Sirsnīgi, oriģināli un romantiski Biržu rajona Germanišķos Lietuvā un Vecumnieku novada Skaistkalnē Latvijā iedzīvotāji, Mēmeles šķirti, bet tomēr vienoti, 22.septembrī nosvinēja Baltu vienības dienu.
Iepriekšējos rudeņus šajā dienā abu kaimiņvalstu ļaudis ierasti satikās uz Mēmeles tilta, tad svinēja kopā. Kārtība izveidojusies tāda – vienu gadu par svētku scenāriju atbild lietuviešu puse, otru gadu – Vecumnieku novads, šoreiz Biržu rajons rūpējas, skaidroja Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals.
Saslimstība ar «Covid-19» Lietuvā ir ievērojami plašāka nekā Latvijā, tālab kaimiņiem noteikti strikti ierobežojumi, arī iebraucot vai ienākot mūsu teritorijā. Kā šādos apstākļos svinēt – lai būtu distancēti, bet tomēr kopā? Tika rasts risinājums – šajā Mēmeles krastā pulcējās Vecumnieku novada ļaudis, otrā malā – lietuvieši. Mikrofonos teiktās runas, upes ūdens pastiprinātas, bija labi dzirdamas abos krastos, tāpat arī dziesmas, lietuviešu kapelas muzicēšana un jo īpaši labi – pūtēju orķestra «Skaistkalne» skanējums, bet vēlāk, jau dziļā tumsā, – arī kopdziedāšana Raita Sirmaņa akordeona spēles pavadījumā.
Tad skatam iznira elpu aizraujošs mirklis – no abiem krastiem vienlaikus atīrās puiši airu laivās, viens no viņiem turēja paceltu valsts karogu, cits – degošu lāpu. Mēmeles vidū, pie zemju robežas, abas laivas satikās un tajās esošie apmainījās lāpām. Tādējādi Lietuvas pusē ugunskurs tika iedegts no Latvijas lāpas, bet mūspusē – no Lietuvas vestās liesmas. «Cik romantiski!» iesaucās klātesošās dāmas. Savukārt Aiga Saldābola, Vecumnieku novada pašvaldības izpilddirektore, sacīja: «Ugunskuri ir kā zīmes, kas mūs vieno.»
Uzrunās abām kaimiņtautām gan Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš, gan viņa vietnieks J. Kovals uzsvēra to, ka mēs spējam būt vienoti pat pandēmijas laikā, kad laivu transports palīdz satikties. «Pašlaik mūs šķir upe, bet dziesmas, gaisma un vienotība tiek pāri tai no abām pusēm,» sacīja J. Kovals.
Skaistkalnes pagasta novadpētniecības centra «Novadnieki» krājuma glabātāja, vides gide Laima Indriķe uzrunu teica lietuviešu valodā, akcentējot – tas, cik ilgi mēs kā baltu tautas pastāvēsim, ir tikai no pašiem atkarīgs, viss ir mūsu rokās. Viņa aicināja neaizmirst, ka spēks ir vienotībā.
Par Baltu vienības dienas scenāriju un svētku norises gaitu rūpējās Germanišķu kultūras darba organizatore Zita Beļakiene, Latvijas pusē – Skaistkalnes tautas nama vadītāja Līga Baļčūne.
22. septembris kopš 2000. gada Latvijā un Lietuvā ir oficiāli atzīmējams datums – Baltu vienības diena. Šai samērā nesenajai tradīcijai pamatā viduslaiku vēstures notikums – kauja pie Saules, kura, saskaņā ar 14. gs. Livonijas ordeņa hronista Vartberges Hermaņa ziņām, notikusi 1236. gada 22. septembrī. Viena no smagākajām kaujām Baltijas krusta karos, kurā Rīgā bāzētais Zobenbrāļu ordenis cieta smagu sakāvi un kas ietekmēja visu Baltijas krusta karu procesu. Saules kaujas sakarā vēsturniekiem joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, tai skaitā kaujas vieta. Vairums pētnieku sliecas domāt, ka runa ir par Jauniūņiem – vietu Mūsas augštecē uz ziemeļiem no Šauļiem. Citi to meklē Latvijā – Vecsaulē, Mēmeles kreisajā krastā.
Plašāk lasiet «Bauskas Dzīves» drukātajā versijā 25.septembrī.
