāja piebilst, ka uz Bauskas slimnīcu konsultēties par maksu braucot arī cilvēki no Rīgas un citiem novadiem. Te piesaistot jauni speciālisti, kā arī iespēja negaidīt izmeklējumu citur, kaut arī ilgāks laiks jāpavada ceļā. Līdz ar to pieaug arī pakalpojumu pieprasījums Bauskas slimnīcā.

«Jo vairāk par Bauskas slimnīcu zina, jo vairāk zina rādītājus, kā strādājam, kā piesaistām speciālistus, kā uzturam kvalitāti. Tas ir ieguldījums Bauskas slimnīcas attīstībā. Tas palīdzēs, kad būs nākamā Eiropas Reģionu attīstības fonda plānošana, lai finansējuma piesaiste būtu citādāka. Mēs attīstīsim maksas pakalpojumus, lai varētu uzturēt infrastruktūru, jo slimnīcas senajai ēkai būs jārekonstruē arī otra daļa. Attīstīsim medicīnas tūrismu un būsim Zemgalē vadošā ārstniecības iestāde, īpaši ambulatorajā sektorā,» nākotnes ieceres atklāj M. Epermane. 

BAUSKAS NOVADA PAšVALDĪBAS IZPILDDIREKTORS IVARS ROMĀNOVS:

«Slimnīca dara, lai kvotu apjomu nesamazinātu vai pat iegūtu papildus. Pašvaldībai tiešas ietekmes uz šiem procesiem nav. Pašvaldība var balstīt kapitālsabiedrību. Visi dati ir kapitāldaļu turētāja rīcībā gan pie stratēģijas uzdevumu izpildes, gan pie finanšu un nefinanšu mērķiem. Pašvaldībai nav tādas ietekmes, lai iegūtu papildu kvotas. Veselības ministra vizīti Bauskas novadā izmantojām kā iespēju gan ministra komandai, gan vadošajiem veselības nozares speciālistiem paust redzējumu par Bauskas slimnīcas attīstības vīziju. Vizīte noteikti ir vērtējama ar plus zīmi.»

BAUSKAS NOVADA DOMES PRIEKŠSĒDĀTĀJA VIETNIECE LINDA ABU MERI: «Pašvaldības kapitālsabiedrībai ir jābūt finansiāli pašpietiekamai. Tā nedrīkst kropļot tirgu un cenas. Par to iepriekšējos gados ir bijušas Valsts kontroles revīzijas, kad pašvaldības uzņēmumiem pārmests dempings un negodīga konkurence. Slimnīca attīsta maksas pakalpojumus, un tas palīdz līdzsvarot apstākli, ka valsts tarifi ir nožēlojami zemi – sonogrāfija ir kliedzošākais piemērs. Par maksu var sniegt normālu pakalpojumu, un tāpēc speciālisti brauc un strādā. Cik esmu runājusi ar cilvēkiem, atsauksmes par Bauskas slimnīcu ir labas. Slimnīca attīstās, skaitļi runā paši par sevi. Var teikt, ka ir milzīgi zaudējumi, bet tie ir ieguldījumi – kā kurš lasa ciparus. Pašvaldība Bauskas slimnīcas vadību atbalsta.»

Apjoms pieaudzis par 73 procentiem

KOPUMĀ pakalpojumu apjoms 2022.–2025. gadā palielinājies par 73%, kvotas palikušas nemainīgas.

PIEPRASīTāKIE PAKALPOJUMI, kur pieaug pieprasījums:

● dermatoloģija +175% par valsts kvotu un maksu;

● endokrinoloģija +197%, no tā ar papildu kvotu pieaugums ir 153%;

● podoloģija +224%, par valsts kvotu +139%;

● urologs +86%, ar valsts kvotu +47%;

● radioloģijā maksas pakalpojumi pieauguši divas reizes.

AVOTS: BAUSKAS SLIMNĪCA.