Signālvēlēšanas noslēgušās; Bauskas novadā nobalso vien 14,52 % jauniešu

31.maijs bija pēdējā diena, kad 16 un 17 gadus jaunieši varēja paust savu izvēli izmēģinājuma pašvaldību vēlēšanās jeb signālvēlēšanās.

Izmēģinājuma vēlēšanās 15 pašvaldību jaunieši tiešsaistē varēja balsot par tiem pašiem kandidātu sarakstiem, kurus partijas piedāvās šajās pašvaldību vēlēšanās. To rezultāti tiks paziņoti pašvaldību vēlēšanu dienas vakarā pēc iecirkņu slēgšanas sestdien, 7.jūnijā, pulksten 20:01.

Signālvēlēšanas tika rīkotas Bauskas novadā, Alūksnes novadā, Balvu novadā, Daugavpilī, Dobeles novadā, Jūrmalā, Ķekavas novadā, Liepājā, Ludzas novadā, Madonas novadā, Rēzeknē, Rēzeknes novadā, Saulkrastos, Tukuma novadā un Rīgā.

Biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” ģenerālsekretāre Liene Valdmane atklāja, ka Bauskas novadā jauniešu aktivitāte nav pārsniegusi pieaugušo aktivitāti 2021.gada pašvaldību vēlēšanās. Apkopotā informācija liecina, ka mūsu novadā signālvēlēšanās nobalsojuši 14,52% jauniešu. Atgādināsim, ka pagājušajās pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā pie urnām Bauskas novadā devās 27,41% vēlētāju.

L. Valdmane norādīja, ka detalizēts rezultātu skaidrojums būs 7. jūnija ekspertu diskusijā. Par to sīkāka informācija sekos tuvākajās dienās.

“Šobrīd varam teikt, ka rezultāti apliecina akūtu nepieciešamību pēc stratēģiskas pilsoniskās kompetences stiprināšanas Latvijas skolās, ja vien vēlme pēc aktīvas un līdzdalīgas sabiedrības nav tikai vārdi. Šie rezultāti nav pārsteidzoši – aptaujas, pētījumi pēdējos gados apliecina tieši to pašu, jautājums – kā mēs, pieaugušie, atbildīgie politikas veidotāji un īstenotāji, reaģējam uz tiem, kā mainām savu rīcību, kā no “jauniešiem jau nekas neinteresē” nonākam līdz demokrātiskam dialogam, kopīgai darbībai.

Redzam, ka pilsoniskā kompetence ir cieši saistīta ar zināšanām un izpratni – to skolu jaunieši, kurās mācību procesā tika ietverta vēlēšanu tēma, bija drošāki un aktīvāki vēlētāji. Vēl viens nozīmīgs vērojums – skolas uzdevums un pienākums ir izglītot jauniešus par politiskiem procesiem. Taču visā signālvēlēšanu procesā mēs novērojām kādu tendenci, pieaugušie, atrunājoties, ka stāstīt par politiskiem procesiem ir tas pats, kas būt partejiskam, neveic sev uzticēto pienākumu. Vai šī atruna ir nezināšanas un pašu neizpratnes radīta, vai apzināta liekulība, te atbildes mums nav,” teic L. Valdmane.

Vienlaikus viņa norāda, ka izskaidrot, kā norit vēlēšanu process nav partejiskums. “Mācīt analizēt partiju programmas nav partejiskums. Mēs audzinām apolitisku sabiedrību, taču demokrātiska sabiedrība šādi nevar pastāvēt, jo “vara pieder tautai” nozīmē uzņemties atbildību par sabiedrībā notiekošo. Vai mēs tiešām gribam dzīvot valstī, kur visi esam apolitiski, bet kāds cits mūsu vietā visu lemj? Kritiska domāšana, zināšanas, atbildība pret sabiedrību nerodas brīdī, kad jaunietis sasniedz 18 gadu vecumu – tikai sistemātisks process ved pie rezultāta, kas minēts Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas “Latvija2030” pirmajā lapaspusē: “2030. gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus.” Cik tālu no šī mērķa esam 2025. gadā?” tā L. Valdmane.

Signālvēlēšanu ideja aizgūta no Norvēģijas un citām Ziemeļvalstīm. Latvijā tās rīko biedrības “Latvijas Jaunatnes padome” un “Eiropas Kustība Latvijā” ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā finansiālu atbalstu.