Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nolēmusi atdot līdz šim Kandavas
lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās
struktūrvienības lietošanā esošās zemes – aptuveni 200 hektāru
(ieskaitot arī ēkas un zem tām esošo zemi), Rundāles novada pašvaldībai, ziņo LTV raidījums «De facto».
Rundāles novadā ir vienas no dārgākajām
lauksaimniecības zemēm Latvijā un lielākā daļa no pašvaldībai atdodamā
īpašuma ir tieši lauksaimniecības zeme.
Tās kopējā kadastrālā vērtība ir virs 300 tūkstošiem eiro, savukārt
tirgus cena varētu būt pat 3-4 reizes lielāka un varētu būs aptuveni
miljons eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Saulaines lauksaimniecības tehnikums pirms pieciem gadiem kļuva vien
par Kandavas lauksaimniecības tehnikuma mācību izpildes vietu. Bet
Saulaines skolas vadītājs bažījas, ka skola varētu aiziet nebūtībā
pavisam, ja šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija tās īpašumā esošo
zemi atdod pašvaldībai.
Rundāles novadā ir viena no visaugstākajām zemes cenām Latvijā.
Zemgales visdārgākā lauksaimniecības zeme ir Tērvetes novadā, kur vidējā
cena svārstās ap 7600 eiro par hektāru, tam seko Rundāles novads ar
vidēji 7250 eiro par hektāru, tālāk pirmajā piecniekā seko Dobeles (6300
eiro), Jelgavas (6100 eiro) un Bauskas (5850 eiro) novadi (Valsts Zemes
dienesta dati).
Zeme un būves, kuras IZM nodod Rundāles novadam īpašumā, iepriekš
bija piekritīga Saulaines lauksaimniecības tehnikumam, kas nu jau piecus
gadus ir Kandavas lauksaimniecības tehnikuma struktūrvienība. Tehnikums
no zemes atteicies, lai gan Saulainē viena no apgūstamajām profesijām
ir augkopības tehniķis. Tā ir profesija, kurā apgūst prasmes apstrādāt
zemi un iegūt ražu.
“Pamats tiek viņam iedots – viņš var sākt strādāt, sākot no augsnes
apstrādes, traktortehnikas vadīšanas līdz ražas novākšanai. Praktisks
zemnieks,” raidījumam stāsta Kandavas lauksaimniecības tehnikuma
Saulaines teritoriālās struktūrvienības vadītājs Nils Šastakovičs.
Viņš intervijā uzsver, ka pauž savu personīgo viedokli, jo Kandavas
lauksaimniecības tehnikuma vadības un viņa viedoklis par Saulaines
skolas nākotni ir atšķirīgs. Viņaprāt, ar aptuveni hektāru zemes, ko
šobrīd mācību vajadzībām izmanto skola, ir krietni par maz, – prasmju
apgūšanai jānotiek mācību saimniecībā. Taču līdz ar lēmumu atteikties no skolai piederošās zemes, skolai, visticamāk, nākotnes nebūs.
“Bija mana vēlme izveidot pie skolas šo saimniecību, kur praktiski
darbotos ar audzēkņiem, būtu viens saimniecības vadītājs, kas atbildētu
par visu šo pasākumu, kūrētu to. Un arī kāds no pasniedzējiem. Šajā
saimniecībā praktiski lielāko tiesu darbotos audzēkņi. Tīri praktiski,
lai viņi redz, kā tas izskatās, un arī redz savas pieļautās kļūdas. Tā
bija tā mana doma, kādu vajadzētu izskatīties šajā skolā,” saka
Šastakovičs.
Kandavas lauksaimniecības tehnikuma direktore Dace Rozentāle savukārt
uzskata, ka jāpāriet tikai uz darba vidē balstītām mācībām: “Vieglāk to
ir īstenot darba vidē balstītās mācībās, nevis uzturēt tos īpašumus,
kas ir nolietojušies un prasa savu artavu, lai atjaunotu.”
Pirms pāris gadiem Kandavas lauksaimniecības tehnikuma vadība vērsās pie
pašvaldības, lūdzot tai pārņemt īpašumus, kas mācību procesā faktiski
netiek izmantoti. Primāri iemesls bija saistīts ar kopmītnēm, kas kļuva
par lielu audzēkņu skaitam, kas izmanto tās, un skola kopmītnes vairs
nevarēja uzturēt. Savukārt pašvaldības interesēs bija kopā ar kopmītnēm
un virkni graustu saņemt arī vērtīgo lauksaimniecības zemi.
“Tie pārējie īpašumi būtu tas ekonomiskais pamats – par nomas maksām
varētu iegūt līdzekļus, lai sakārtotu šo dienesta viesnīcu, ko mēs varam
operatīvāk. Pie tam ir daudzas, teiksim, lauksaimniecības rakstura
būves – kā kaltes, svaru mājas, govju ferma, aitu fermas, cūku fermas
bijušās, kuras mēs varētu iznomāt uzņēmējiem. Elastīgāk pašvaldībai tas
ir iespējams ar saviem noteikumiem. Rīkojot izsoles iegūtu arī iespēju
apsaimniekot šos īpašumus un, protams, kaut kādus iespējamos ieņēmumus
arī,” saka Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Lielākā un vērtīgākā daļa no pašvaldības jauniegūstamā īpašuma ir
tieši lauksaimniecības zeme. Pēc Valsts zemes dienesta datiem, pērn
Rundāles novadā maksimālā cena, kas maksāta par hektāru zemes,
pārsniegusi pat 12 tūkstošus eiro (12 700). Savukārt, nomājot zemi,
vidēji maksa par vienu hektāru bijusi ap 250 eiro.
Izglītības un zinātnes ministrijas lēmums neļauj Rundāles novadam pārdot jauniegūto īpašumu.
“Mēs nododam zemes vienību kopumā un, ja zemes vienība ir liela, mēs
nododam visu kopā. Ja pašvaldība jutīs, ka viņai šī zemes vienība par
lielu, viņi nevēlas izmantot vairāk, vai nav nepieciešama funkciju
nodrošināšanai, viņi var nodalīt to zemes vienību, un šī zemes vienība
ir jānodod atpakaļ valstij, ja netiek izmantota funkciju nodrošināšanai.
Ministru kabinets, pieņemot lēmumu, nosaka, ka šis nekustamais īpašums
tiek nodots tikai līdz brīdim, kamēr tiek veikta šī pašvaldības autonomā
funkcija,” stāsta IZM Juridiskā un nekustamo īpašumu departamenta
juriskonsulte (nekustamo īpašumu jomā) Ilze Rozenštoka.
Pašvaldībai iegūtie līdzekļi jāiegulda īpašumā, kas saņemts kopā ar
zemi. Pašvaldība plāno remontēt un uzlabot kopmītnes, kā arī saprast, kā
izmantot pārējās ēkas, no kurām lielākā daļa jau ir grausti vai tuvojas
tam. Bet konkrēts attīstības plāns ir vēl tikai tapšanas stadijā. Zemes
nomas tiesības tiks izsolītas izsolē.
“Plāns mums ir tāds, ka pašlaik mēs pārņemam gan īpašumā, gan arī
bezatlīdzības lietošanā un paņem arī saistības, kādas ir. Un pašlaik
visa lauksaimniecības zeme ir iznomāta, ir spēkā esošais nomas līgums ar
vienu SIA, kas beidzas 2020.gada 31.decembrī. Tas nozīmē, ka līdz tam
laikam mēs izvērtēsim kādās lotēs mēs veiksim šo izsoli un organizēsim
izsoli uz nākamajiem pieciem gadiem,” norāda Okmanis.
Sākumcena nomas izsolē varētu būt trīs procenti no kadastrālās
vērtības. Tiesa gan – kadastrālā vērtība no tirgus cenām šai vietā
atpaliek pat līdz četrām reizēm. Ja interese būs liela, un visticamāk,
tā arī būs, nomas cena būs adekvāta šodienai. Pirms pieciem gadiem pie
līdzīgas sākumcenas zeme nosolīta piecreiz dārgāk jeb par 17 procentiem
no kadastrālās vērtības.
Pērn tehnikums par zemes iznomāšanu iekasējis 48 tūkstošus eiro. Saulaines skolas nākotne apspriesta arī pie IZM sociālā partnera,
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes paspārnē esošajā nozaru
ekspertu padomē. Tā plāno apmeklēt šo mācību vietu, lai saprastu, kas
tur īsti notiek.
“Es pārstāvu Nozaru ekspertu padomi, es esmu nozarē strādājošs, es
zinu, kādus man vajag šos speciālistus. Man vajag tos augkopjus, tos
traktortehnikas operatorus, kas labos lauksaimniecības tehniku,
mehāniķus, sauc kā gribi, tas pat nav tik būtiski! Tie visi ir šie
lauksaimniecības cilvēki, speciālisti, kuri mums ir ikdienā vajadzīgi.
Un, ja šis modelis nestrādā, attīstot šos centrus, tad šīm te
struktūrvienībām ir jādod iespēja strādāt. Un kas būs Saulaine bez tās
zemes? Nu nekas!” saka Lauksaimniecības un pārtikas nozares ekspertu
padomes vadītājs Andrejs Vītoliņš. Viņš arī norāda uz to, ka, piemēram,
Somijā, kuras izglītības sistēma bieži tiek slavēta, šādu skolu audzēkņi
mācību saimniecībās izaudzē ražu un to pārdod.
Pašvaldības vadītājs norāda, ka skola ir interesējusies par iespējām
tomēr kaut nedaudz palielināt savu apstrādājamo zemju platību,
izmantojot pašvaldībai nodoto īpašumu, bet pagaidām šīs sarunas nav
ieguvušas konkrētību.
Izglītības un zinātnes ministrija šogad pašvaldībām nodevusi vēl trīs
profesionālo izglītības iestāžu īpašumus. Taču tie ir ievērojami mazāki
īpašumi nekā Rundāles novadam nododamie. Lielākais ir Rankas
arodvidusskolas 22 hektāri zemes kopā ar 12 būvēm, kas tiek nodoti
Gulbenes pašvaldībai.
