Sākta parakstu vākšana par Rundāles pils filiāles izveidi Mežotnes pilī

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par Rundāles pils filiāles izveidi Mežotnes pilī. Iniciatīvas iesniedzēja ir Mazās Mežotnes pils saimniece Regīna Deičmane. Līdz trešdienas, 10. aprīļa rītam iniciatīvu parakstījušas 98 persona, lai to iesniegtu Saeimā nepieciešams savākt 10 000 parakstu.

“Vai mums, Latvijas cilvēkiem, rūp un ir vajadzīga mūsu vienīgā klasicisma pērle Zemgales sirdī – Mežotnes pils –, kas ir restaurēta par nodokļu maksātāju naudu un daudzus gadus ir bijis iecienīts tūrisma galamērķis? Vai mums ir tiesības izraut veselu vēstures posmu no Zemgales sirds un atdot pili nezināma likteņa varā? Mežotnes pils ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, ar savu vēsturisku, zinātnisku, māksliniecisku un kultūras vērtību, kuras pieejamība un saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas interesēm,” pieteikumā norāda R. Deičmane.

Viņa atzīmē, ka Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas apsaimnieko Mežotnes pili, apgalvo, ka tā nav vajadzīga ne valsts, ne pašvaldības iestādēm. VNĪ valdes loceklis Andris Vārna medijiem paudis, ka nomnieku zemas intereses gadījumā pils tiks novērtēta un virzīta uz pārdošanu. Šobrīd norisinās trešā nomas tiesību izsole, jo divas iepriekšējās izsoles beidzās bez rezultāta.

“Ja mums jāuzņemas uz saviem pleciem vēl viens objekts, tad mēs diemžēl to nevaram atļauties. Bet ja tiek pārskatīts finansēšanas modelis, un šādam plānam nāktu līdzi arī finansējums, Rundāles pils būtu ieinteresēta Mežotnes pili ņemt savā paspārnē kā filiāli,” norāda Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse. Kā gaismu tuneļa galā viņa min valstiska līmeņa plāna izstrādi, ko darīt ar nozīmīgiem kultūras mantojuma objektiem. Tā rezultātā tie tiktu atzīti par tādiem (kultūras mantojuma objektiem), nevis par traucēkli, no kura ir jātiek vaļā. Pils ēka ir labā stāvoklī un piemērota muzeja ekspozīcijas atvēršanai.

Kultūras ministrija (KM) teorētiski atzīst šādu iespēju, taču noraida finansējuma esamību šim projektam. Pēc KM aplēsēm, pils apsaimniekošanas izmaksas ir aptuveni 100 000 eiro gadā. Ekspozīcijas izveidošanai un muzeja atvēršanai nepieciešami vēl aptuveni 200 000 eiro. Kopējais finansējums gadā nepieciešams 300 000 eiro.

“Aicinām valsts līmenī izsvērt Mežotnes pils pārdošanu un attīstīt Lauras Lūses ieteikto priekšlikumu pārskatīt finansēšanas modeli un rast finansējumu un virzīt Mežotnes pili par Rundāles pils filiāli! Jebkurš kultūras mantojums ir jāuztver arī kā ekonomiska vērtība. Tā saglabāšana veicina arī ekonomikas attīstību. Mežotnes pils komplekss ir klasicisma pērle Zemgales sirdī, tā ir vēsturiska daļa no kultūrvēsturisku ēku kompleksa un daudzus gadus ir bijis iecienīts tūrisma galamērķis. Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma vistiešāk uztveramā daļa ar vislielāko potenciālu tūrisma attīstības un izglītības veicināšanai,” vēstīts iniciatīvas pieteikumā.

Tostarp Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālas nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova norāda: “Tādu piļu mums ir maz, kuras ir saglabājušās ar lielu autentiskuma pieskaņu un ar tādu dzimtu vēsturi, kā Līvenu dzimtai. Nav tā, ka mums uz katra stūra mētājas pa vienai Mežotnes pilij, izvēloties vienu pārdot ārzemniekiem, vienā sarīkot viesības un trešo atstāt muzejam. Ja mēs to esam nosaukuši par savas valsts kultūras vērtību, tad arī valstij ir pienācīgi jāpiedalās šajā procesā.”

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna portālam atzina, ka ir gandarījums, ka nomas tiesību izsoles izsludināšanas rezultātā jautājums par Mežotnes pils nākotni ir atkal aktualizējies. “Jāmin, ka jau iepriekš esam lūguši nozari un pašvaldību kopā meklēt risinājumu Mežotnes pils kompleksa tālākai attīstībai. Kopīgai pils kultūrvēsturiskā mantojuma nākotnes pielietojuma definēšanai 2021.gada maijā aicinājām atbildīgās nozares lēmējinstitūcijas un ekspertus uz kopīgu darba grupu, tomēr rezultāti un lēmumi nekādi netika pieņemti.

Tāpat arī aicinājām pašvaldības un kultūras nozari uz kopīgu diskusiju par vairākiem scenārijiem, kā piemēram, īpašuma nodošanu pašvaldībām, pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, privātās-publiskās partnerības modelis u.c.

Īpašums ir kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmīga daļa, VNĪ nodrošinājusi labu pārvaldību un visu vēsturisko vērtību saglabāšanu, tomēr jāsaprot, ka ieguldīt ievērojamus kapitālsabiedrības un valsts līdzekļus ēkas atjaunošanā, kurai nav skaidrs tās saturiskais piepildījums un nākotnes attīstības iespējas neatbildīs atbildīgai līdzekļu izmantošanai,” teic A. Vārna.

Viņš atzīmē, ka šobrīd bez rezultāta noslēgušās divas nomas tiesību izsoles un ņemot vērā Mežotnes pils iniciatīvas grupas publiski pausto VNĪ ir gatavi diskusijām gan ar iniciatīvas grupu, gan arī Kultūras ministriju, lai rastu veiksmīgāko scenāriju pils ilgtermiņa attīstībai.