Finišējot Bauskas tranzītielu – Kalna un Zaļās ielas – remontdarbiem, līdz ar horizontālā marķējuma uzklāšanu izkristalizējas jaunā satiksmes organizācijas kārtība, kas no autovadītājiem prasīs braukšanas paradumu maiņu.
Pēdējās nedēļās baušķenieku diskusiju krustugunīs nokļuvusi kreisā pagrieziena slēgšana Kalna ielā, nogriežoties uz Plūdoņa ielu.
«Man interesē, kā šī «burvīgā» projekta veidotāji iztēlojas turpmāko satiksmi Bauskā? No Rīgas puses braucot, kreisais pagrieziens uz Plūdoņa ielu ir slēgts – baušķenieki varbūt ar laiku pieradīs, bet domāju, ka daudzi, īpaši tie, kas pilsētā neviesojas tik bieži, pieraduma pēc vien krustojumā izvēlēsies griezties pa kreisi. Jau pirmās dienas rītā pēc šī pagrieziena aizliegšanas paziņojuma vairākas automašīnas tāpat veica šo manevru. Tagad iespēja Plūdoņa ielā nokļūt ir braucot augšā uz rotācijas apli vai izmantojot Rīgas ielu. Tas prasa papildu laiku un Kalna ielas rotācijas aplī jau tā vienmēr ir sadrūzmējumi no visām pusēm. Paredzu, ka autovadītāji uz ielām būs daudz nervozāki nekā līdz šim. Rudens sezonā šo jauninājumu vēl kaut cik var pieciest, bet kas notiks ziemā, kad smagās mašīnas mēģinās tikt augšā pa Kalna ielu?» interesējās baušķenieks Juris.
Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska norādīja, ka iepriekšējos gados daudz spriests par iespējamajiem satiksmes organizācijas risinājumiem, un lēmums par jauno kārtību pieņemts jau 2022. gadā. «Mēs esam ieraduši divās joslās braukt katrā virzienā. Neapšaubāmi, ikviena pārmaiņa rada diskomfortu. Taču iepriekš par to bija daudz diskutēts, ziņoja masu mediji, tagad mēs redzam, kā tas izskatās, kad no papīra pārnests dabā, un tagad jaunā kārtība būs jāpieņem,» teic L. Vasiļauska.
Pašvaldībā norāda, ka satiksmes intensitāte uz valsts galvenā autoceļa A7 un Kalna ielas trīs reizes pārsniedz optimālo. Autotransporta plūsma, tās izraisītās vibrācijas, kā arī ziemas periodā izmantotie ceļu pretslīdes materiāli, kas nodrošina ledus kausēšanu, bojā Kalna ielas namu fasādes. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis atzīmē, ka izmaiņas satiksmes kārtībā Kalna ielā ir saudzējošas vecpilsētai.
«Iepriekš, kad bija divas joslas katrā virzienā, degot zaļajam signālam luksoforā, smagie auto traucās no kalna lejā un sacentās savā starpā. Šādās reizēs ļoti vibrēja apkārtējās ēkas, kas tām skādēja. Tādēļ tika meklēts, kā lielo vibrāciju varētu novērst. To var izdarīt, atvirzot satiksmes plūsmu no vecpilsētas namiem. Sekoja ilga spriešana un variantu meklēšana, tika veikts arī CSDD ceļu drošības audits. Ja izveidotu joslu kreisajam pagriezienam, automašīnu plūsmu nāktos organizēt atkal gar Kalna ielas mājām, un Bauskas vecpilsētas saudzēšanas mērķis netiktu sasniegts,» skaidro A. Okmanis.
Domes priekšsēdētājs arī norāda, ka satiksmes drošības pirmais pamats ir, lai kreiso pagriezienu nebūtu.
Veicot kreiso pagriezienu, vadītājam bieži vien jāšķērso pretējās kustības joslas, kas rada lielu risku frontālām vai sānu sadursmēm ar pretimbraucošajiem transportlīdzekļiem. Tas ir īpaši bīstami situācijās, kad ir intensīva satiksme un vadītājam jāsabalansē lēmums, kad droši veikt pagriezienu. Arī krustojumos ar luksoforu, pat ja ir atsevišķa sekcija kreisajam pagriezienam, risks saglabājas, jo citi vadītāji var ignorēt sarkanās gaismas signālu, izraisot sadursmi.
«Manuprāt, izdevīgāk ir braukt aplī nekā nogriezties uz Rīgas ielu un tad Strautnieku ielu, es pats pamēģināju – uzbrauc augšā un nobrauc lejā. Rotācijas aplī bieži vien ir priekšroka, jo no Elejas puses tik daudz nebrauc. Ja jāpastāv un jāpagaida divas līdz piecas minūtes, tos nevar uzskatīt par lieliem sastrēgumiem. Ja aizbraucam uz lielpilsētu, tad tur gan ir pamatīgi «korķi». Manuprāt, ja gribi dzīvot tādā urbānā pilsētvidē, tad tās ir lietas, ar ko ir jārēķinās. Papildu minūtes ir tās, ko iegūstam vecpilsētas glābšanai. Arī uz Bauskas pils stāvlaukumu nevar nogriezties pa kreisi, bet jābrauc satiksmes rotācijas aplī, tāpat arī izgriežoties jābrauc pāri tiltam un tad atpakaļ, ja grib nokļūt pilsētā,» teic A. Okmanis.
Novada domes priekšsēdētājs atklāja, ka pēc apvedceļa izbūves nākotnē satiksmes organizācija tiks mainīta tā, lai ielas malās būtu automašīnu stāvvietas. «Lai namīpašumi, kas ir gar Kalna ielu, var dzīvot kā veikali, kā sabiedriskas ēkas, lai cilvēki var piebraukt, aiziet savās gaitās. Ja šeit nebūs milzīgās tranzīta plūsmas, tas viss būs iespējams, un vecpilsēta tiktu atdzīvināta. Par to mēs tiešām domājam,» tā A. Okmanis.
SIA «Vianova» projektu koordinatore Amanda Bārene pastāstīja, ka pamatbrauktuves asfaltēšana ir pabeigta. Vēl jānomaina aizsargbarjeras, jāpabeidz horizontālā marķējuma uzklāšana, jānoasfaltē ietves.
Kopš 10. oktobra luksofora darbība ir atjaunota ierastajā režīmā. Būvuzņēmēja mērķis ir līdz mēneša beigām visus darbus noslēgt.
UZZIŅAI
Kalna un Zaļās ielas remonts, kā arī tilta pār Mēmeli seguma atjaunošana: projekta kopējās izmaksas: 3 488 375 eiro; Satiksmes ministrijas finansējums: 2 616 736 eiro; Pašvaldības aizņēmums Valsts kasē: 740 825 eiro, pašvaldības 2024. gada budžeta līdzfinansējums: 130 814 eiro.
