Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Skaistkalnes un apkārtnes ļaudīm farmaceitiskā aprūpe nodrošināta

Farmaceite Asja Albiņa apkalpo klientu Skaistkalnes aptiekā. Foto – Ivars Bogdanovs

Kurmenes un Skaistkalnes pagasta nodaļas vadītājs Jānis Sils «Bauskas Dzīvi» aicina aizdoties uz Skaistkalni un stāsta: «Šajā laikā, kad laukos likvidē pasta nodaļas, slēdz skolas, mums prieks, ka Skaistkalnē joprojām strādā aptieka, kas turklāt nesen pārvācās uz jaunām, plašākām telpām – tā tagad ir bijušā pasta mājā.»
Kad «Bauskas Dzīve» trešdien ierodas Skaistkalnē, centrā jau redzama «Mēness aptiekas» izkārtne, bet tirdzniecības zālē kādu vietējo vīru apkalpo Bauskā redzēta aptiekāre.
Asja Albiņa patiešām ir baušķeniece – viņa katru darbdienu brauc uz Skaistkalni, lai strādātu te aptiekā. Trešdienas rītā sniga un putināja… Bet Asja tik atteic, ka nav sliktu laikapstākļu, vien jādomā pozitīvi un – uz priekšu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Laukos var katru «apčubināt»
Gaidot rindā, ieklausāmies farmaceites un klienta dialogā. Farmaceite Asja Albiņa saprotami un sīki sniedz skaidrojumus skaistkalnietim par viņa pirktajām zālēm, izvaicā: «Vai tos kuņģa pilienus jūs sev lietošanai pērkat vai kādam citam?» Vīrs teic, ka sievai, bet derēšot mājā visiem. Uz to gan A. Albiņa iebilst, jo viņam tad labāk medikamentus kuņģim iegādāties kapsulu vai tablešu formā, jo pilienos ir spirts, bet viņam augsts asinsspiediens un dzer zāles, kas to regulē. Šīs lietas kopā nederēšot. Savukārt medikamentus, kas pašlaik nav aptiekā iegādājami, A. Albiņa pasūta, kad atvedīšot, tad kungam zvanīšot, jo viņa telefona numurs aptiekārei ir.
Aptiekā ienāk jauna māmiņa, kuras bērniņš sasirdzis. Mazais neesot pierunājams ne pretklepus sīrupus, ne citas zāles iedzert, pa visu māju jāskrienot bērnam pakaļ ar karotīti. Farmaceite ieteic, ka zāles visvieglāk bērnam iedot, iepilinot kādā tējā, zupā, putrā. «Varbūt vieglāk, ja špricīti es jums iedošu, tad zāles noteikto daudzumu var piešpricēt ēdienam un nebūs bērnam tās psiholoģiskās traumas,» pastāsta A. Albiņa.
Asja te tiešām daudzus klientus pazīst, apkalpošanu vērojot, rodas tāda kā mājas izjūta…
Farmaceite gan apstiprina, ka šādi ar katru «čubināties» var tikai laukos, pilsētā, kur veidojas garumgarās rindas, mēdz gadīties, ka tik pilnvērtīgus skaidrojumus klientiem sniegt nav laika. «Farmācijas studijās piecu gadu laikā ir iegūtas pamatīgas zināšanas. Zāļu pareiza lietošana, savstarpēja mijiedarbība svarīga, tādēļ par to pastāstu. Tāpat sadalu medikamentus, kurus no rīta, kurus vakarā. Mums tepat blakus ir bērnu rotaļu laukums, tur nereti gadās sasitumi, brūces, tad pirmā vieta, kur griežas, ir mūsu aptieka. Es gan brūces apkopju, gan plāksterus uzlieku, ja redzams, ka nepieciešams uzlikt šuves, piekodinu braukt uz Bausku vai Lietuvā uz Biržiem,» stāsta A. Albiņa. Asinsspiedienu viņa gan nemērot, pēc tā arī neesot pieprasījuma, jo «laukos katram, kam vajag, mājās ir mērāmais aparāts. Te cilvēki tomēr nedaudz praktiskāk dzīvo nekā pilsētās.»

Papīra receptes der abās valstīs
Veselības ministrs Hosams Abu Meri, tiekoties ar reģionālo mediju pārstāvjiem, akcentēja, ka ministrijā plānots izvērtēt iespēju stiprināt farmaceita lomu primārajā veselības aprūpē, ieviešot jaunus farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus, lai maksimāli efektīvi izmantotu veselības aprūpes speciālistu resursus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā, sabiedrības veselības nostiprināšanā. Ar Skaistkalnes aptiekas farmaceites darba piemēru redzams, ka minētā iespēja jau tiek īstenota realitātē.
Kamēr «Bauskas Dzīve» kādu pusstundu ir aptiekā, te nāk gan vietējie skaistkalnieši, gan atbrauc cilvēki no deviņus kilometrus attālās Bārbeles, ik dienu ierodoties arī kaimiņi no Lietuvas, kas turpat pāri Mēmeles tiltam. Germanišķu ciemā, ne tuvākajā apkaimē Lietuvas pusē aptiekas nav. «Lietuvieši var iegādāties arī recepšu zāles, kas izrakstītas uz papīra veidlapām. No Latvijas Lietuvā mēs arī varam pirkt medikamentus, kas uz papīra receptēm, bet elektroniskās receptes gan pagaidām nederēs,» paskaidro farmaceite. Taču ir projekts, un jau tuvākajā laikā šādi zāles varēs iegādāties arī ar elektroniskajām receptēm. Laukos daudz farmaceitu nedzīvo, nav viegli atrast darbiniekus, bet A. Albiņa brauc uz darbu Skaistkalnē ar prieku, viņa arī apliecina, ka patīk te strādāt.
Savukārt vietējie iedzīvotāji piekodina avīzē ierakstīt, ka nevarot iedomāties situāciju, ja te nebūtu aptiekas. Tad tikai iespēja braukt 27 kilometrus līdz Vecumniekiem vai ap 40 kilometriem līdz Bauskai. ◆


Centīsies Latvijā pazemināt zāļu cenas un uzlabot to pieejamību attālākos lauku reģionos

Veselības ministrija (VM) ķērusies klāt lieliem darbiem, kas vērsti uz medikamentu cenu samazināšanu, medikamentu pieejamības nodrošināšanu, farmācijas nozares sakārtošanu un caurspīdīguma panākšanu, reģionālo mediju pārstāvjiem sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Kā atzīst gan ministrs, gan parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, cīņa ar lobijiem esot asa. Ne velti zināms fakts, ka Latvijas Farmaceitu aprūpes asociācijas izpilddirektore, turklāt ministra partijas biedre («Jaunā Vienotība») Kristīne Jučkoviča vērsusies pie Tiesībsarga saistībā ar veselības ministra Hosama Abu Meri apvainojumiem un emocionālo vardarbību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Uzcenojumam nav fiksēts maksimums
Latvijā medikamenti ir dārgāki nekā citās Baltijas valstīs gan uzcenojuma, gan arī augstākas pievienotās vērtības nodokļa likmes dēļ. Kā skaidro H. Abu Meri, Latvijā medikamentu lieltirgotavu un aptieku uzcenojumam nav fiksēts maksimums, kāds tas ir noteikts, piemēram, Lietuvā. Lieltirgotavas ministrs dēvē pat par starpniekiem un brokeriem, tieši ar tiem jāstrādā visvairāk.
Lai vai kā, bet valdība atbalstījusi Veselības ministrijas (VM) informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību. Tas paredz līdz 2024. gada 1. jūlijam izstrādāt normatīvo regulējumu, lai visām recepšu zā-lēm ieviestu vienotu uzcenojumu veidošanas mehānismu, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu. Veselības resorā šogad paredzēti papildu vēl 30 miljoni eiro kompensējamo medikamentu saraksta papildināšanai un kompensāciju izmaksāšanai.
Medikamentu pieejamības uzlabošanas plāna ieceres izstrādās līdz vasarai, un ir labas iespējas recepšu medikamentu cenas samazināt par 15 līdz 20%. To vislabāk izjutīšot seniori un cilvēki ar hroniskām slimībām, medijiem vēstīja Artjoms Uršuļskis. Savukārt par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pazemināšanu zālēm varētu lemt ne ātrāk kā pirms 2025. gada.

Visiem ir jāstrādā atklāti
Līdztekus zāļu izmaksu pārskatīšanai izskan norādes par citām risināmām problēmām zāļu pieejamības noturēšanai attālākos reģionos un farmaceitu atalgojuma celšanu.
VM plāna ieceres atbalsta Farmaceitu un Aptieku biedrības, taču daļa nozares gatavojas aizstāvēt zāļu piecenojuma aprēķinus. Ministrs Hosams Abu Meri uzsver, ka šajā jautājumā ir vairākas ieinteresētās puses, un, lai atrastu kompromisu, visiem ir jāstrādā atklāti: «Ja mēs gribam strādāt kopā, tad ir jāstrādā atklāti. Nedrīkst biedēt sabiedrību ar to, ka vienīgā problēma ir PVN vai ka mazās aptiekas ārpus Rīgas tiks slēgtas – jo tas tā nav. Mēs jau runājam par to, kā mainīt mazo aptieku izcenojuma modeli, īpaši laukos, kur aptiekas veic arī sociālo funkciju.» ◆


Lai gan Latvijā tiek piemērota samazinātā PVN likme – 12% visiem medikamentiem –, Igaunijā
tā ir 9% visiem medikamentiem un Lietuvā – 5% kompensējamiem medikamentiem, pārējiem medikamentiem tiek piemērota standarta likme – 21%.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Veselības ministrija: «Daudzas pacientu ārstēšanai nepieciešamās zāles nav iekļautas valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Latvijā valsts piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai ir par 34% zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā.»

Hosams Abu Meri: «Samazinot PVN, būtiski nesamazināsim zāļu cenas, atšķirība būs ļoti minimāla. Zāļu cenu kompensācijas jomā plānots līdz 2024. gada 1. jūlijam izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka kompensējamām zālēm 50% kompensācijas apmērs tiek palielināts līdz 75%.»

Veselības resorā šogad paredzēti papildu vēl 30 miljoni eiro kompensējamo medikamentu saraksta papildināšanai un kompensāciju izmaksāšanai.
Avots: VM.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.