SIA “Vides serviss” piedāvājumu nosauc par nepamatoti lētu; SIA “Eco Baltia Vide” taisnību meklē tiesā

.SIA “Eco Baltia Vide” administratīvajā rajona tiesā pārsūdzējusi Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, kurā birojs atļauj slēgt Bauskas novada pašvaldībai līgumu ar SIA “Vides serviss” par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Bauskas novada administratīvajā teritorijā, portālu informēja SIA “Eco Baltia Vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Bauskas novada dome šī gada sākumā izsludināja iepirkumu konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Bauskas novadā. Iepirkumā savus piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti. SIA “Clean R” piedāvāta atkritumu apsaimniekošanas cena bija 28,82 eiro par kubikmetru, SIA “Eco Baltia Vide” – 27,85 eiro, bet SIA “Vides serviss” – 25, 96 eiro. Bauskas novada pašvaldība par saimnieciski izdevīgāko atzina SIA “Vides serviss” piedāvājumu.

24.augustā SIA “Eco Baltia Vide” Iepirkumu uzraudzības birojā iesniedza sūdzību, kurā norādīja, ka Bauskas novada pašvaldības iepirkuma komisija nepamatoti lēmusi līguma tiesības piešķirt pretendentam SIA “Vides serviss”, jo tā piedāvājums vairākās izmaksu pozīcijās esot nepamatoti lēts.

Izvērtējot lietas materiālus, IUB iesniegumu izskatīšanas komisija ar šī gada 19. septembra lēmumu ļāva Bauskas novada pašvaldībai slēgt līgumu ar SIA “Vides serviss”. Sūdzības iesniedzējs ar šādu spriedumu nebija mierā un vērsās pēc taisnības tiesā.

Bauskas novada domē informēja, ka tiesa ir aicinājusi pašvaldību atturēties no darbībām, kas vērstas uz līguma slēgšanu iepirkumā, iekams netiks izskatīts lūgums par pārsūdzētā IUB lēmuma darbības apturēšanu. Paredzams, ka tiesas lēmums šajā lietā būs pieejams 26.oktobrī.

Jāmin, ka no šī gada 1.septembra atkritumu apsaimniekošanu no SIA “Vides serviss” un SIA “Dzīvokļu komunālās saimniecības” ir pārņēmusi SIA “Bauskas novada komunālserviss”. Uzņēmuma vadība apliecina, ka ar atkritumu savākšanu nekādu problēmu šobrīd nav, un viss notiek kā līdz šim. Atkritumus izved Bauskas, Iecavas un Rundāles apvienību pilsētās un pagastos, arī līgumi ar jaunajiem klientiem šajās teritorijās tiek slēgti bez ierobežojumiem.

SIA “Eco Baltia Vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts norāda, ka pat tik regulētā jomā kā atkritumu apsaimniekošana pasūtītāji mēdz neievērot obligātās minimālās prasības, kas izriet no Eiropas Savienības regulējuma.

“Šobrīd izskatās, ka pašvaldību – tai skaitā Bauskas – izsludinātajos iepirkumos par atkritumu apsaimniekošanu akūti iztrūkst mērķtiecīgas virzības uz valsts uzņemto “zaļo” kursu, un te akmens arī Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lauciņā. Esam vērsušies tiesā, jo uzskatām, ka uzvarētājs ir piedāvājis nepamatoti zemu cenu un ir pārkāpta prasība par apkārtējai videi draudzīga transporta izmantošanu, kas Latvijā ir spēkā jau vairākus gadus,” teic J. Aizbalts.

Viņš uzteic tās pašvaldības, kas vispār rīko atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu iepirkumu konkursus – tās pārsvarā pārzina un ievēro normatīvo aktu prasības. Salaspils novada pašvaldība, piemēram, nesen organizētā iepirkuma nolikumā atbilstoši Publisko iepirkumu likumam noteikusi, ka atkritumu apsaimniekotājam jānodrošina, ka sadzīves atkritumu savākšanā tiek izmantoti vismaz astoņi procenti specializēto atkritumu apsaimniekošanas transportlīdzekļu, kuri atbilst “tīra autotransporta līdzekļa” definīcijai Publisko iepirkumu likuma izpratnē.

“Diemžēl daļa pašvaldību pakalpojumu sniegšanu uztic savām kapitālsabiedrībām bez konkursa, kropļojot konkurenci. Jāatzīmē, ka līdz 2030. gadam autotransporta sektorā jāsamazina SEG emisijas par 17%. Ir arī vietvaras, kuru rīcība, izsludinot publiskos iepirkumus atkritumu apsaimniekošanas jomā, liecina par nevēlēšanos sekmēt klimata un ilgtspējas politikas mērķu sasniegšanu. “Zaļā” transporta noteikumu atkritumu apsaimniekošanā neievērošana novērojama virknē pašvaldību, t.sk. Bauskas, Aizkraukles, Dobeles, Jēkabpils un Olaines novadā. Katrs publiskais iepirkums, kurā uzvar pretendents, kas nevar nodrošināt “zaļu” transportu, ir Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts saistību pārkāpums,” norāda J. Aizbalts.

Viņš atzīmē, ka uzņēmums SIA “Eco Baltia Vide” un arī citi apzinīgi komersanti paplašina savu autoparku ar jaunākiem, modernākiem un “zaļākiem” atkritumu savākšanas transportlīdzekļiem, lai iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvākus, dabai draudzīgākus pakalpojumus tādējādi sasniedzot kopīgos Eiropas Zaļā kursa mērķus.

“Tādējādi rodas nevienlīdzīga situācija. Kamēr daļa tirgus dalībnieku iegulda apjomīgus resursus, lai pielāgotos, pārējie gūst priekšrocības tajos pašvaldību iepirkumos, kuros nav ievērotas likuma prasības un zaļā iepirkuma komponentes ir maz vai nav vispār. Uzskatām, ka tas nav taisnīgi, tādēļ sagaidām, ka tiesa pieņems mums labvēlīgu spriedumu, tādējādi skaidri apliecinot, ka zemāko cenu piedāvāt uz vides un ilgtspējas rēķina nav pieļaujams,” paziņo J. Aizbalts.

Viņš atklāja, ka uzņēmums plāno vērsties pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Valsts kontroles, lai tās savas kompetences ietvaros vērtētu iespējamos pārkāpumus no publisko personu puses.

“Uzskatu, ka ir pienācis brīdis, lai pārskatītu preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums. Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem jābūt starp tām.

Jau 2021. gadā apstiprināts VARAM sagatavotais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadam, un tas paredz apjomīgu pārkārtošanos vairākos nozarei un sabiedrībai būtiskos aspektos, tai skaitā atkritumu apsaimniekošanas institucionālajā attīstībā. Plāna ietvaros izstrādāti rīcības virzieni, lai sasniegtu izvirzītos vides politikas mērķus atkritumu rašanās samazināšanā, atkritumu dalītā vākšanā un pārstrādē, kā arī atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā. Piedāvātie rīcības virzieni atbilst Eiropas Savienības Zaļā kursa uzstādījumiem.

Zaļais kurss ir arī jaunās valdības prioritāšu sarakstā. Sagaidāms, ka Ministru kabinets aktīvāk virzīsies klimata mērķu sasniegšanas virzienā, jo to neizpilde būtu kauna traips Latvijas starptautisko partneru, īpaši Eiropas Savienības acīs. Latvijai ir jāiet uz priekšu, nevis jāriņķo pa apli, lai ieviestu gudras pārmaiņas ilgtspējas veicināšanai. Jo ātrāk pielāgosimies, jo kļūsim konkurētspējīgāki, attīstot tautsaimniecību,” uzsver J. Aizbalts.