www.bauskasdzive.lv
Bauskas novada pašvaldībai, lai pieņemtu gala lēmumu par koku ciršanu Salātu ielā Bauskā, nepieciešams vēl uzklausīt iedzīvotāju viedokļus, portālu informēja Bauskas novada domē. Baušķenieki otrdien, 4. martā, tiek aicināti uz tikšanos ar pašvaldības pārstāvjiem, lai klātienē diskutētu par Salātu ielas pārbūves būvprojekta pilnveides risinājumiem. Sanāksme šodien notiks pulksten 18 Bauskas novada domes trešā stāva zālē.
Bauskas novada pašvaldības uzdevumā SIA “Koku eksperts” pārstāvis Gvido Leiburgs ir novērtējis Salātu ielas kokus un sagatavojis atzinumu. Izpētes laikā analizēti 22 koki, kas atrodas būvdarbu ietekmes zonā un izstrādātas rekomendācijas par turpmāko rīcību.
Atzinumā vēstīts, ka teritorijā sastopamas trīs dažādas koku sugas – Holandes liepa, āra bērzs un platlapu liepa. Vairums ir Holandes liepas (15 kokaugi), te aug arī seši āra bērzi, kuriem ir brīvi augoši vainagi un viena platlapu liepa.
Eksperts norādījis, ka lielākā daļa Salātu ielas koku ir apmierinošā vai problemātiskā stāvoklī, turklāt ievērojama daļa no tiem iepriekš ir tikuši galotņoti, kas ir negatīvi ietekmējis to dzīvotspēju. “Vidējais koku stāvokļa novērtējums ir 5,05 no 10, kas liecina par to, ka daudziem kokiem nepieciešama regulāra kopšana un to uzturēšana ir finansiāli neizdevīga,” atzinumā pauž G. Leiburgs.
Lai gan koku stāvoklis ir viduvējs, eksperta vērtējumā tie nerada tūlītēju bīstamību apkārtējai videi. Tāpat neviens koks nav sasniedzis aizsargājama koka kritērijus, nav arī konstatēta īpaši aizsargājamas sugu dzīvotnes klātbūtne. “Kopumā 16 kokiem, tos saglabājot, būtu jāveic regulāra vainagu cirpšana, 4 kokiem jāveic vainagu pacelšana jeb apakšējo zaru apzāģēšana ielas profilā, 15 kokus, ņemot vērā esošo un paredzamo situāciju ir pieļaujams likvidēt, bet 2 kokus rekomendējoši likvidēt, jo šiem kokiem kopšana ir bezjēdzīga to stāvokļa un ārēju apstākļu rezultātā,” teikts atzinumā.
G. Leiburgs atzīmē, ka šobrīd būvobjektā Salātu ielā nav veikti aizsardzības pasākumi, proti, nav nodrošināti pat stumbru aizsargvairogi. “Jau tagad var redzēt būvdarbu negatīvu ietekmi, jo tika konstatēti koki ar būtiski bojātu sakņu sistēmu vai bojātiem stumbriem. Ja kokus projektā bija paredzēts nozāģēt, tad tas bija jāizdara pirms būvdarbu aktīvās fāzes uzsākšanas. Ja kokus paredzēts saglabāt, tad bija jānodrošina to aizsardzības pasākumi,” uzsver G. Leiburgs.
G. Leiburgs akcentē, ka ielas rekonstrukcijas plānā nav ieplānoti koku vai krūmu stādījumi, bet visā ielas platumā dominē cietie segumi. Šāds risinājums neatbilst labas pilsētplānošanas principiem un ir pretrunā ar klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģiju, kā arī nelabvēlīgs iedzīvotāju dzīves kvalitātei.
Koku eksperts ir izstrādājis priekšlikumu projekta izmaiņām. Viņš iesaka projekta ietvaros izveidot vismaz 15 jaunas koku stādvietas, kas kompensētu 21 nozāģēto koku. Šīs stādvietas iespējams plānot, būtiski nemainot sākotnējo projekta konfigurāciju, “upurējot” tikai četras autostāvvietas. Stādījumu izvietojums būtu pēc principa, ka ik pēc četrām autostāvvietām paredzama viena koku stādvieta, lai nodrošinātu pietiekamu augšanas telpu.
Jauni koku stādījumi būtu jāveido mulčētās apdobēs ar 100% krūmu stāva nosegumu, kas palīdzētu kokiem ieaugt un samazinātu to jutību pret pilsētvides stresa apstākļiem. Kā rekomendējamās krūmu sugas ieteikts izmantot ložņu kārklu kombinācijā ar graudzālēm. Papildus iespējams stādīt rievaino rozi, kas labi pielāgojas pilsētas apstākļiem un pacieš augsnes sasāļošanos, taču dabiskajos biotopos tiek uzskatīta par invazīvu sugu.
Koku stādīšanai koku eksperts iesaka sugas ar kompaktiem, vertikāli augošiem vainagiem, kas sasniegtu 10–18 metru augstumu. Piemērotākie varianti ir parastais skābardis, lauku kļava, sarkanā kļava un kokveida lazda. Iespējams stādīt arī kompaktas formas ozolus.
Kokkopis norāda, lai jaunie koki ieaugtos, stādvietām jābūt vismaz 0,8 metru dziļumā visā zaļās zonas platībā vai vismaz 10 kvadrātmetru platībā katram kokam. Vietās, kur iepriekš atradās cietie segumi, jādemontē ne tikai asfaltbetona slānis, bet arī viss šķembu slānis, nodrošinot piemērotu substrātu sakņu attīstībai.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu koku kopšanu un ilgtspēju, pašvaldībai ieteicams piesaistīt sertificētu arboristu, kurš uzraudzītu gan koku stādīšanu, gan to kopšanu. Tāpat rekomendēts Bauskas novada būvvaldei sagatavot pašvaldības saistošos noteikumus par koku aizsardzības pasākumiem būvdarbu laikā, lai turpmāk izvairītos no koku bojājumiem un nodrošinātu labāku pilsētas zaļās infrastruktūras aizsardzību.
Jau vēstīts, ka Salātu ielas rekonstrukcijas laikā paredzēta 18 koku nociršana autostāvvietu ierīkošanai, taču šis plāns izraisīja iedzīvotāju neapmierinātību. Bauskas iedzīvotāji norādīja, ka pilsētas attīstībai jānotiek saskaņā ar dabas saglabāšanas principiem.
Turklāt Salātu ielas 12. un 14. nama iedzīvotāji oficiāli vērsās pašvaldībā ar iesniegumu, aicinot rast kompromisu. Viņi piedāvāja saglabāt vismaz sešus kokus, tostarp divus lielus bērzus un vairākas liepas, uzsverot to ekoloģisko un estētisko vērtību.
Salātu ielas 14. nama iedzīvotāja Ilze Egle “Bauskas Dzīvei” pauda sašutumu, ka iedzīvotāju viedoklis nav ņemts vērā, un uzsvēra, ka koki ir daļa no pilsētas identitātes. “Ierēdnis redz tikai vienas dienas izdevīgumu, bet aizmirst, ka koki ne tikai met lapas, bet arī izdaiļo pilsētu, dod ēnu un atvēsina jau tā vasaras svelmē pārkarsušo pilsētu. Mūsdienīgi būtu cīnīties par katru koku, nevis piemeklēt iemeslus to likvidēšanai. Mūsdienīgi būtu saskaņot urbāno vidi ar dabu,” uzskata I. Egle.
Foto: Ivars Bogdanovs
Pret kokiem!
Bet koku speciālists jau skaidri un gaiši parāda, ka koki jau nebūs nekādi dzīvotāji. Jau tagad var redzēt būvdarbu negatīvu ietekmi, jo tika konstatēti koki ar būtiski bojātu sakņu sistēmu vai bojātiem stumbriem. Ja kokus projektā bija paredzēts nozāģēt, tad tas bija jāizdara pirms būvdarbu aktīvās fāzes uzsākšanas. Ja kokus paredzēts saglabāt, tad bija jānodrošina to aizsardzības pasākumi. Tātad nekāda aizsardzība netika nodrošināta un kokiem kaput tā vai šā.
savulaik novada dome upju ekspertiem – Urtānu pārim pasūtīja ekspertīzi par aizauguma pļaušanu Mūsā, Mēmelē un Lielupē. Pēc garas vāvuļošanas eksperti nonāca pie slēdziena- ja upes krastā esošajām mājām sāk aplūst pagrabi, tad jādomā par pļaušanu… Intereresentu šo ekspertīzi var atrast papētot arhīvā BDZ sējumus, laikā, kad tika celta sporta halle. Tagad viens no Urtāniem kļuvis pat kaismīgu propelleru uzstādītāju ruporu. Jājautā, kur tad jūs, mīlīši domē bijāt laikā, kad projektu ielas pārbūvei pasūtījāt, par “ekspertīzi” aizmirsāt? Bet, ja godīgi, tad kālab tieši šajā ielā jāsaglabā vai arī no jauna jāizbūvē auto stāvietas? Varbūt tālab, ka turpat, piecstāvenēs domes lēmēji mīt. Diez kālab viņiem tāda labvēlība attiecībā pret citu ielu malās esošo ēku dzīvojošajiem, ja tieši šo daudzstāveņu kvartāla vidū ui cik vietas personīgo auto stāvlaukumiem?
Ups cik sīka atskaite.Katrs zariņš ar lineālu nomērīts,sistematizēts un iegrāmatots.Milzu darbs.Būtu vasara arī lapas saskaitītu.Tik perfekti un sīkumaini derētu valsts mežus vienreiz izokšķerēt.Citādi pēc propagandas mums sanāk Kongo džungļi kur tik zāģēt un zāģēt.
Nozāģēt nav māksla,bet lai tie koki atkal izaugtu,paies pāris desmit gadi.Visi jau aizmirsa to skaisto dīķi,Vītolu koku pie Rimi, ko apraka,
nozāģēja
Šī situācija liek uzdot būtiskus jautājumus par Bauskas novada pašvaldības plānošanas un pilsētvides attīstības stratēģiju. Fakts, ka rekonstrukcijas projektā nav paredzēti koku stādījumi, bet tikai ieplānota to izciršana, norāda uz uz to, ka prioritāte tiek piešķirta citām pilsētvidei mazāk ilgtspējīgām izmaiņām, piemēram, autostāvvietām un ceļu seguma paplašināšanai, aizmirstot par zaļo infrastruktūru.
Jā, nu droši vien vietvarai koki ir liels traucēklis – tie prasa kopšanu, lapas rudenī jānovāc, saknes var radīt izaicinājumus ietvēm. Taču mūsdienās pilsētplānošanā zaļā infrastruktūra tiek uzskatīta par tikpat nozīmīgu kā jebkurš cits pilsētas elements, tas ir pievilcīgs risinājums, kas nodrošina ēnu, uzlabo gaisa kvalitāti un palīdz cīnīties ar klimata pārmaiņu radītajiem efektiem. Turklāt daudzviet Eiropā un citur pasaulē arvien vairāk tiek investēts dabai draudzīgos risinājumos, lai padarītu pilsētas dzīvojamākas, nevis tās pārvērstu “betona džungļos”.
Šķiet neticami, ka šāda mēroga projektā varēja neparedzēt ne tikai jaunu koku stādīšanu, bet arī aizsardzības pasākumus esošajiem kokiem. Eksperta izstrādātie priekšlikumi paredz tikai 15 jaunu koku iestādīšanu, kas joprojām ir mazāk nekā sākotnēji augošo koku skaits, bet vismaz tas būtu solis zaļākas pilsētvides virzienā.
Dusmās varētu arī pateikt – galvas jums pašiem nocirst,ka nav ar ko domāt,tad nav. Nu ko var ņemties ar to koku cirsanu? Sakārtojot koku pakājes un būs smuki.
Vai tiešām arī būvdarbus veicot nevar sekot līdzi kas notiek ar kokiem? Un atkal maitām ir jādomā par to tieši laikā kad sāk atdzīvoties koks – kad sulas sāk tecēt! Tā koku cirsana ir sērga jau – cērt kur vien var.
Kāpēc mašīnas turēt pie mājas šodien ir privilēģija pāri visam? Lūdzu – taisiet garāžu kooperatīvu un turiet garāžās savus mīluļus. Atstājat pagalmus bērniem un kokiem.
izskatas kakaini
arī bērni un autostāvvietas ielas malā. Vai tie bērni domē par autostāvvietu ierīkošanu Dārza ielas posmā biija izlēmuši jau tad, kad esošo stāvlaukumu šajā ielā piešķīra komersantam veikala ierīkošanai? Ja nemaldos, tad vēl tāds jēdziens, kā “pirmpirkums” pastāvēja.
Būs atkal kāda vētra, sagāzīs uz automašīnām,mājas, tad atkal nebūs labi. Veci koki jāzāģē nost. Var iestādīt mazākus,dekoratīvus, ja tik ļoti gribas kokus tur
Kas ir “betona džungļi”?
Ja koki ir veci, palielu vainagu un tiem tiek apcirptas saknes būvdarbu rezultātā, tad tie ir jāzāģē nost un vietā jāstāda jauni. Vēlams- mazāka auguma gar brauktuvēm. Un nav ko tur brēkt. Ar vienu vētru nepietika?
Pilsētplānotājiem būtu jāspēlē Cities: Skylines, lai iemācītos plānot pilsētu. Daudzu valstu pilsētplānotāji spēlē to spēli un testē savus projektus.
Kādu nakti pilsētā ienāca mežs…
ielas “autostāvietās” mašīnas šroti, veciem, nobrauktiem dīzeļmotoriem u.t.t.
Nesen pabiju Madeirā. Tur novēroju, ar kādu rūpību tiek aizsargāti koki pilsētvidē. Piemēram, varēja redzēt, ka nesen paplašinātā ielas brauktuvē saglabāti tur esošie koki – pret kokiem brauktuve atstāta iepriekšējā platumā, tajās vietās lielāki auto nevar samainīties. Jārespektē gan koks, gan pretī braucošais. Bet te Bauskā cērtam nost nevis sakopjam kokus, kuri satiksmei netraucē, bet lai būtu vienkārši ierīkot autostāvvietas!
Un kurš ir atbildīgs, par to, ka koki līdz šim nav pareizi kopti, kā to norādījis eksperts savā atzinumā?
Nu ja nav kopti lidz sim tad labak lai tadi slimi koki nav. Jastada jauni kuri neaug ka milzeņi kuri pavasari zied un vasara krasojas. Tikai par jauniem stadijumiem.
Varbut sanaksmi/apspriesanu taisit brivdienas lai ari stradajosie cilveki var ierasties nevis nemt sev brivdienu- naciet jus sava brivaja laika uz darbu!!!
šādu priekšlikumu varētu izteikt arī par tām, tuvējo māju iedzīvotāju mašīnām, kuras paredzēts kā likums novietot ielas malā. Kā likums Bauskā, jo citur tās novietot, kā vēl vienīgi pie lielveikaliem un domes, nav paredzēts. Bet arī Latvijā ir redzētas pilsētas, kur lielas atvēlētas transportam, kam tās paredzētas, bez šo maģistrālo ielu, kāda skaitās arī Salātu iela “apgrūtināšanas” ar stāvvietām ielas malā. Bet te jau Bauska un Bauskas malēnieši, Lietuvā par žirga galvām saukti.