Šogad Valsts policija sākusi 48 kriminālprocesus par kukuļdošanu; Bauskas iecirkņa policistiem trīs personas piedāvājušas naudu

Šogad līdz 13. oktobrim Valsts policija sākusi 48 kriminālprocesus par kukuļdošanas gadījumiem Valsts policijas amatpersonām.

Visvairāk Rīgas un Zemgales reģionā

Visvairāk kukuļdošanas gadījumu šogad fiksēti Rīgas reģionā – tādi bijuši 22. Tāpat liela daļa no kopējā skaita reģistrēti Zemgales reģionā – 17. Absolūti lielākā daļa no šiem gadījumiem bijuši, lai izvairītos no soda saņemšanas par pārkāpumu ceļu satiksmē, informē Līna Bagdone, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste.

Kukuļdevēju skaits no gada uz gadu ir mainīgs, taču kopējā tendence ir vērojama pozitīva, jo, salīdzinot vairāku gadu griezumā, šo pārkāpēju skaits samazinās. Pēdējos gados visbiežāk kukuļdošanas gadījumu tika fiksēti Zemgales reģionā, taču šogad līdz 13. oktobrim visvairāk kukuļdošanas gadījumi reģistrēti Rīgas reģionā, piemēram, pagājušajā gadā kopumā tika sākti 59 kriminālprocesi par kukuļdošanas gadījumiem.

Pēdējos trijos gadījumos, kas divu nedēļu laikā fiksēti Rīgas reģionā, personas devušas kukuli Valsts policijas amatpersonām, lai izvairītos no soda par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Visos gadījumos kriminālprocesi jau nodoti prokuratūrai paātrinātā kārtā kriminālvajāšanas sākšanai.

Rīgā 7. oktobrī kāds 1985. gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu «Ferrari», pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu un, lai netiktu pieņemts administratīvā pārkāpuma lēmums, deva kukuli Valsts policijas amatpersonām ne mazāk kā divas 50 eiro banknotes.

Septembra izskaņā divos gadījumos ātrumpārkāpēji, lai izvairītos no soda par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, likumsargiem centušies dot kukuli 50 eiro vērtībā. Viens gadījums fiksēts 27. septembrī Ķekavas pagastā, kad kāds 1958. gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu «Hyndai», pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu. Otrs gadījums notika 30. septembrī, kad 1989. gadā dzimis automašīnas «Audi» vadītājs centies izvairīties no soda par ātrumpārkāpumu.

No desmit līdz 2000 eiro

Piedāvāto summu apmērs šogad līdz 1. oktobrim svārstās no desmit līdz pat 2000 eiro, bet kopējais piedāvāto kukuļu summas apmērs pārsniedz gandrīz astoņus tūkstošus eiro.

Vairākkārt samazinājies gadījumu skaits, kad Valsts policijas darbinieki bijuši kukuļņēmēji. 2020. gadā pirmajos deviņos mēnešos bija sākti 13 kriminālprocesi par kukuļņemšanu, savukārt 2021. gadā šādā pašā periodā bija sākti trīs, bet šogad tikai viens.

2022. gadā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa
policistiem kukuļus piedāvājušas trīs personas. 21. martā Bauskā vīrietis policijas darbiniekam piedāvāja samaksāt 50 eiro, lai netiktu sākts administratīvā pārkāpuma process par atļautā maksimālā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Apdzīvotā vietā, kur atļautais maksimālais braukšanas ātrums ir 50 km/h, kravas transportlīdzeklim «MAN» tika fiksēts ātrums 77 km/h.

Policijā par notikušo tika sākts gan administratīvā pārkāpuma process, gan arī kriminālprocess, informē Dace Kalniņa, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste.

Vēlme izvairīties no soda

Savukārt 24. martā Bauskas novada Vecumnieku pagastā vīrietis policijas
darbiniekam piedāvāja samaksāt 100 eiro, lai netiktu sākts administratīvā pārkāpuma process par atļautā maksimālā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Ārpus apdzīvotas vietas, kur atļautais maksimālais braukšanas ātrums ir 90 km/h, automašīnai «Porsche Cayenne» fiksēts ātrums 136 km/h. Policijā par notikušo sākts gan administratīvā pārkāpuma process, gan arī kriminālprocess.

Bauskā 11. oktobrī 1982. gadā dzimis vīrietis policijas darbiniekam
piedāvāja samaksāt 100 eiro, lai viņš nesāktu kriminālprocesu par
automašīnas stūrēšanu alkohola reibumā un bez transportlīdzekļa vadīšanas
tiesībām. Policijā par kukuļdošanu un nodarījumu pret satiksmes drošību
sākts kriminālprocess.

Valsts policija atgādina, ka par kukuļa došanu ir paredzēta kriminālatbildība. Sods par kukuļa došanu var būt bargs. Visos minētajos gadījumos tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 323. panta pirmās daļas, proti, par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, došanu vai piedāvāšanu vai par kukuļa apsolīšanu pēc tā pieprasīšanas personīgi vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību, neatkarīgi no tā, vai nodotais, piedāvātais vai apsolītais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai. Par šādu pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, skaidro Valsts policijas pārstāves.