Ozolaines pamatskola 2016. gada septembrī darbu turpinās kā pamatskola. Ar pārliecību balsī 9. novembra sanāksmē Ozolainē solīja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis.
Uz tikšanos ar skolas pedagogiem, audzēkņu vecākiem bija ieradusies izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare, metodiķe Olita Vulāne, pagasta pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska un A. Feldmanis.
Uzrunājot sanākušos, M. Bauvare uzskaitīja kritērijus, kuri ņemti vērā, izstrādājot novada skolu optimizācijas un reorganizācijas plānu. Pamatskolā jābūt ne mazāk kā 100 audzēkņiem (Ozolainē pašlaik izglītojas 76 bērni). Ceļš līdz skolai nedrīkst būt ilgāks par 40 minūtēm. Vērtētas izmaksas viena skolēna izglītošanai mēnesī, kas Ozolainē šogad ir lielākās novadā – ap 300 eiro.
Kā būtisks faktors nosaukta audzēkņu drošība. Ozolainē katra no mācību ēkām atrodas savā ceļa pusē. Vienā mājā ar skolu ir pagasta bibliotēka un pasts. Tādēļ izskanēja priekšlikums uz kluba ēku pārvietot mācību klases no bijušās dispečeru mājas. Savukārt bibliotēku un pastu pārvietotu uz dispečeru ēku.
Izstrādājot šo variantu, darba grupas pārstāvji nebija ņēmuši vērā vairākus nosacījumus. Visu mācību procesu tikai bijušajā klubā nevarēs nodrošināt, jo amatu mācības kabineti joprojām paliks dispečeru ēkā. Tai līdzās būs arī sporta laukumi. Tādējādi skolēnu pārvietošanās netiks novērsta.
Nepilnības šajā priekšlikumā uzskaitīja skolotāja Diāna Gabranova, skaidrojot, ka pagasta bibliotēkas lielākie apmeklētāji ir kluba ēkā esošie jaunāko klašu bērni. Viņi tur ierodas katrā brīvajā brīdī. «Tad viņiem pie grāmatām, pie sev tīkamajām nodarbēm bibliotēkā būs jādodas pāri ceļam, vai arī viņiem tas vispār būs liegts. Skolēni tur varēs aiziet tikai organizēti pedagoga pavadībā, un tas nevarēs notikt jebkurā laikā. Tā nīdējam bērnu tieksmi pret grāmatām,» secināja skolotāja D. Gabranova.
Par neloģisku šo piedāvājumu atzina kāda audzēkņa māte Aija Mežiela: «Jūs sakāt, ka bērnam nav droši pāriet pāri ceļam, kur ir minimāla satiksme. Reorganizējot skolu un liekot bērniem mācīties Bauskā, pilsētas ielās viņi būs vēl vairāk apdraudēti.» Kāda no pedagoģēm atzina, ka skolas pastāvēšanas vēsturē neesot bijis gadījumu, kad šajā posmā būtu cietuši bērni.
Iebildes pret ēku nodošanu pasta un bibliotēkas pārziņā izteica skolas direktore Lilija Bula. Pirms 22 gadiem, kad likvidēja kopsaimniecību, tās biedri lielāko daļu savu paju par šīm ēkām, dzīvokļiem un autobusu atvēlēja skolas izveidošanai Ozolainē. «Viņi novēlēja savu īpašumu, lai bērniem un mazbērniem būtu skola. Tagadējai vietvarai nav morālu tiesību ignorēt šo iepriekšējo paaudžu pausto vēlējumu,» uzsvēra direktore.
L. Bula paskaidroja, ka, pārvēršot pamatskolu par sākumskolu, 19 bērnu vecāki pauduši apņēmību savas atvases sūtīt skolās Skaistkalnē vai Misā. Uz Bausku vai Vecsauli dotos izglītoties vien astoņi bērni. Tādējādi šī reforma Bauskas novadam nav izdevīga. M. Bauvare iebilda, ka tas ir novada un pašu skolu pārziņā paaugstināt izglītošanās un pakalpojumu līmeni, lai Bauskas skolas būtu pievilcīgākas vecākiem nekā kaimiņos esošās izglītības iestādes. Kā vienu no Bauskas novada priekšrocībām M. Bauvare minēja brīvpusdienas, kas piešķirtas visiem audzēkņiem līdz 9. klasei.
Skolotāja Daina Jarmolaviča aicināja padomāt par bērniem, kuri spēj sekmīgi mācīties tikai lauku vidē, kur ir maz skolēnu klasē, kur pedagogi vairāk laika velta individuālajam darbam. «Ja šādi bērni aizies uz pilsētu, daudzi no viņiem skolai būs zuduši pavisam,» minējumu izteica pedagoģe. Cilvēcisko faktoru, kas vairumā raksturīgs mazajām skolām, uzteica audzēkņa māte Dace Kauņecka. Viņa pauda bažas, cik no Eiropas naudas, kura ne vienreiz vien tiek piesaukta, nonāks lauku skolās. Runājot par naudu, vecāks Ilmārs Rozenfelds vaicāja, vai aprēķināts, kādi būs zaudējumi, ja, pārveidojot pamatskolu par sākumskolu, daļa pedagogu paliks bez darba. Atbilde uz šo repliku neizskanēja.
Runātājiem iekarstot un balsīm kļūstot skaļākām, A. Feldmanis aicināja pārtraukt neauglīgo diskusiju. Viņš vēlreiz akcentēja, ka neviena skola pagastā netiek likvidēta. Tādēļ ir izveidota darba grupa, kurai jāizstrādā reformas modeļi. «Ar varu nekāda reforma netiks ieviesta. Bija sapulce Jaunsaulē, tur mēs radām kompromisu – uz vienu gadu tur vēl darbosies sākumskola. Jums es varu pateikt – 2016./2017. mācību gadā Ozolainē būs pamatskola. Tiksimies 2017. gada jūnijā un skaitīsim, cik būs skolēnu, kāda būs situācija. Tad arī izlemsim, kā skola sāks darbu 2017. gada septembrī,» apsolīja A. Feldmanis.
«Bauskas Dzīve» piebilst, ka šāds A. Feldmaņa solījums nav korekts. Par iespējamo skolas statusa maiņu no 2017. gada septembra tā paša gada jūnijā lemt būs krietni par vēlu. Šāds lēmums jāpieņem vismaz pusgadu iepriekš.
Neapmierināta ar šādu sarunas pavērsienu bija O. Vulāne: «Es nesaprotu jūsu motivāciju. Tagad lai paliek viss, kā ir, paies gads, divi, skatīsimies. Tā nav tālredzīga un stratēģiska domāšana.» Līdzīgu nostāju pauda arī L. Vasiļauska. Viņa aizrādīja, ka ļaudis pagasta ciemos domā tikai katrs par sevi. Neviens nevēlas skatīt un analizēt situāciju pagastā, arī novadā kopumā. Viņa atgādināja, ka bērnu skaitam pagastā nav tendences pieaugt. «Ja mēs tagad dalīsim to pašu mazumiņu uz trim daļām, var pienākt brīdis, ka skolēnu nepietiks vairs nevienai skolai. Un tad būs jāslēdz skolas ne tikai Jaunsaulē un Ozolainē, bet arī Vecsaulē.»
