Kaspars Kalējs
Piektdien, 18. februārī, sagaidot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru (VARAM) Artūru Tomu Plešu, Bauskā pie pašvaldības kapitālsabiedrības SIA «Vides serviss» administratīvās ēkas tika rīkots protests saistībā ar darba zaudēšanu darbiniekiem plānotās ūdeļu audzētavas «Baltic Devon Mink» slēgšanas dēļ.
Jau ziņojām, ka protesta akcija iepriekš pašvaldībā tika saskaņota. Sanākušie bija ieradušies ar smago tehniku, darba formās un rokās turēja plakātus, skandinot saucienus ministram Plešam. Lai radītu troksni, protestētāji līdzi bija paņēmuši mucu. Uzņēmuma «Baltic Devon Mink» vadītājs Bobs van Ansems sarunā ar «Bauskas Dzīvi» norādīja, ka lielai daļai Bauskas novada iedzīvotāju ir risks zaudēt darbu. «80% no mūsu darbiniekiem ir iedzīvotāji no Iecavas un Bauskas. Pēc četriem gadiem, ļoti iespējams, 84 strādājošie zaudēs darbu, jo Saeimas lēmums liegs darbiniekiem turpināt darbu ūdeļu audzētavā,» teic Bobs van Ansems.
Lai ievērotu epidemioloģiskās prasības, oficiāli protestēja 20 SIA «Baltic Devon Mink» darbinieki. Uz piketu bija ieradies arī pulks skatītāju, kuri protestu vēroja no malas.
«Esam ieguldījuši 40 miljonus eiro šajā valstī, bet drīzumā, ļoti iespējams, cilvēkiem būs jāzaudē darbs. Ja Latvija atsaucas uz Eiropas praksi, tad varu teikt, ka Eiropā, ja zvēraudzētavu vēlas aizliegt, tad pārejas periods ir vismaz desmit gadi, nevis kā Latvijā – 2026. gads,» akcentē B. van Ansems, «kurš investēs naudu Latvijā, ja pat VARAM ministrs iegulda akcijās kaņepju audzēšanas uzņēmumā Kanādā?»
«Bauskas Dzīve» protesta vietā satika Rimu no Bauskas un Andu no Iecavas. «Iespējams, zaudēsim darbu, kur ir stabili ienākumi un atbalsts no uzņēmēja. Strādājam šeit vairāk nekā 13 gadus, un varu teikt, ka visi noteikumi darbavietā tiek ievēroti,» saka Rima un Anda, «gribētos, lai valsts atļauj cilvēkiem strādāt, tādā veidā nodrošinot ģimeni. Darbs mums ir netālu no mājām.» Abas uzņēmuma darbinieces noraida pārmetumus par antihumāniem un antisanitāriem apstākļiem pret dzīvniekiem ūdeļu fermā.
Pie protestētājiem aprunāties devās arī VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs. Darbinieki Kristīne Kreņģele un Arnis Paškevičs uzrunāja ministru, jautājot, kāpēc valsts iestājas pret darba iespējām. «Ir gaidāms Saeimas lēmums, pārejas periods noteikti nebūs kā «rītdienas pusdienlaiks», pastāv arī «Covid-19» riski,» protestētājiem atbildēja A. T. Plešs, «mēs no VARAM puses sniedzam atbalstu reģionos uzņēmējdarbības attīstībai.»
K. Kreņģele un A. Paškevičs vaicāja ministram, vai viņš pats būtu gatavs ieguldīt uzņēmumā, ja zinātu, ka pēc četriem gadiem tas būs jāslēdz. «Aicinu sekot līdzi Saeimas komisijai, kas lems par šo lēmumprojektu,» atbildēja A. T. Plešs, norādot, ka Saeima lems arī par pārejas atbalsta mehānismu. Noslēgumā ministrs pateicās sanākušajiem protestantiem par viedokļa paušanu.
nav tik traki, kamēr pieejami ES miljoni. Novads tagad cits, vien vadība jau kaut kur redzēta un, iespējams, arī jums atradīsies kāda vieta “veselības veicināšanas” nodaļā, “krīzes centrā” vai par teju 2 mlj vēl atjaunojamajā bijušās sporta skolas administratīvajā ēkā. Variantu daudz, ja arī aizbrauksiet no valsts, atradīsim naudiņu, sūtīsim emisārus un aicināsim atpakaļ, jo latvieši taču ir izslavēta vergu tauta, kalpos jebkurām iegribām
Ansema kungam nav ko gausties, jo viņš ļoti labi apzinās, kāda ir sabiedrības nostāja un ka viņa šizīgajam biznesam var pienākt beigas jebkur un jebkad bez garantijām. Kad vēra vaļā biznesu risks bija zināms, tikai domāja, ka mēs esam bauri un ilgi ļausim viņam nodarboties ar šo netīro lietu. Gan jau tagad skatīsies kaut kur Ukrainā, Krievijā, Baltkrievijā kur tālāk darboties līdz nepadzīs. Lai gan es viņam nenovēlu sekmes šajā biznesā nekur.
Nu, Artūriņ, kā patika sagaidīšana? Tevi ne tik par to vien vajadzēja izsvilpt protesta akcijā, bet arī citām lietām…
Bobs van Ansem arrā no Latvijas ,audzini ūdeles savā valstī.
paliek vien iespēja pievērsties domes amatpersonu “biznesam” naudas apgūšanas biznesam kārtējā projekta ietvaros, diez, kad šis redzamais ‘bezizmērs” novada vadībā beigsies, kad pārtrūks tā jau ierastā dzīve uz parāda?
Baigi saturīgie komentāri šo reiz, šoreiz.
tad kāds ir tavs “tīrais” bizness, jau pirms ko iesākot, noskaidroji sabiedrības viedokli? Bizness, ar kura palīdzību vēl nesen uzskaitīji iegūtos labumus, Saulaines siltuma tarifa sakarā. Diemžēl, tā ir tukša lielība ar iegūto mantu, visbiežāk ar projektiem, par kuriem maksā visa sabiedrība ar saviem nodokļiem. Tāpat kā valsts piešķirtos tūkstošus tev līdzīgiem elektroautomobiļa iegādēi. Cilvēki, kuri ko sasniedz ar godīgu darbu, redzams, tev ir kā dadzis acīs
nabaga puika! ugunskristības vējainā laikā.
Saprotams, ka cilvēki zaudēs darbu.
Bet ja Dānijā neļauj nodarboties ar audzēšanu, tad kāpēc, lai Latvijā tā būtu atļauta?
Aizvērt to dzīvnieku moku kambari.
protams, kas ir vietējie ražotāji pret tiem naftiniekiem, gāzeniekiem, ķimiķiem un ķiniešiem, kuri ražo šos sintētiskos apģērbus ik gadu gūstot miljardiem dolāru peļņas. Vienīgā nelaime, ka tava mākslīgā āda, no naftas vai gāzes izgatavota, tepat Getliņos pat pēc simt gadiem zemē nogulējusi, izskatīsies kā jauna, un tepat Gaiļezerā nebūs gana ar vienu “zaļo koridoru”
Viedi no naftas taisītā datorā ierakstīja glaudāmsmadzeņu levitācija, sēdēdams pie formaldehītu izdalošas galda virsmas, paņēma polivinilhlorīda spainīti un aizgāja uz aku pēc ūdens. Ehh, varēju es būt tērpies kažokzvēru ādās, būtu man abriņa, ozolkoka galdiņš un oša koka drāzts kubuliņš un būtu man vidējais dzīves garums kā maniem senčiem. A tagad padomā, zaļais koridors, spiež dzīvot virs 60 gadiem.
Vēl pēdējo reizi lai paspētu glaudāmsmadzeņu levitācija iegāja interneta apģērbu veikalā, lai iegādātos praktiskos ūdeļādas apģērbus, kuri tik tiešām domāti primāri lai cilvēkiem nodrošinātu ekoloģisku siltumu viņu ikdienas gaitās – ikdienas bikses, ziemas jaku, darba vesti, cepuri. Nekādā gadījumā šīs ūdeļādas nevalkā lai dotos uz operu, ballīti – to pircēji nav emirātos, sočos un losandželosā. Šo apģērbu cena ir lēta un pieņemama lai tos valkātu ziemelu klimatā dzīvojošie. Mēs taču redzam ikdienā tik daudz šos praktiskos cilvēkus. Skaista pasaciņa.
bet tev taču ir iespēja, pārdod savu glauno elektroauto, tā vietā nopēc padzīvojušu gofiņu un par pārējo tev i ūdeļādas kažoks iznāks, i ozola galds, i oša drāzts kubuliņš, vien zini, ka no oša koka neviens īsts meistars kubuliņu netaisīs. Arī savu siltumsūkni vari pārdot un pat nebūdams arābu šeihs, vari savā kamīna kurtuvē lūkoties oša malkas radītajās liesmu dejās
ja tev tur augšā, tajā “ligzdiņā” virs garā kakla būtu kaut sausi žagari kaulu vietā, tad saprastu, ka, ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Bet, atšķirībā no ĶĪniešu masveida produkcijas, neviena ūdeļ un citu ādu reklāmām ik pēc 20 min. televizoru ekrānā nav nepieciešamības, neesi novērojis?