Skolēni krievu valodu varēs nemācīties; kādas pārmaiņas gaidāmas Bauskas novadā?

Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz ceturtdien, 9. maijā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas apguves līdz 21. jūnijam, tad citu svešvalodu varēs apgūt jau no jaunā mācību gada.

Ņemot vērā pieņemtos likuma grozījumus, Bauskas novada izglītības nodaļas vadītāja Baiba Šumina atzīst, ka svešvalodu pedagogu pietrūks. “Pašlaik četras izglītības iestādes ir norādījušas, ka, pārejot uz citas otrās svešvalodas apguvi, pedagogu nav, un jādomā par viņu piesaisti. Par alternatīvu, kas varētu būt situācijas risināšanai, skatāmies, ko ierosinājusi Izglītības un zinātnes ministrija, kā variantus minot – iestādēm slēgt savstarpējo līgumu, atbalstu pedagogu pārkvalifikācijā un stipendiju piešķiršanā. Kā risinājums varētu būt attālinātās mācības, bet tas varētu būt kā risinājums tikai ārkārtas, bezizejas situācijās,” teic B. Šumina.

Viņa uzskata, ka savlaicīgi jādomā par nepieciešamo speciālistu piesaisti un viņu atbalstu. Jāveido atbalsta grozs ne tikai svešvalodas pedagogu, bet arī jauno pedagogu piesaistei. B. Šumina atzīmē, ka jāņem vērā fakts, ka samērā liela daļa svešvalodas skolotāju strādā ar nelielu darba slodzi un tālab jāveic mērķtiecīga noslodzes plānošana, kas varētu būt veicama skolu tīkla sakārtošanas kontekstā.

Par krievu valodas skolotāju pārkvalificēšanu un kas notiks ar pedagogiem, kas zaudēs darbu – lielākā daļa šo skolotāju ir citu mācību priekšmetu skolotāji, bezdarbs viņiem neiestāsies. Bauskas novadā ir veikta aptauja, tikai viens pedagogs ir izteicis vēlmi pārkvalificēties par vācu valodas skolotāju. Pārējie šādu vēlmi nav izteikuši.

14 Bauskas novada izglītības iestādēs kā otro svešvalodu apgūst krievu valodu, Bauskas Valsts ģimnāzijā, Iecavas vidusskolā, Bauskas 2. vidusskola piedāvā vācu valodu kā otro svešvalodu. Savukārt visās pārējās skolās otrā svešvaloda ir krievu valoda, izņemot Bauskas pilsētas pamatskolu, kur otrā svešvaloda ir spāņu valoda. Angļu valodu apgūst kā pirmo svešvalodu.

“Ja ieskatās nākotnē, papildus minētajām svešvalodām viena izglītības iestāde domā papildus piedāvāt lietuviešu valodas apguvi, savukārt viena izglītības iestāde ir izteikusi vēlmi no 2024. gada 1. septembra pilnībā pāriet uz vācu valodas apguvi. Lai to realizētu, ir ļoti daudz neskaidrību, kuras sadarbībā ar izglītības iestādes vadītāju risināsim, aicinot nesteigties, bet ievērot pārejas posmam paredzēto pakāpenību,” paziņo B. Šumina.

Vecumnieku vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Ingrīda Tamane norāda, ka tas būs liels izaicinājums izglītības iestādēs nodrošināt svešvalodu skolotājus. Vecumnieku vidusskolā otrā svešvaloda ir krievu valoda, bet citas izvēles nav tieši tā iemesla dēļ, ka nav pedagoga, kas to mācītu.

“Mēs zinām, ko nozīmē nodrošināt, piemēram, vācu valodas pedagogu. Savulaik, kad vācu valodas skolotāja no mūsu iestādes aizgāja pensijā, vācu valodas pedagogs brauca uz Vecumniekiem no Bauskas, lai tie bērni, kuri ir iesākuši šo programmu, spētu to arī pabeigt. Šādi centāmies izlīdzēties vismaz trīs vai četrus gadus, jo uz vietas mums vācu valodas pedagoga nav. Svešvalodu un citu priekšmetu skolotāju trūkst ne tikai laukos, bet arī pilsētās, un, manuprāt, tieši ar šo problēmu vajadzēja sākt.

Ja izmaiņas jāievieš, tālāk arī meklēsim iespējas, kā šo situāciju risināt, bet bažas tas rada. Uzskatu, ka jebkura valoda ir bagātība – vajadzētu mācīties gan vācu, gan franču, gan visas pārējās valodas, taču galvenā problēma šajā visā ir tikai viena – pedagogu trūkums,” teic I. Tamane.

Bauskas 2. vidusskolas direktore Vera Grigorjeva atklāja, ka Bauskas 2. vidusskolā jau ar 2020./2021. mācību gadu vecākiem un skolēniem tika piedāvāta alternatīva iespēja kā otru svešvalodu apgūt krievu valodu vai vācu valodu.

“Varu secināt, ka šī pieeja arī nes pozitīvus rezultātus Ukrainas skolēnu integrēšanā skolas dzīvē. Visvairāk bažas manī rada cilvēciskais faktors, ko bērni no šīm pārmaiņām iegūs un ko zaudēs, kā arī krievu valodas skolotāju liktenis. Mans personīgs viedoklis kā krievu tautības cilvēkam, kurš atbalsta un stiprina kultūrmijiedarbības tradīcijas, ir tāds, ka svešvalodu zināšanas bagātina un veido personību,” tā V. Grigorjeva.

Par svešvalodu pārmaiņu izglītības iestādēs savs viedoklis ir arī skolēnu vecākiem. “Latvijā jau daudzās skolās bērniem netiek mācīta krievu valoda, bet lielāka uzmanība pievērsta angļu valodai, vācu, franču un spāņu valodai. Skolās svešvalodas māca pedagogi no citām valstīm, kas iemāca bērniem dzīvo valodu. Tas ir vērtējams pozitīvi, jo Latvijas jauniešiem pieaug konkurētspēja pasaules līmenī. Iepriekš bieži vien gudri, erudīti jaunieši nav spējuši sasniegt karjeras augstākos punktus vāju svešvalodu zināšanu dēļ,” norāda Bauskas novada iedzīvotāja Eva Upīte.

Viņasprāt, nav slikta ideja pierobežas reģionos mācīt lietuviešu valodu. “Bauskas novadam jaunās paaudzes lietuviešu valodas zināšanas būtu liela bagātība. Tas īpaši kļūst aktuāli šajā ģeopolitiskajā situācijā, kad precīza saziņa ar tuvāko kaimiņu ir būtiska.

Vienlaikus gribu uzsvērt, ka mums svarīgi ir saglabāt arī labas latviešu valodas zināšanas. Cilvēkam ar labām latviešu valodas zināšanām ir jājūtas Latvijā ērti, nav jābūt stresam, ka viņu nesaprot ārsts vai policists. Cienīsim savu dzimto latviešu valodu un mācīsimies citas valodas, tad būsim atvērti plašai komunikācijai,” tā E. Upīte.

Ir vecāki, kas sagaida efektīvu politisko darbību. Vecumnieku iedzīvotājs Jānis Kovals uzskata, ka valdībai ir ātri un izlēmīgi jāīsteno trīs lietas. Pirmā – jāpanāk, ka darba devējs nedrīkst prasīt krievu valodas zināšanas darba ņēmējiem, lai latviešu bērni nav zaudētāji Latvijas darba tirgū. Otrā – pašvaldībai aktīvi jāiesaistās svešvalodas pedagogu apmācībā, pārkvalifikācijā vai piesaistē, lai nodrošinātu otrās svešvalodas apmācību. Un trešā – skolās, kur neizdodas piesaistīt pedagogus, stundas jāaizstāj ar papildu sporta, veselības mācības stundām vai valsts aizsardzības apmācību.

Citur jau atsakās no krievu valodas. “Mūsu bērnu skolās Jelgavas novadā jau no šī semestra pārtrauca mācīt krievu valodu, piedāvājot alternatīvu – vācu valodu. Nedomāju, ka lietuviešu valoda būtu prioritāra. Spāņu un franču valoda ir pasaulē izplatītas, taču vai reģionos pietiks skolotāju, kas to jauniešiem palīdzētu apgūt?!” komentē uzņēmējs Reinis Artimovičs no Ceraukstes pagasta, kas tagad dzīvo Jelgavas novadā.

Ir vecāki, kas uzskata, ka var būt citi risinājumi, tai skaitā brīva izvēle. “Vai bērniem mācīt papildu trešo valodu? Pamatskolā ne. Vidusskolā pēc izvēles,” saka Lauris Krasņikovs.

“Domāju, ka jauniešiem trūkst motivācijas mācīties krievu valodu. Ja ir nepieciešamība šo valodu izmantot ikdienā, jaunieši lieto mobilā telefona interneta iespēju iztulkot vai ierunāt. Izmantojot «Google Lens» var fotografēt tekstu krievu valodā un tad tulkot,” pauž Madara Zvejniece.

“Varbūt vajag skatīties vēl tālāk un apgūt mākslīgo intelektu. Mācīties, kā korekti noformēt jautājumus mākslīgajam intelektam, kas var dot iespēju komunicēt jebkurā valodā,” vērtē iecavnieks Matīss Ruša.