Šovakar, 19. martā, pulksten 21.10 kanālā LTV1 būs skatāms dokumentālā vēstures detektīva “Tas notika šeit” jaunās sezonas trešais raidījums, kas šoreiz veltīts Bārbeles pagastam, portālu informēja Latvijas Televīzijā.
Raidījumā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par vientuļu kapavietu mežmalā, slavenā Bārbeles zemnieka bojāeju Maskavā un notikumiem “Spriņģu” mājās pēc Otrā pasaules kara.
Raidījuma filmēšana Bārbelē norisinājās pagājušā gada rudenī. Trīs vēsturnieki – Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Inna Gīle un Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš – kopā ar LTV žurnālistu Dāvidu Ernštreitu “dzina pēdas” trim stāstiem Bārbeles pagastā.
Pagātnes stāstu par kādu kapavietu Bārbeles mežā šķetināja Liepājas muzeja vadošā vēsturniece Inna Gīle. Mežā atrodas piemineklis ar gravējumu, taču nav skaidrības, kas atdusas šajā kapavietā. Tāpēc vēsturniece mēģināja izzināt, kas noticis Otrā pasaules kara laikā un kā mirstīgās atliekas guldītas Bārbeles mežā. No vietējiem Inna Gīle dzirdējusi vienu versiju par iespējamo bojāgājušo, taču izmeklēšanas gaitā atklājas cits stāsts, kas minēto versiju noliedz. Vai vēsturniecei izdevās noskaidrot, kā mirstīgās atliekas glabā Bārbeles mežs, uzzināsiet ši vakara raidījumā.
Baisāku un asiņaināku stāstu bija izvēlējies Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš. Viņš rekonstruēja traģisku, bet diemžēl patiesu notikumu Bārbelē Spriņģu mājās pēc Otrā pasaules kara. Stāsta centrā neliela vairāku dzīvokļu māja, kurā 1946. gada 11. oktobrī norisinājās šaušalīgi notikumi. Raidījumā tiks atklāts, kas tieši notika liktenīgajā oktobra vakarā. Vēsturnieks iepriekš sarunā “Bauskas Dzīvei” atzina, ka izvēlējies šo notikumu, jo viņš pēta tieši pēckara periodu. Izvēle esot bijusi nejauša, uzklausot kādu vietējo iedzīvotāju. Sākumā vēsturniekam šķitis, ka atgadījums ir pārspīlējums, bet izrādījies – patiesība bijusi vēl baisāka. Viņš ar nožēlu atzina, ka pēckara gados Bauskas pusē kā turīgā novadā šādu līdzīgu noziegumu nav bijis maz. Ļoti noderīgi izpētes darbā bijuši vietējo stāsti, tikai pēc tam viņš ķēries klāt dokumentiem, no kuriem gan ne visi ir saglabājušies līdz mūsdienām. Vēsturnieks aicināja parku nosaukt par “Atmiņu parku”, lai šādi notikumi vairs nekad neatkārtotos.
Arī Raunas pamatskolas direktora Edgara Plētiena stāsts bija ar traģisku pieskaņu, bet izpētes gaitā gūtais secinājums vēsturnieku pārsteidzis. Viņš pētīja kādu leģendu par vietējo zemnieku Mārtiņu Odiņu, kuram 19. gadsimta vidū it kā traģiski beidzās cara Aleksandra II kronēšanas apmeklējums. Vai tiešām tas bija Mārtiņš un kā tā laika latviešu zemnieks vispār varēja nonākt pie cara – uzzināsiet raidījumā.
Raidījums veidots filmu studijā Mistrus Media sadarbībā ar LTV.lv un Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” finansiālu atbalstu. Raidījuma partneris – Latvijas Nacionālais arhīvs.
