Šogad ogu raža Bauskas novadā salīdzinoši laba, sliktāk klājies upenēm

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas biroja augkopības konsultants Edgars Dzelme atzīst, ka šogad kopumā daudz sūdzību no ogu audzētājiem nav saņemts. Pavasaris bijis saudzīgs kā pret zemeņu, tā ķiršu stādījumiem. Tiesa, uz ķiršiem vienmēr sīva konkurence ar putniem. Taču šosezon nav veicies upeņu audzētājiem, kuru platības nopietni cietušas aprīļa salnās. E. Dzelme jau braucis vērtēt laikapstākļu nodarīto kaitējumu.

Augkopības konsultanta teikto apstiprina novada lielākās bioloģisko upeņu audzētājas SIA «Lonnija» īpašnieks Aldis Austers. Ja pērn ražas zudumi negantajā salā bija pie 75%, tad šogad jau ap 90%. Aprīlī pēc siltuma viļņa esot bijušas septiņas aukstas naktis ar krietniem mīnusiem. Saimniecībā aug agrā šķirne ‘Tisel’, un tās ziedēšanas laiks sakritis tieši ar šo aukstumu. Šogad pamatā cietušas saimniecības tieši Zemgalē un Sēlijā. Tāpat kā pērn A. Austers pieteicis cietušās platības kompensācijas saņemšanai, lauki jau apsekoti. Diemžēl pagājušā gada kompensācija saņemta ļoti novēloti – tikai šā gada janvārī. A. Austers cer, ka šogad tas notiks savlaicīgāk.

Pašlaik upenes ir gatavas lasīšanai, taču tas tiek darīts tikai ar rokām. Kombainu izmantot neesot jēgas. Daļa salasīto ogu aiziet pārstrādei, radot produktus ar lielāku pievienoto vērtību. Tas, kā atzīst A. Austers, ir nopietns atbalsts – bez tā būtu diezgan skarbi. Viņš arī secina, ka laikapstākļi, kad siltuma viļņiem seko ievērojams aukstums, sagādā arvien lielākus izaicinājumus. Tāpat esot jādomā par šķirņu dažādošanu. Saimniecībā sāk ražot ogas jaunā platībā, kas ir vēlākas, un līdz ar to ir cerības, ka turpmāk sala ietekmē nebūs jāzaudē tik liela daļa ražas.

Rasma Žilinska, kura atklātā pushektāra platībā audzē zemenes Brunavas pagastā, šo zemeņu sezonu vērtē kā labāku nekā pērno. Sākusies tā agrāk nekā ierasti, jau 6. jūnijā, un tika noslēgta līdz ar jūnija beigām. Taču salīdzinoši šogad zemenes vairāk cietušas no puves, īpaši negatīvi ražību ietekmējis karstums, līdz ar to pēc Jāņiem ogu jau bijis ievērojami mazāk. Pieprasījums un ogu realizācija šosezon bijusi ļoti laba. Zemenes tirgotas divos tirgos, kā arī piegādātas klientiem. Cena neesot bijusi zemāka par četriem eiro kilogramā, bet vidēji zemenes maksājušas pieci seši eiro. Tāpat šogad praktiski neesot bijušas brāķētās ogas, pēc kurām parasti ir diezgan liela interese.

Savukārt SIA «AP Brieži» pārstāve Megija Madara Priščenko, kuru saimniecībā aptuveni pushektārā aug arī vasaras avenes, atzīmē, ka šogad avenēm salīdzinoši esot ļoti laba ražība. Tām nav iebildumu pret karstumu un mazāk nokrišņu, jo līdz ar to ogas ir saldas un tik daudz nebojājas. Galvenokārt tiek audzētas šķirnes ‘Glen Ample’ ogas. Šī pati šķirne, gan speciāla stādmateriāla, aug arī tunelī, kur ogas esot ievērojami lielākas. Nākotnē plānots tuneļu skaitu palielināt. Saimniecībā aug arī aptuveni desmit saldo ķiršu koku. Tos izdevās sasegt vēl pirms putnu uzbrukuma. Nevar salīdzināt ražu ar citiem gadiem, taču šogad nolasīts daudz un garša ogām esot fantastiska. Nav novērotas arī saldajiem ķiršiem raksturīgās slimības. Megija Madara Priščenko rezumē, ka līdz šim gads ogām bijis labvēlīgs.