“Sieva dzemdē, tāpēc steidzos!” Policisti reidā pievērš pastiprinātu uzmanību braukšanas ātrumam

Vēl līdz svētdienai, 13. aprīlim, turpināsies Eiropas ceļu policijas tīkla «Roadpol» akcija «Atļautā braukšanas ātruma kontroles nedēļa». Valsts policija papildu ikdienas Ceļu satiksmes noteikumu izpildes kontrolei pievērsīs pastiprinātu uzmanību atļautā braukšanas ātruma ievērošanai. Trešdien, 9. aprīlī, aizvadīts 24 stundu ātruma kontroles maratons. Kā likumsargiem veicās šajā dienā, pieskatot vadītājus, trīs stundas sekoja līdzi arī «Bauskas Dzīve».

Policijas trafarētajā auto mūs uzņēma Zemgales reģiona pārvaldes Dienvidzemgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas ekipāža, kurā strādāja jaunākais inspektors Mārtiņš Ojāru un inspektore Eva Rampāne. Policisti dežūru bija sākuši jau rīta agrumā un līdz pulksten 13 bija pieķēruši trīs likumpārkāpējus.

Ap pulksten 13 izbraucam uz Bauskas novada galvenās satiksmes dzīslas – maģistrāles A-7, dodamies Lietuvas virzienā. Likumsargi paskaidro, ka šo virzienu izvēlējušies, jo uz Iecavas pusi satiksme intensīvāka un ātrumu uzņemt ir grūtāk, bet Grenctāles virzienā autovadītājiem sanāk vairāk «pasportot». Laikapstākļi sabojājušies, līstot lietum, visi brauc ļoti prātīgi.

Pēc nepilnām divdesmit minūtēm Grenctālē viens pārkāpējs tomēr tiek piefiksēts. Vietā, kur zīme 70 km/h, smagais auto «DAF» traucas ar 88 km/h. Pretī braucošā fūre nu likumsargiem ir jānoķer. Šķiet autovadītājs sākotnēji nemaz nepamana, ka viņu grib sasniegt policijas auto ar ieslēgtām bākugunīm, aicinot to apstāties. Arī citi transportlīdzekļi negribīgi dod ceļu trafarētajai mašīnai, galu galā Ceraukstes pagastā smagais apstājās. Auto numura zīme liecina, ka tas ir Bosnijas-Hercegovinas transportlīdzeklis, no kabīnes iztraušas vīrietis šortos, kurš nerunā ne angliski, ne krieviski, ne kādā citā mums saprotamā mēlē. Policisti norāda, ka ir jau vēl zīmju valoda, bet parasti jau izlīdzas ar kādu plašāk starptautiski lietotu valodu. Pārkāpējs šoreiz izsprūk cauri tikai ar brīdinājumu, jo sodīts iepriekš nav bijis un pārkāpums neliels.

Divas ekipāžas uz visu novadu
Virzoties uz Bauskas pusi, iegriežam Ceraukstes «Circle K» degvielas uzpildes stacijā, likumsargi paskaidro, ka jāpavirzās nost no autovadītāju acīm, lai mazāk būtu mirkšķināšana ar tālās gaismas lukturiem, vēršot uzmanību par policijas klātbūtni uz ceļa.

«Mobilajā aplikācijā «Waze» brīdina par policiju, bet tagad trakākais, ka ir aktīvas čatu grupas «WhatsApp», «Telegram» vietnē, tādējādi vietējie visu laiku ir informēti, kur likumsargi atrodas. Lai atklātu smagākus pārkāpumus, piemēram, kad brauc bez tiesībām, narkotiku vai alkohola reibumā, nepietiek nostāties vienā vietā un gaidīt, kad paši piebrauc klāt, nemitīgi jāpārvietojas. Tiesa uz lauku teritorijām sanāk retāk aizbraukt, jo policijai nav pietiekamu resursu. Šodien esam divas ekipāžas uz visu novadu,» situāciju ieskicē M. Ojāru.

Viņš arī piemetina, ka cilvēki laukos vairs nav palikuši lielā skaitā. «Pirms desmit gadiem aizdodoties uz lauku teritoriju, parasti kāds traktors brauc bez tehniskās apskates vai vispār bez nekā, pats traktorists nereti pie stūres sēdies «krietnā ķitē», dzērājšoferu ar vieglajiem auto arī netrūka, bet tagad viss kardināli mainījies. Piemēram, pagājušajā maiņā bijām Vecumniekos, izbraucām lielu apli Vecumnieki–Valle–Kurmene–Skaistkalne, pirmo automašīnu tajā garajā posmā sastapām vien Skaistkalnē un tad izrādās, ka tai nav ne tehniskās apskates, ne apdrošināšanas,» stāsta M. Ojāru.

Vaicājot, vai bieži mūspusē autovadītāji tiek kontrolēti ar drona palīdzību, policists norāda, ka šo darbu veic Jelgavas ekipāža un tas ir epizodiski. Bauskā dronu neesot, arī apmācība, kā ar tiem rīkoties, nav bijusi.

Arī palēnināta braukšana ir pārkāpums
Sarunājoties atkal esam pagriezušies Lietuvas virzienā, te kārtējā fūre neliekas ne zinis par zīmi 70 km/h. Šoreiz tiek apstādināts tālbraucējs no Polijas, kurš tieši tāpat kā iepriekšējais vadītājs brauca ar 88 km/h. «Visticamāk, viņi pārvietojas ar kruīza kontrolē ieliktajiem 90 km/h un neievēro, ka kādā posmā ir tie septiņdesmit kilometri,» paskaidro M. Ojāru. Arī poļu šoferim Jaroslavam tiek tikai brīdinājums.

Likumsargi norāda, ka netrūkst tādu autovadītāju, kuri nepievērš uzmanību ne zīmēm, ne brīdinājumiem «Waze», ne arī pretimbraucošo auto mirkšķināšanai. Taču reti gadās kādu otrreiz vai trešo reizi pēc kārtas pieķert par atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu. Bieži smagās automašīnas Bauskā nesas lielā ātrumā un nepamana zīmi par ātruma ierobežojumu, kas noved pie soda naudas 320 eiro apmērā. «Kad uz vietas sodu samaksā, domāju, ka pēc tam uz visu mūžu šoferītis ielāgo šo ceļa zīmi un turpmāk to garām nepalaidīs,» spriež M. Ojāru.

Viņš pastāsta, ka Skaistkalnes pusē šomēnes apturējuši Uzbekistānas pilsoni, kurš ar mikroautobusu «lidojis» uz 150 km/h. Ārzemnieks Bārbelē nodarbināts saules paneļu uzstādīšanā. «Uzbeks mums paskaidro, ka tukšs ceļš, un ir izbrīnīts, ka nevarot ātrāk pabraukt. Šoferis krieviski lūdzās: «Pervij raz, prostite» (pirmā reize, piedodiet). Taču par sekām ir jāatbild, proti, uz trīs mēnešiem tiesības nost plus
240 eiro sods,» pieredzētajā dalās M. Ojāru.

«Šajā A-7 posmā Ceraukstes pusē bieži sabiedriskais transports pārvietojas ar 60 km/h, es apturu un jautāju iemeslus šādai rīcībai, autobusa šoferis man skaidro, ka pēc grafika atlicis vēl laiks. Saku, lai stāv pieturā, jo aiz viņa veidojas kolonna. Sastādu protokolu, bet šoferītis neizpratnē, ko ir pārkāpis. Taču jāsaprot, ka arī tas ir pārkāpums, jo tiek radīta bīstama situācija. Sākas ekstremālās apdzīšanas, kas var beigties bēdīgi,» tā M. Ojāru.

Laukos – ne cilvēku, ne mašīnu
Vecākajam inspektoram labāk patīk patrulēt nomalēs. Arī trešdien tiek izlemts doties uz laukiem un auto pa grants ceļu tiek stūrēts bijušās Mežgaļu skolas virzienā, kur nodoms ir reidu sarīkot, apturot visas automašīnas pēc kārtas. Taču pilnīgs klusums – ne automašīnu, ne riteņbraucēju. Vienu spēkratu ceļā satiekam, bet dokumenti kārtībā un promiļu klātesamība arī netiek konstatēta. Esam tikuši līdz Ērgļu krustojumam, kur tiek apstādināta automašīna «Golf», arī šim vadītājam pārkāpumi netiek atklāti. Uz Brunavas pusi braucot, policistus vērīgus dara netīrs auto, kurš aizdomīgi pārvietojas, bet arī te viss kārtībā. «Šādās reizēs apturi vietējo, aprunājies, pajautā, ko viņš ir redzējis, vai viss apkārtnē ir mierīgi. Cits neko nestāsta, bet cits izstāsta visu – tāda un tāda persona ar tādu auto braukā bez tiesībām, tāds braukā alkohola reibumā. Atliek tikai komunicēt,» stāsta M. Ojāru.

Kā policisti spēj noteikt, ka pie stūres vadītājs sēdies narkotisko vielu reibumā? «Kad strādāju Rīgā, mūs apmācīja ārsts, kurš izskaidroja, kā atpazīt narkomānu. Ja persona ir nesen salietojusies, viņu nodod neadekvātā uzvedība. Tāpat var novērot acu zīlītes, reakciju uz gaismu, pārbaudīt mēli, siekalas. Tie kuri lieto, viņiem tikpat kā nav mutē siekalu. Vēl pieejami ātrie testi uz piecām narkotiskajām vielām – burtiski desmit minūšu laikā vari noskaidrot, vai ir kaut kas lietots vai nav. Ja uzrāda, tad droši var vest uz ekspertīzi. Pagājušajā maiņā bija tāds gadījums, kad pats, lūkojoties uz apstādināto autovadītāju, sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Beigās jau atzinās, ka no rīta bija uzpīpējis zālīti, tiesības arī nebija, bet «vālē» ar auto tik tālāk. Līdz pēdējam liedzās, ka nav neko lietojis. Jāved bija uz Rīgu, jo Bauskā bieži nav mediķa, kuram būtu sertifikāts, lai varētu šādas analīzes veikt,» skaidro M. Ojāru.

Likumsargu novērojumi liecina, ka jaunieši tagad vairāk lieto dažādas narkotiskās vielas, bet vecāka gada gājuma šoferi turas vēl pie alkohola. «Iepriekš jaunieši pulcējās, atpūtās pa naktīm jebkurā ciemā, lauku sētā stāvēja ārā bariņā, bija izsaukumi par skaļu mūziku, citām nepatikšanām. Tagad brauc pa nakti – nav ne cilvēku, ne automašīnu. Visi ir telpās, viedierīcēs, un viņiem pat neinteresē iziet ārā kaut kā laiku pavadīt. Alkoholu nelieto, bet uzpīpē zālīti,» stāsta M. Ojāru.

Noķer «lielo zivi»
Vārds pa vārdam un esam jau uz Skultēnu ceļa atkal A-7 virzienā. Grants ceļš diezgan sliktā stāvoklī, bet, saudzējot auto ritošo daļu, sasniedzam arī asfaltēto Bauskas šoseju. Ceraukstē pirms pulksten trijiem pēcpusdienā netālu no atpūtas kompleksa «Rožmalas» policistu «tīklos nonāk lielā zivs». Melna automašīna «Opel» ar Lietuvas valsts numurzīmi attīstījusi ātrumu 126 km/h, kur atļautais ir 90 km/h. No apstādinātā dzelzs rumaka iztraušas melnīgsnēji vīri, kuri ar akcentu runā gan krievu, gan lietuviešu valodā. Esot jāsteidzas uz Kauņu, bet policisti konstatē, ka rumāņu tautības šoferim nav vadītāja apliecības, turklāt tiesības Lietuvā viņam ir atņemtas. Par tiesību neesamību sods ir 280 eiro, bet par ātruma pārsniegšanu – 80 eiro. Uz līdzenas vietas sākas tielēšanās, vai likumsargi nevar piemērot kādu atlaidi. Uz kartes neesot šādas summas, ko samaksāt, visa nauda ir Kauņā. Top arī «pasaciņa», ka sievai sākušās dzemdības, tāpēc jābrauc maksimāli ātri.

«Ja trāpās ārzemnieks, kurš nevar uzrādīt vadītāja apliecību, sastādām administratīvā pārkāpuma protokolu. Ja tiesības ir aizmirsis mājās, atbraucot uz šejieni un atrādot, sodu anulē. Šajā gadījumā Lietuvā tās ir atņemtas, maksimālais sods, ko var piemērot, ir 570 eiro. Tagad ceļu varēs turpināt blakussēdētājs, kurš vadītāja apliecību varēja uzrādīt. Tā kā nevar norēķināties uz vietas, uz personas norādīto e-pastu tiks aizsūtīts lēmums, 30 dienu laiku viņam būs sods jāsamaksā. Ja neliksies ne zinis, tiesu izpildītāji sameklēs personu arī Lietuvā un sodu piedzīs.

Rumāņu tautības ļaudīm bieži sievas dzemdē, mātes slimas, visi steidzas mājup. Tās atrunas ir zināmas. Ar poļiem gan ir smieklīgāka situācija. Pa šiem gadiem jau esmu iemācījies izstāstīt visu nepieciešamo arī poliski. Viņi tik saka, ka krieviski, angliski «nerazume», tēlo muļķīšus, domā, ja nevar sakomunicēt, tad palaidīs, bet tiklīdz apzinās, ka nekas tāds nenotiks, būs protokols un sods, tad jau gatavi pat latviski runāt. Trakākais laiks ir ap Ziemassvētkiem un vasarā, kad no Somijas sāk braukt sīrieši, afgāņi, turki, kuri ļoti bieži iekrīt uz ātruma neievērošanu. Sarunāties ar viņiem praktiski nav iespējams, lielākā daļa strādā Somijā, kur angļu valoda būtu jāzina, bet viņi uzstāj, ka valodu neprot. Vienmēr ir lielā ņemšanās ar viņiem. Iedodu parakstīt protokolu, apakšā stāv citi sarakstīti, bet viņš paņem ar pildspalvu un visu niknumā saplēš. Tādi karstasinīgi un neprognozējami,» pieredzētajā dalās M. Ojāru.

Ceļu policija būtu jāatjauno
Likumsargu ieskatā ceļu policija būtu jāatjauno, jo tagad viss apvienots kopā. «Agrāk mēs, strādājot ceļu policijā, bijām pārstāvēti Vecumniekos, Iecavā, Bauskā, darbojāmies tikai pa ceļu līniju un bija iecirkņa inspektors, kurš braukāja uz izsaukumiem. Ja mūsu apvidū bija kāds notikums, protams, pirmie pieskrējām, atrisinājām, tad brauca iecirkņa inspektors un kārtoja dokumentāciju. Tagad mēs aizbraucam uz notikuma vietu un tur paliekam. Ja ir vairāki izsaukumi, tad ceļus nepieskata neviens.

Trakās avārijas pa lielam ir uz apdzīšanām. Neviena tehniskā iekārta pārkāpēju nenoķers, ja mēs nebūsim uz tā ceļa. Pie fotoradara piebremzē, bet pēc tam jau atkal ir gāzes pedālis grīdā. Ja policijas auto braukā turpu šurpu, autovadītāji mirkšķinās, viņi zina, ka tur ir policija, neviens neskries, neapdzīs.
Kad nācu strādāt, ceļu policijā tikt nevarēja, jo vietu nebija. Rīgā, piemēram, varēja ceļu policijā darbu dabūt tikai caur pazīšanos. Tagad ar saukšanu neviens nepiesakās, vakances ir brīvas visu laiku. Eiropā visur tomēr ir ceļu policija, mums turklāt ir A-7, autoceļš Ķekava–Skaistkalne, Iecava–Jelgava, Bauska–Dobele, tranzīts iet cauri visu laiku, ceļu policijai būtu jābūt,» pārdomās dalās M. Ojāru.

Vaicājot par «Roadpol» akciju, likumsargi piekrīt, ka tāda nepieciešama, bet pašiem jau tā ir ierastā ikdiena. «Ātrums ir tāds pārkāpums, kas ir vienmēr bijis un arī būs,» vērtē Bauskas iecirkņa policisti. ◆

+ 3