www.bauskasdzive.lv
Kultūras ministrijā (KM) ceturtdien, 15. maijā, Rundāles pils muzejam un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) parakstot līgumu, Mežotnes pils komplekss pārņemts Rundāles pils muzeja apsaimniekošanā. Noslēgtais līgums ir spēkā līdz 2030. gada 14. maijam, informē Lita Kokale, KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.
Jau ziņots, ka ar kultūras ministres rīkojumu 2024. gada aprīlī tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija izvērtēt risinājumus tālākai Mežotnes pils izmantošanai. Darba grupas locekļi kā piemērotāko no Mežotnes pils attīstības scenārijiem izraudzījās Rundāles pils muzeja piedāvājumu – Mežotnes pils kompleksu nodot Rundāles pils muzeja apsaimniekošanā, lai nākotnē Mežotnē izveidotu Rundāles pils muzeja filiāli.
«Kultūras mantojuma saglabāšana ir Kultūras ministrijas prioritāte. Jau no pirmajām dienām ir bijis skaidrs uzstādījums, ka Mežotnes pilij ir jābūt atvērtai sabiedrībai. Esam pateicīgi gan Mežotnes iniciatīvas grupai un Rundāles pils muzeja komandai, gan sadarbības partneriem, kuri vairāku mēnešu laikā ir ieguldījuši būtisku darbu, lai mēs nonāktu pie šāda risinājuma,» sacīja Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Grūbe.
Savukārt Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse atklāja, ka ir vēlme Mežotnes pili izveidot par Rundāles pils muzeja filiāli. Pirmie soļi, kas sperami ceļā uz šo mērķi, ir Mežotnes pils kompleksa apsaimniekošanas pārņemšana, Mežotnes pils iekļaušana kultūras tūrisma apritē, pēc iespējas ātrāk atverot pili apmeklētājiem un organizējot kultūras pasākumus tajā. «Tāpat būs jāizstrādā Mežotnes pils muzeja koncepcija un jāsagatavo darbības plāns, kā lietderīgi izmantot pils kompleksa viesmīlības nozares infrastruktūru, atsākot restorāna un viesnīcas servisa darbību tajā,» piebilda Laura Lūse.
«Šodienas lēmums nodot Mežotnes pili Rundāles pils muzejam ir pārdomāts un atbildīgs solis, kas balstās ilgtspējīgā redzējumā par kultūras mantojuma saglabāšanu. Mēs esam pārliecināti, ka pils nonāk labās rokās – pie profesionāļiem ar pieredzi, vīziju un spēju padarīt šo vietu par nozīmīgu kultūras un tūrisma centru. Līgums noslēgts uz pieciem gadiem un paredz pils kompleksa uzturēšanu, teritorijas kopšanu, būvju saglabāšanu un, iespēju robežās, tehniskā stāvokļa uzlabošanu. Šī nodošana ir apliecinājums valsts apņēmībai rūpēties par mūsu vēsturiskajām vērtībām sabiedrības interesēs,» norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
KM izveidotajā darba grupā strādāja KM, Rundāles pils muzeja, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP), Finanšu ministrijas (FM), VNĪ un Bauskas novada pašvaldības nominētie pārstāvji: NKMP Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse, Rundāles pils muzeja direktores vietniece administratīvajā darbā Inga Pudenko, VNĪ valdes loceklis Andris Vārna, VNĪ Nekustamā īpašuma vadītājs Andrejs Milzarājs, FM Administrācijas vadītāja Ieva Braunfelde.
Mežotnes pils ir viens no izcilākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Latvijā. Pils celtniecība notika no 1797. līdz 1802. gadam. Trīs stāvu ēka, kuras pagalma fasādes centru izceļ četrkolonnu portiks ar trīsstūra frontonu, bet parka fasādes centru – pusrotonda, demonstrē veiksmīgu arhitektoniski telpisko kompozīciju. Pils fasāžu arhitektūrā izmantots trīsdaļīgā loga motīvs, t.s. Palladio logs, kas ir raksturīgs Kvarengi daiļradei, kā arī pusapļa logi frontonos un cokolstāvā. Izcilā klasicisma pieminekļa māksliniecisko izteiksmību vairo jonisko kolonnu kapiteļi, sandriki, dzegas un rustojums. Iekštelpu mākslinieciskajā izveidē jūtama klasicisma un ampīra noskaņa. Parādes telpas pārsteidz ar apaļā kupola zāli, kas ir uzskatāma par nozīmīgāko klasicisma interjeru Latvijā. Pils atrodas vienā no skaistākajiem angļu stila ainavu parkiem Latvijā. Mežotnes muižas ainavu parka aizsākumi meklējami 18. gs. beigās, parka veidošanu pabeidza 19. gs. 20. gados. Tam ir trīs atsevišķas daļas: parādes pagalms, centrālā daļa un blīvo stādījumu daļa ar skuju kokiem.
Pils stipri cieta Otrā pasaules kara laikā un tikai 1959. gadā sākās tās ilgstoša atjaunošana. Sasaistē ar Rundāles pils unikālo atjaunošanas procesu, Mežotnes pils ieguva tādas pašas augstas raudzes profesionālu konceptu, konsultācijas un kvalitatīvu darbu izpildījumu. Otrais posms pils atjaunošanā sākās pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. 2001. gadā pils atjaunošana tika pilnībā pabeigta. Ēkā tika veikta daļēja telpu pārbūve, vietām – vēsturiskā plānojuma atjaunošana un radīts jauns daudzfunkcionāls izmantošanas risinājums (pilsmuzejs, viesnīca, restorāns, kafejnīca ar bāru, semināru telpas u.c.). Arhitektu un interjeru mākslinieku sadarbības rezultātā, ēka kļuva par mūsdienīgi funkcionējošu objektu.
Titulattēlā – līgumu 15.maijā paraksta Laura Lūse un Renārs Griškevičs. Foto: Oskars Artūrs Upenieks / Kultūras ministrija
Bauskas Dzīve nav par ko jums rakstīt? Cik var malt vienu un to pašu? Kāpéc nepieminējāt ka manabalss.lv Mežotnes pils nespēja savākt 10tk parakstu, tik 3000. Šis iestādījums atkal nonāks uz nodokļu maksātāju pleciem.
Bauskas Dzīve konstatē faktu un raksta par notikumiem reģionā.Nododot Mežotnes pili Rundāles pilij ir cerība tam,ka būs saglabāts un uzturēts svarīgs kultūras piemineklis.Kā redzams privātajiem ne īsti gribējās,ne vedās lieta s ar apsaimniekošanu.Vieta perfekta,mobilo telefonu galerijām skati visos gadalaikos brīnišķīgi,gan ledus iešanas laikā,gan liepziedu laikā.Un ja vēl var aplūkot pili arī no iekšpuses,ceļojuma diena izdevusies.
Visvājāk ar pils apsaimniekošanu jau veicās tieši valstij, kuras īpašumā tā sabija daudz ilgāk nekā to privāto nomnieku lietošanā. Par to visi jau kaut kā aizmirsuši. Arī Rundāles pils muzejs būtībā ir valsts iestāde, lai kā tur vingrinātos ar pārgudriem juridiskiem terminiem. Tātad, šis ir jau otrais raunds, kurā vienā ringa stūrī šobrīd braši pozē tā pati jau vienreiz nozilinātā valsts.
Bet katru nedēļu rakstīt un degunā bāzt Mežotnes pili ir nožēlojami un neprofesionāli. Kur tad priekšvēlēšanu analītiskie raksti? Kur pētnieciskā žurnālistika? Būtu tak aprakstījuši kādi apšaubāmi kadri dažos sarakstos tikuši,ieskatot ar narkotikām saistītos.
Viens un tas pats nez par ko neapmierināts komentmuldētajs.
iespējams, tikai tālab, lai varētu pārrakstīt Latvijas vēsturi savām vajadzībām, valdošie nolēma daudzus gadus skolās nemācīt vēsturi. Tad jājautā, kālab vācu, krievu kultūras pieminekļus mēs tagad piedēvējam par saviem, latviešu kultūrai piederīgiem. Vēsturi nemācija vien tālab, ka dzimtbūšanu visā tagadējās Latvijas teritorijā atcēla vien 18. gs. otrajā pusē un latviešiem tā “kultūra” bija vien vergot šo piļu un muižu īpašniekiem. Vai arī tagad mēs nevergojam, lai kādi dzīvotu “šokolādē”, uz privātā sektora nodokļu rēķina, labi dzīvotu ar konkurētspējīgām algām par latviešu “kultūru” 18. un senākos gadsimtos fantazējot.
Ar to arī sākas Lancmaņa mūža darba noriets. Nākošo pievienosim Kaucmindi, tad Bornsmindi un Sviteni.
Strādnieku nebūs, nauda nebūs, paliks tik direktrise ar vīreli.
Komentēšanai pieslēdzas “redneki”
Neprofesionāls lēmums!Guldieties Rundāles pilī,nevis ķert grābt kādas pažobeles!
Ko īdat? Uzbūvējiet savu pili un ierīkojiet dzertuvi tur.
Liekas, ka BNKS darbiniekiem, visticamāk bijušajiem, sit škrobi, ka nevārēja iegūt sev rezidenci:D
Lasot komentārus ir skaidrs, ka par apsaimniekošanu un finansēm spriež cilvēki, kuriem pašiem nekā nav.
Tiem, kuriem tik ļoti interesē vēlēšanu raksti, izejiet pastaigā pa Bausku, apbraukājiet Bauskas novadu, parunājiet ar radiem un draugiem un paskataties domes sēdes- visa patiesība ir tur, nevis speciāli gatavoti raksti un programmu solījumi.
kur ik katrs reāli domājošs cilvēks var novērot, ka valsts tiek “noēsta”, kā saka- ar visām parpalām.
vai paši vispār sajēdzat, kādā sfērā darbojaties, jeb tās jūsu darbības ir vien “siltas vietiņas” iekārtošana saviem tuviniekiem, paziņām ar kārtējo nenopelnītas naudas apgūšanu? Pat to jūs nezināt, ka dzimtbūšanu atcēla Latvijas teritorijā vien 19. gadsimtā un to, ka speciāli priekš jums “vēsturnieki” ierakstīju 18. gs., “gadsimta kļūdu” pat nepamanījāt. Muzejnieki bez pamatzināšnām savas valsts vēsturē ir vien marionetes valsts kārtējai padiršanai, rupji runājot.
Necepies,ej labāk iedzer kādu aliņu,lietu sola vēlāk
viss nodokļos jāatdod, lai jūs, astoņzobu mizgraužus uzturētu
Jauki, vēlviens radinieku kantorītis atvērsies.