Uldis Varnevičs
Visā Latvijā naktī uz 8. jūniju lielākā daļa vēlēšanu komiteju locekļu atgriezās tajos laikos, kad mums nebija iespēju ar elektronisku ierīču palīdzību nolasīt datus no vēlēšanu zīmes. Jaunā sistēma, kas solīja šo procesu ļoti atvieglot un saīsināt, vienkārši nestrādāja.
«Vēlēšanu platformas radīšanas mērķis ir izveidot mūsdienīgu un pilnvērtīgu risinājumu platformu e-vidē Latvijas un Eiropas Savienības pilsoņiem demokrātijas īstenošanai un līdzdalībai,» pausts Valsts digitālās attīstības aģentūras mājas lapā. Vēlēšanu naktī iesaistītajiem izdevās izbaudīt šo mūsdienīgo risinājumu.
Vēlēšanu komisiju locekļi un tie, kas kopā ar viņiem pavada vēlēšanu nakti, visi sagaida no valdības pēc iespējas vieglāk nolasāmus datus. Iepriekšējā sistēmā, kur bija jāsvītro nepatīkamie kandidāti un ar plus zīmi jāatzīmē atbalstāmie kandidāti, bieži vien no vēlēšanu zīmes bija grūti nolasīt, vai kandidāts ir svītrots vai atbalstīts. Tāpēc lielas cerības bija uz jauno sistēmu, kur nolasīt aizkrāsotos lauciņos likās daudz vienkāršāk.
Ir tikai viena problēma. Sistēma tā arī nesāka strādāt un to nesanāca izmēģināt. Savukārt vēlēšanu komisijas locekļiem nācās atcerēties prasmes, kuras jau vairāk nekā desmit gadus nebija izmantotas – skaitīt par un pret balsis uz papīra.
Iecavas kultūras nama vēlēšanu komisijas locekļiem vispirms bija jāgaida divarpus stundas, kuru beigās sistēma nevis sāka strādāt, bet gan atnāca informācija, ka balsis par un pret būs jāskaita manuāli. Kā pauda vēlēšanu komisijas locekļi – lai tie, kuri saņēma naudu par nestrādājošas sistēmas izveidi, lai samaksā vēlēšanu komisijas pārstāvjiem par šo lieko darbu.
«Mēs šādi darbojāmies 2000. gadu sākumā, bet toreiz neviens nelika pa naktīm strādāt – saskaitīja balsis, kas atdotas par sarakstiem, paņēma pauzi un skaitīja nākamajā dienā,» atceras Bauskas novada vēlēšanu komisijas loceklis Tālrīts Krastiņš. Iecavas kultūras namā vēlēšanu komisijas locekļi par un pret balsojumus pabeidza skaitīt četros no rīta.
Slepens uz slepena
Pirms pusotra gada 2024. gada 30. janvārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) un Centrālā vēlēšanas komisija (CVK) informēja par vēlēšanu procesu nodrošināšanai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, resursu apjomu un ilgtermiņa vīziju. Lai stiprinātu vēlēšanu procesa nodrošināšanas kapacitāti, VRAA būs CVK partneris informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nodrošinājumā un atbalsta sniegšanā. Vienotu vēlēšanu atbalsta platformu plānots attīstīt pakāpeniski līdz 2029. gadam, kas rezultātā nodrošinās visu līmeņu vēlēšanu procesus, kā arī balsošanas funkcijas ieviešana pašvaldību referendumos. Mērķis bija apgūt Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļus. Visbeidzot uzdevumu uzticēja Valsts digitālās attīstības aģentūrai.
Iepriekš šo pakalpojumu nodrošināja informācijas tehnoloģiju uzņēmums «SOAAR», kura vadītājs Renārs Kadžulis 2024. gada septembrī publicēja atklātu vēstuli, kur pārmeta, ka savulaik viņa uzņēmums balsu uzskaitīšanu nodrošinājis par 20 – 30 tūkstošiem eiro, bet tagad kopējā izdevumu summa esot 12,7 miljoni eiro, bet jaunā piegādātāja sistēma esot vienkāršāka par iepriekš piegādāto. «Rezultātā par neskaitāmiem miljoniem radīts risinājums ar zemākām iespējām nekā iepriekš. Bet visiem vēlētājiem, vēlēšanu komisijām un valstij būs jāpakārtojas šīm kāda piegādātāja prasībām, kurš nespēj nodrošināt atbilstošu, mūsdienīgu risinājumu. Iepirkumi noslepenoti, aizbildinoties ar valsts aizsardzību. Par jauno risinājumu pasūtītāju noteikta nevis CVK, kā tam vajadzētu būt, bet Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA), kas uzrunājusi jauno piegādātāju, kurš arī ir slepens,» pauda R. Kadžulis.
«Visas kļūmes novērstas!»
Problēmas ar sistēmu sākās jau pirmdien, pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā 2. jūnijā. Vēlēšanu komisijas saskārās ar nespēju ievadīt vēlētāju aktivitātes datus, jo nedarbojās Vēlēšanu informācijas sistēma. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte paskaidroja, ka pēc Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) informācijas visas kļūmes sistēmā ir novērstas, liecina ziņu aģentūras LETA informācija.
Tieši identiska situācija atkārtojās 4. jūnijā, kad notika izbraukuma vēlēšanas un izrādījās, ka kļūmes nav novērstas. Vēlētājiem bija jāgaida aptuveni pusstunda. VDAA atkal uzsvēra, ka novērotie tehniskie traucējumi ir novērsti un iestāde ar citām atbildīgajām iestādēm esot gatava nodrošināt informācijas tehnoloģiju atbalstu pašvaldību vēlēšanu norisē. VDAA direktors Jorens Liops uzsvēra, ka sistēma esot uzlabota, lai 7. jūnijā viss notiktu bez aizķeršanās. «Tehnoloģijas atstājiet mūsu ziņā,» aicināja J. Liops. Viņš par VDAA direktoru kļuva pagājušā gada 2. septembrī.
Nākamās – Saeimas vēlēšanas
Sestdienas 7. jūnija rīts sākās pozitīvi – sistēma strādāja, viss darbojās. Pirmās bažas parādījās apmēram stundu pēc vēlēšanu noslēguma, kad, mēģinot atvērt CVK vēlēšanu rezultātu lapu, uzrādījās, ka tāda nav atrodama. Vēlēšanu iecirkņos daudzviet neizdevās iedarbināt skanēšanas sistēmu – sākumā vienkārši nebija savienojuma ar serveri, tad atnāca informācija, ka jāgaida sava rinda un apmēram pusdivos naktī informēja, ka balsis par un pret jāskaita uz papīra. Ap trijiem naktī atnāca informācija, ka iecirkņi, kas ir saskaitījuši partiju sarakstu biļetenus, var ņemt pārtraukumu. Šajā brīdī Iecavas Kultūras nama vēlēšanu iecirknī darbinieki jau pusotru stundu skaitīja par un pret balsojumus uz papīra. Būtībā katrs lēmums no augšas nāca ar pusotras līdz divarpus stundu kavēšanos. CVK mājas lapā parādījās, ka saskaitīti tikai trīs procenti no Rīgas pilsētas balsīm.
Naktī uz 8. jūniju J. Liops informēja, ka vērtēs atbildīgo darbu par vēlēšanu sistēmas nodrošināšanu. Viņš akcentēja, ka vēlēšanu sistēma ir divus gadus veidota platforma, kurai jāpārdomā gan infrastruktūra, gan sistēmas arhitektūra un «bišķīt jāpilnveido uz Saeimas vēlēšanām», lai process būtu ātrāks un efektīvāks. «Bijām sākuši savu plānu, kā mēs to laižam, kur ir lielāki iecirkņi un kur mazāki, bet tas process bija pārāk ilgs – vajadzēja stāvēt rindā,» sacīja Liopa.
Ko lai beigās par to saka? Ņemot vērā R. Kadžuļa atklāto vēstuli, nevar teikt, ka mēs nebijām brīdināti. Iespējams, ka šos notikumus izmantos arī Latvijas valstij naidīgi spēki, lai starptautiskajā vidē apšaubītu vēlēšanu rezultātus.
Vairāk kā 7 miljoni vējā un ne soli tuvāk mūsdienām. Kauns.
Pats galvenais ir paveikts – līdzekļi ”veiksmīgi” apgūti. E-Veselība Nr. 3, Rail Baltic,…….
Muļķu zemē viss pa vecam. Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr. Через жопу.
Jautājums! Vai Valsts iestāžu krēsli ir vieta kur atsēdēties partijai pietuvinātiem nejēgām, vai ārvalstu pagrīdes sabotieriem! Cik reizes visi tie digitālie E – pakalpojumi uzkaras. Ja nobalsot aizietu 95% vēlētāju? Laikam tie VDAA serveri nosviltu ziliem uguņiem! Liekas ka taupīgie, skopie ierēdņi veidojot Valsts Digitālās Atīstības Aģentūru izvēlējušies lētāko, tizlāko iepirkumu. Pie tam Latvija.gov.lv ir kā monopolizēts monstrs. E-pastu lietošana ir dubultā pakalpojums ar inbox.lv un Gmail. Interesanti, kā daudzmiljonu lielvalstu iedzīvotāji lieto internetu? Vai viņiem arī jāstāv e-pakalpojumu lietotāju RINDĀ? Kā mums sola!