Rundāles pilī atklāj muzeja 50.jubilejai veltītu izstādi

Rundāles pils muzejs šogad ar sarīkojumiem un izstādēm atzīmē savas darbības 50 gadu jubileju. Nupat, 30. septembrī, atklāta ļoti īpaša ekspozīcija«Durvis uz vēsturi: Rundāles pils muzeja darbība arhitektūras un mākslas izpētē».

Kā skaidro muzeja speciālisti, padomju gados Rundāles pils muzejs bija viens no retajiem, kas uzdrošinājās glābt baznīcu iekārtas, priekšmetus un ēku arhitektūras detaļas, un viens no pirmajiem Latvijā, kas nodarbojās ar kultūrvēsturisku objektu padziļinātu izpēti. Tas tika darīts kultūras mantojuma apzināšanas, izpētes un saglabāšanas ekspedīcijās, kurās Rundāles pils muzeja darbinieki devās 20. gadsimta 60. – 80. gados. Izstādes kuratore Anita Bistere «Bauskas Dzīvi» informēja, ka ekspedīcijās izdevās apzināt vairāk nekā 3000 kultūras pieminekļu, daudzos no tiem notika arī padziļināta izpēte, fiksējot objektu tā brīža stāvokli un cenšoties noskaidrot, kā tie izskatījušies sākotnējā veidolā.

Izstādes atvēršanas svētkos Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse uzsvēra, ka daudzi pirms 50 gadiem muzejam izvirzītie mērķi ir īstenoti, ka šis gads tiek aizvadīts kā muzeja jubilejas pasākumu gads – 24.maijā, kad parasti tiek svinēta pils pamatakmens ielikšana, bija pulcināti pils muzeja esošie un bijušie darbinieki, lai kopīgi atskatītos uz paveikto, savukārt Dārza svētkos tika akcentēti dārza rekonstrukcijas jautājumi un izdots jauns ceļvedis pa pils parku un dārziem.

«Noslēdzošais no jubilejas gada pasākumiem – izstādes «Durvis uz vēsturi: Rundāles pils muzeja darbība arhitektūras un mākslas izpētē» atklāšana. Esmu pārliecināta, ka šī izstāde kalpos kā tilts starp mūsu iepriekš paveikto un to, kas mums vēl jāīsteno. Ar šo izstādi mums ir iespēja parādīt arī daļu no parasti neredzamās muzeja kolekcijas, kas glabājas krājumā. Ceru, ka tas, ko redzēs apmeklētāji, iedvesmos. Būs skatāms, kā iespējams no vēstures lauskām un drumstalām, savāktiem lietu fragmentiem uzburt gan arhitektūras, gan mākslas vēstures stāstu,» teic L. Lūse.

Pirmie divi darbinieki, kas devās Latvijas kultūrvēsturisko objektu apzināšanas braucienos jau no pat 1962. gada, bija Leopolds Mārcis Kļaviņš un Imants Lancmanis. Kad muzejs kļuva patstāvīgs (no 1972. gada) un darbinieku skaits auga, tad notika arī atsevišķu muižu un baznīcu padziļinātas izpētes ekspedīcijas, kur darbs kādā ēkā varēja ritēt dažas dienas vai pat nedēļas, skaidroja A. Bistere. L. M. Kļaviņš vairs nav mūsu vidū, bet Imants Lancmanis bija piektdienas svētkos pilī un atsauca atmiņā pagājušā gadsimta 60. – 70. gadu stāstu.

I.Lancmanis minēja, ka izstāde veltīta muzeja 50 gadiem, bet kopumā tas, kas izstādē redzams, un šī muzeja darbības daļa ir ievērojami senāka. Viņš sacīja: «Nosacīti to visu varētu attiecināt uz 60 darbības gadiem. Un pats sākums nav tikai 1964.gads, kad izveidojās pie Bauskas muzeja Rundāles filiāle. Tas bija 1962.gads, kad mēs ar vēlāko kolēģi Mārci Kļaviņu, būdami Mākslas akadēmijas studenti, jau darbojāmies pirmo kultūras pieminekļu glābšanā kopā ar Mākslas akadēmijas Latviešu mākslas vēstures mācību laboratorijas izveidotāju un vadītāju Jurģi Skulmi. Viņam bija ārkārtīgi liela loma tajā laikā, kad par kultūras pieminekļiem neinteresējās.»

I.Lancmanis atsauca atmiņā ekspedīciju norisi, to gaitu, mērķus, uzdevumus. Par izstādi viņš atklāja, ka tā viņam personīgi ir ļoti emocionāla. Tā atgādinājusi arī par pārdzīvojumiem un grūtībām, ar ko nācās saskarties. I. Lancmanis atzina, ka ir ļoti gandarīts par šo muzeja darbinieku veikumu un pauda visiem lielu paldies. Izstādes materiālu atlasē un izkārtojumā viņš redzot ar mīlestību veiktu darbu, te atklāta arī ekspedīciju prozaiskā puse, skatītājs redz arī to primitīvo aprīkojumu, ar kādu tolaik strādāja, sadzīvi.

Izstāde iekārtota piecās telpās, tādējādi to sadalot apakštēmās, piemēram, atsevišķa ekspozīcija stāsta par hercogu Bīronu pilīm, kas apzinātas un pētītas vēl bez Rundāles – Jelgavā, Vircavā, Svētē, Zaļeniekos un Lustē. Ir telpa, kas vēsta par sadzīvi ekspedīcijās u.c.

Skatāmie eksponāti, to fragmenti ir no muzeja fondiem, tie ekspedīcijās vākti un tādējādi glābti no iznīcības. Pieņemts lēmums šajā izstādē parādīt ne tikai lietas, kas ir skaisti restaurētas, kādas mēs varam skatīt, piemēram, visur citur pilī, bet apmeklētājiem rādīt, kādas tās ekspedīcijas laikā ieraudzītas, atrastas un paglābtas.

Kad sākuši vētīt to ekspedīciju krājumu, kas Rundāles pils muzeja fondos glabājas, radies arī topošās izstādes caurviju motīvs un nosaukums – durvis, jo savākts ļoti daudz skaistu vēsturisku durvju, kuras skatītājs iepriekš nav redzējis, atklāj A. Bistere. Atsevišķām durvīm veikta tā sauktā zondāža un skatītājam parādīts arī gadu gaitā uz tām krājies krāsojums – no oriģināla līdz pat brīdim, kad tās ekspedīcijās paņēmuši muzeja darbinieki. Var saskaitīt pat līdz piecām sešām dažādu krāsu kārtām. Kad izstāde izstaigāta, ir saprotams, ka «Durvis uz vēsturi» skatītāju vadījušas gadsimtu griežos gan tiešā, gan filosofiskā un simboliskā nozīmē. Te redzams citkārt nemanāmais muzeja speciālistu darbs.

Izstādes kuratore Anita Bistere un daudzi muzeja darbinieki šīs izstādes veidošanā un iekārtošanā strādājuši divus gadus, jo sākotnēji daudz laika prasījusi tieši fondos esošo ekspedīciju materiālu apzināšana, atlase. Ekspozīcijas māksliniece – Lauma Lancmane, kas pati arī bijusi vairāku ekspedīciju dalībniece, grafikas dizainere – Katrīna Vasiļevska, tekstu autores – Anita Bistere un Baiba Vanaga, strādājuši restauratori, muzeja Mākslas pētniecības un Krājuma nodaļas speciālisti, kā arī inženierkomunikāciju grupa.

Izstādes atvēršana bija rīkota pagājušā gadsimta 60. – 70. gadu noskaņā, ko radīja jauniešu Jēkaba Krista Kalniņa, Paulas Pērkones, Dāvida Toma Kalniņa un Adama Vaiča muzicēšana – viņi dziedāja un spēlēja gan «Bītlu» repertuāru, gan citas tolaik populāras melodijas, vizuālais ietērps jauniešiem arī nedaudz atgādināja «puķu bērnu» laikus. Rūpīgi un pārdomāti noformēts arī bijušā restorāna zāles interjers un galda klājums ar tomātmaizītēm, olu un ķilavu maizītēm, speķīti, ābolu sulu trīslitru burkās un padomju laikā neiztrūkstošajām vafeļu tortītēm. Noslēgumā svētku dalībnieki aplaudēja vēsturiskajai uguņošanai pils dārzā.