Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Rundālē sestdien notiks pirmā Saeimas priekšsēdētāja Vesmaņa piemiņai veltīts pasākums

Rundāles multifunkcionālajā centrā notiks pirmā Saeimas priekšsēdētāja Frīdriha Vesmaņa piemiņai veltīts pasākums, informēja Bauskas novada pašvaldībā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šogad aprit 100 gadi, kopš Latvijas Republikas pirmās Saeimas sēdes 1922.gada 7.novembrī.

Sestdien, 19.novembrī, plkst.15 notiks atceres brīdis Rundāles Sudmaļu kapos, bet plkst.16 Rundāles multifunkcionālajā centrā – filmas “Vesmaņa atgriešanās. Many happy returns” pirmizrāde. Filma veidota, lai iepazīstinātu sabiedrību ar Vesmaņa personību un viņa veikumu Latvijas Republikas veidošanā. Filmas pamatā ir paša Vesmaņa rakstītā dzimtas hronika un foto arhīvs. Scenārija autors ir Dainis Īvāns, režisors Raitis Ābele, filmas tapšanā piedalījušies arī brāļi Ābeles no studijas “Tritons”, aģentūrai LETA pastāstīja filmas producents Bruno Aščuks.

Būs apskatāma arī Vesmaņa piemiņas izstāde, kurā arhīva dokumentos un fotogrāfijās parādīta Vesmaņa publicista, advokāta, Tautas Padomes, Satversmes sapulces un 1.Saeimas locekļa no LSDSP, 1.Saeimas priekšsēdētāja (1922-1925), sūtņa Lielbritānijā (1925-1932) un senatora darbība. Atsevišķs izstādes bloks veltīts Vesmaņu dzimtas vēsturei. Izstāde eksponēta ne tikai vairākās Latvijas pilsētās, bet bijusi apskatāma arī Latvijas vēstniecībā Londonā, informēja biedrības “Vesmaņi” pārstāvis Ansis Bazons. Rundālē izstāde būs apskatāma līdz 4.decembrim.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vesmanis dzimis 1875.gada 15.aprīlī Rundāles pagastā. Pēc Jelgavas ģimnāzijas beigšanas studēja tieslietas Tērbatas Universitātē. Pieslējās jaunstrāvniekiem un strādāja avīzē “Dienas Lapa”. Pēc 1897.gada arestiem emigrēja uz Angliju, kur no 1899.gada vadīja periodiskos izdevumus “Sociāldemokrāts” un “Latviešu Strādnieks”. 1904.gadā Vesmanis atgriezās Latvijā, 1909.gadā beidza Pēterburgas Universitāti. Pēc tam strādāja par advokātu Jelgavā, 1920.gadā viņš tika ievēlēts par šīs pilsētas galvu.

Vesmanim nav pieminekļa, jo viņa mūžs aprāvās 1941.gada 7.decembrī Sibīrijā, Usoļjes soda nometnē Soļikamskā. Valstsvīra piemiņu glabā plāksne Ārlietu ministrijas vestibilā un 2015.gada 30.maijā atklātā piemiņas zīme Vecmanim un viņa dzīvesbiedrei Bertai Rundāles novada Sudmaļu kapos ar uzrakstiem “Viņi strādāja Latvijai” un “Jaunuzceltā dzīvē dzīvos mūsu zemes darbs”. Berta Vesmane mira ceļā uz Sibīriju, Jēkabpilī 1941.gada 16.jūnijā.

Foto: jelgavasvestnesis.lv

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.