Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Par pelēču uzbrukumiem palielinās ziņojumu daudzums; arī Bauskas novadā vilki redzēti vairākās vietās

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Ilustratīvs foto no «pixabay.com».

Pagājušajā nedēļā Valsts meža dienests organizēja darba grupas apspriedi par iespējamām vilku nomedīšanas apjoma izmaiņām 2022./2023. gada medību sezonā.

Apspriedes laikā tika uzklausīti ieinteresēto pušu viedokļi, kā arī uzsvērta nepieciešamība pēc valsts atbalsta vilku postījumu prevencijas pasākumiem un zaudējumu kompensācijām, informē Iveta Pavziniuka, Valsts meža dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste.

2022./2023. gada medību sezonā pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms ir 280 indivīdi, no kuriem līdz 19. oktobrim nomedīti 193. Vienlaikus Valsts meža dienests šogad ir saņēmis jau 64 apstiprinātus ziņojumus par vilku uzbrukumiem, kuros cietuši 439 mājdzīvnieki. Salīdzinājumam – 2021. gadā saņemts 51 ziņojums par vilku uzbrukumiem, kuros cieta 182 mājdzīvnieki. Tādēļ, atsaucoties Latvijas Aitu audzētāju asociācijas iesniegumam par pieaugošo vilku uzbrukumu skaitu mājdzīvniekiem, sasaukta darba grupa, kas tika organizēta saskaņā ar pelēkā vilka sugas aizsardzības plāna nosacījumiem.

Paši savām acīm redzējuši
Ne šogad, ne pērn Bauskas novadā par uzbrukumiem nav ziņots, «Bauskas Dzīvei» precizē I. Pavziniuka.
Tomēr, izrādās, vilki pēdējā laikā mūsu novadā redzēti vairākās vietās. Tā Vecsaules pagastā, pie Līvānu mājām, manīts pelēcis. Arī sociālajos tīklos Bauskas novada iedzīvotāji dalās ar informāciju par manītiem vilkiem. Vairāki cilvēki redzējuši pelēci uz lauka Vecsaules pusē, arī māju tuvumā. Veterinārārste Līga Truntika aicina: «Neļaujiet suņiem pa mežu skraidīt, jo vilku mūsu pusē pašlaik diezgan daudz.»
Iedzīvotāji aicina ziņot vietējiem medību kolektīviem. «Pat vilki no mobilizācijas bēg,» joko citi.
Vecsauliete Ella Černovska stāsta: «Pati savām acīm redzēju lielu, pieaugušu vilku – izskrēja mašīnai priekšā, nostājās vilka pozā, paskrēja gabaliņu, atkal nostājās un tumsā prom…»

Kāds mednieks no Vecsaules pagasta mednieku kluba «Bauskas Dzīvei» sacīja: «Jā, vilki daudz parādījušies, aizvien vairāk redzēti mūsu pusē, divi ir nomedīti. Jaunsaulē, dzirdēju, saplēsuši lopus. Ciemā diez vai varētu nākt, varbūt kāds sajauca ar suni?! Baidīties nevajag, jo viņš jau pats ir bailīgs. Cilvēkiem Vecsaulē pavisam noteikti nav jādzīvo bailēs.»

Jānis Ķērpis, mednieku kluba «Codes bebri» valdes loceklis, komentē situāciju: «Ir tāda lieta – vilki staigā no mums pie viņiem un atpakaļ. Pāreja ir, braucot uz Dāviņiem, kur liels akmens ceļa malā.»

Nomedīšanas apjoma izmaiņas un kompensācijas
Darba grupas apspriedē piedalījās pārstāvji no Valsts meža dienesta, mežzinātnes ideju, pētījumu un lietišķo izstrādņu centra «Silava», Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides konsultatīvās padomes, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Meža īpašnieku biedrības, a/s «Latvijas Valsts meži» un medniekus pārstāvošajām organizācijām. Valsts meža dienests uzklausīja ieinteresēto pušu viedokļus, lai gūtu vispusīgāku skatījumu par vilku populācijas ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī izvērtētu iespējamos risinājumus aitu audzētāju nosauktajām problēmām.

Ņemot vērā uzklausītos viedokļus, Valsts meža dienests plāno izskatīt iespēju palielināt vilku nomedīšanas apjomu, kas notiks atbilstoši vilku populācijas stāvokļa novērtējumam. Lēmums tiks pieņemts saskaņā ar sugas aizsardzības plānā minētajiem rādītājiem un tikai tad, ja stāsies spēkā darba grupas apspriedē noteiktie kritēriji. Valsts meža dienests arīdzan atbalsta apspriedes gaitā uzsvērto nepieciešamību steidzami risināt jautājumu par valsts atbalstu vilku postījumu prevencijas pasākumiem un zaudējumu kompensācijām Latvijā, kā tas jau notiek Lietuvā un Igaunijā.

Valsts meža dienests vērš uzmanību uz to, ka vilks ir dabas sastāvdaļa ar savu vietu Latvijas faunā un ekosistēmā, tādēļ ir nepieciešams veicināt līdzāspastāvēšanu ar vilku populāciju. Tāpat Valsts meža dienests atgādina, ka plēsēju saglabāšana ne vienmēr nozīmē stingru aizsardzības režīmu. Ilgtspējīga savvaļas sugu izmantošana medībās nav pretrunā ar to aizsardzību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

FAKTI

Vilki pašlaik mitinās visās Eiropas kontinentālās daļas valstīs, un pēdējo desmit gadu laikā vilku izplatība Eiropā pieaugusi vismaz par 25%.

Eiropas Savienības valstīs kopā dzīvo ap 19 000 vilku, kas ir būtisks šo dzīvnieku skaita pieaugums pēdējo piecu gadu laikā.

19 no 34 Eiropas valstīm ir konstatēta vilku skaita saglabāšanās vai palielināšanās. Eiropas sabiedrībā ir sākušies procesi, kas rosina mainīt Eiropas likumdošanu, tostarp piemērojot elastīgākus izņēmumus vilka īpaši aizsargājamam statusam vai arī mainot šo statusu uz mazāk striktu.


Avots: Valsts meža dienesta mājaslapa www.vmd.gov.lv.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (8)

  1. Kads skaistulis bildee…ja Vilki ir..laikam jau satiekot mezaa nepatikami.janem lidzi serkocini..bet ja vilks izsalcis tad tie ari var nelidzet….daudz dzivoju pa meziem purviem bet vilku neesmu redzejusi…iznemot cuskas..sodien tada tumsa lietainaa laikaa hevareju nosedet majas un devos uz purvu dzervenes..kamer vel sala nav..nodomaju.saulles nav migla un diezgan tumss laiks..zinaju ka apmaldisos..visur priedites un vaivarinu jura viss vienads..ieejot purvaa ogas bija nolasitas es gaju dzilumaa..man nebija bailes…es gaju dzilak un dzilak un salasiju veselu spaini ogu..es sapratu ka esmu apmaldijusies un no purva neiznaksu…bet mani nezinkapec tas heuztrauca.ja neiznaksu parnaksnosu purvaa laicins silts.ja nakti vilki uzbruks..lai bruk nodomaju…tapat no siradas dzives jegas nav..es nokluvu tumsa mezaa pa kuru ejot skiet nebija gala.zveru taka tomer izveda pue stigas.es domaju ka iziesu nezinamaa purva galaa..stigmas galaa bija gaisma migla.es virzijos yz to..iznacu pie svesada izcirtuma kuru parvaret bija saysmas.mans celojums beidzas pie gravja ar mednieku torn kur talumaa pavideja pazistama maja..veselu sturdy es maldijos pa purvu.nodomaju.es tak atnacu tur kur iegaju…tavu brinumu..intuicija man paradija pareizo celu…atnakot majas opis saka ..vai tev prats ir lietuu tumsaa un miglaa duties uz purvu..atbildeju…es zinaju ka uzvaresu gan lietu gan tumsu..gribeju savus spekus parbaudit..sevi norudit pret bailem…un galu galaa no ka man bites.. es tak savu dzivi ieliku dieva rokas.

    4
    1
  2. Sitadu skaistuli diez vai varetu pieradinat majas..tad vins butu japiesien…bet vins tapat skumigi skatitos uz mezu..tur tak vina majas..nevar pieradinat o kas dzimis mezaa.
    ..kas tik loti mil brivibu..teiciens..brivs ka vilks.lai opelecis dzivo mezaa brivs un laimigs.

    5
    1
  3. Medibam.lv..lietuva vilks uzbruk cilvekam…vilki uzbruk aitam kazam un sakoz pat zirgus

  4. Un ko, jūsuprāt, lai dzīvnieki dara? Cilvēks tak ir izspiedis viņus no dzīvesvietām. Apbūve iet plašumā, meži izcirsti, krustām šķērsām sabūvēti ceļi, sacelti žogi. Nav ko brīnīties, ka cilvēku un dzīvnieku ceļi krustojas

  5. Un ko dara klaiņojošoe sunīši kurus labais saimnieks vakarā palaiž no ķēdes ‘paskrieties” ?

  6. Homo sapiens>homo idiotos… tikai kad sāks pazust mazas meitenītes tad atjēgsies…
    Pētījums pie “lielajiem brāļiem “parādīja, ka vilks ir daudz bīstamāks nekā cilvēki iedomājās.. daudz tādu gadījumu ir atzīmēti pēckara gados, kad visi mednieki bija karā, un vilku populācija nekontrolēti savairojās… īpaši traģiski notikumi risinājās Kirovas rajonā.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.