Antra Ērgle
Skaistkalnes vidusskolas 6. klases skolniece Elīza Simaško kļuvusi par laureāti Valsts prezidenta tradicionālajā valsts svētku runu konkursā.
Elīzas runa nosaukta par labāko 5.-6. klašu grupā, un viņa to nolasīja Latvijas proklamēšanas 106. gadadienai veltītajā svētku koncertā Nacionālajā teātrī 18. novembrī.
Elīza «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka uzrakstīt runu konkursam viņai ieteikusi latviešu valodas skolotāja Daina Kundziņa. Iedvesmu jaunā autore guvusi no ģimenes – Elīzas vecmāmiņai Olitai Simaško ir izdots dzejas krājums «Vētru piesaukt klāt». Arī Elīza raksta dzejoļus, un viņai patīkot tos pašai deklamēt.
«Man ļoti patīk vēsture, lasu daudz grāmatu par Latvijas vēsturi,» telefonintervijā atklāj Elīza, «runā ieliku visu, kas man šķiet svarīgākais, mēģināju uzrakstīt ko labu Latvijai. Pirms uzrunas svētku sarīkojumā sajūta bija bailīga, bet arī priecīga, jo sapratu, ka teikšu runu daudziem svarīgiem cilvēkiem. Tomēr sapratu, ka varu to izdarīt, jo sveikšu cilvēkus valsts dzimšanas dienā.»
Elīza skolā piedalās vizuālās mākslas un matemātikas konkursos, viņai patīk arī rokdarbi. Klases audzinātāja Gunta Drezova raksturo, ka Elīza ir apzinīga un zinātkāra, ļoti aktīvi līdzdarbojas stundās. Pedagogi arī turpmāk atbalstīs Elīzas dalību līdzīgos radošajos konkursos.
Prezidenta kancelejas konkursā 5.–12. klašu skolēni aicināti iztēloties sevi Valsts prezidenta amatā un sagatavot 18. novembra svētku uzrunu tautai. Šogad konkursam iesniegtas 432 uzrunas. Darbus vērtēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un komisija. Par laureātu 7.–9. klašu grupā kļuvis Geralds Gorņevs no Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas 9.b klases, 10.–12. klašu grupā – Iļja Polis no RTU Inženierzinātņu vidusskolas 11.a klases. Arī viņi teica uzrunu svētku sarīkojumā. Visi konkursa dalībnieki tiksies ar Valsts prezidentu Rīgas pilī decembrī.
«Bauskas Dzīve» publicē uzrunu, ko Elīza Simaško nolasīja valsts svētku koncertā.
Labvakar, cienījamā latviešu tauta!
Jau simtu sešus gadus novembrī sev pie krūts liekam lentīti. Tā nav parasta lentīte, tas ir mūsu dzimtenes simbols. Sarkanbaltsarkanā, tāpat kā mūsu karogs, kas arī šodien lepni plīvo gan virs pils jumta, gan mājām, veikaliem, skolām, ir mūsu lepnums. Tā ir simbols tam, ko mēs kā tauta esam piedzīvojuši pagātnē un ko piedzīvojam katru dienu.
Latvija nav tikai vieta, tā nav tikai zeme, debesis un jūra. Tā nav tikai meži, ezeri un pļavas. Latvija ir cilvēka dvēsele, sirds, elpa un asinis. Tā ir smags darbs, neatlaidība, čaklums un centība. Tā ir gan prieks, gan bēdas.
Latvija ir mūsu tauta. Tas ir cilvēks, kas no rīta ņem rokās izkapti un dodas pļaut lopiem zāli. Tā ir vecmāmiņa, kas ada mazbērniem zeķes. Tas ir skolotājs, kas klases priekšā atdod savu gudrību nākamajai paaudzei. Tas ir sētnieks, kas tura tīru savu pagastu vai pilsētu, lai visiem būtu prieks. Tas ir zīdainis, kas tikko piedzimis un vēl nezina, ka ir latvietis. Tie esam katrs no mums. Tikai kopā mēs spējam parādīt Latviju pasaulei.
Mēs daudz runājam un mācāmies par vēsturi. Šīs atmiņas nekur nepaliks. Kamēr vien staigāsim pa šo zemi, mēs atcerēsimies, pieminēsim un godināsim. Laiks skrien, un pasaule mainās, un mums jāmainās tai līdzi. Mēs tiešām esam laimīgi, jo mūsu zemē valda miers. Mēs nemostamies no tā, ka sprāgst šāvieni vai kauc sirēnas. Mums dota tā dāvana, kuru sauc par mieru. Dzīvojot tehnoloģiju laikmetā, nevienam nav noslēpums, kas notiek aiz mūsu zemes robežām. Daļā pasaules karo, daļā ir bads un nabadzība. Jā, mums arī ir savas problēmas, savi trūkumi, bet kuram to nav?! Tomēr, laikā, kad pasaule sauc «Palīgā!», mēs esam vieni no pirmajiem, kas atsaucas, kas palīdz, kas dod, lai ir arī citiem, jo vienmēr vajag dalīties.
Šodien stāvot jūsu priekšā, es jūtos bezgalīgi pagodināta un lepna. Es jūtos lepna saukt Latviju par savām mājām, par savu valsti, par savu dzimteni. Un par to man jāpasaka paldies tieši jums. Tieši jūs esat tie, kas tur šo valsti uz saviem pleciem. Jūs esat tie, kas padara mūsu zemi par to, kas viņa ir. Bez jums es šodien šeit nestāvētu sapucējusies un lepnuma pilna un neteiktu šos vārdus, kurus saku jums tagad. Skatoties jūsu acīs, es redzu, ka arī jūs esat lepni par savu valsti. Tāpēc lūgsim visi kopā – «Dievs, svētī Latviju!»
Paldies!
Bauskas novada Skaistkalnes vidusskolas 6. klases skolniece Elīza Simaško
Foto autors: Gatis Rozenfelds, Valsts prezidenta kanceleja.
Prieks par gudriem un talantīgiem skolēniem. Kārtējo reizi pierādās tas, ka arī no nelielām lauku skolām bērni var ļoti labi sasniegt iecerētos mērķus. Veiksmi un izdošanos meitenei arī turpmāk.