Saskaņā ar Evaņģēlijos rakstīto, šajā dienā Jēzus nonāca romiešu un jūdu farizeju tiesas priekšā, kura pieņēma lēmumu par viņa nonāvēšanu, piesitot krustā. Tādēļ kristīgajā pasaulē atzīmē Lielo piektdienu jeb Kristus Krusta dienu.
Pieminot Kristus ceļu ar krustu plecos līdz soda izpildes vietai, daudzas draudzes šai dienā dodas simboliskos krusta gājienos, pārdomājot notikumus viņa pēdējās pirmsnāves stundās. Mūspusē, piemēram, Skaistkalnē šodien, 29. martā, plkst. 12 draudze un priesteris Andrejs Mediņš rīko krustaceļa gājienu pa Skaistkalnes ielām, savukārt plkst. 17 – Kurmenē krustaceļa gājiens pa parku.
Baznīcās šajā dienā izskan vēsts par to, kā Dieva dēls tika sists krustā un mira par pasaules grēkiem. Šajā dienā parasti netiek svinēts Svētais vakarēdiens un arī dziesmas izskan bez pavadījuma.
Arī baznīcu altāri parasti ir tukši un nereti tiek nopūstas sveces, kas simbolizējušas dzīvo Kristu. Tās no jauna tiek aizdedzinātas Lieldienu naktī no Lieldienu uguns. Liturģiskā krāsa Lielajā piektdienā ir melna vai violeta – tā simbolizē nāvi, tumsu un iznīcību.
Lielā Piektdiena ir Kristus nāves diena un vienlaikus arī cilvēces grēku izpirkšanas diena. Baznīca šajā dienā lasa Evaņģēliju par Kristus notiesāšanu un lūdzas par visiem – ticīgiem un neticīgiem.
Romas katoļu baznīcā Lielā Piektdiena ir vienīgā diena gadā, kad priesteri necelebrē Svēto Misi, un ticīgajiem šajā dienā jāievēro stingrs gavēnis.
Foto: Kurmenes Sv. Pētera Romas katoļu baznīca. Attēls no “Bauskas Dzīves” arhīva.
