www.bauskasdzive.lv
No 25. līdz 28. novembrim Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) pārstāvji piedalījās projekta “Reģioni noturībai pret klimata pārmaiņām, izmantojot inovācijas, zinātni un tehnoloģijas” (RESIST) konsorcija sanāksmē Spānijā, kur prezentēta iecere stiprināt Bauskas novada noturību pret klimata pārmaiņām, pielietojot starptautisko pieredzi un sadarbojoties ar Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūtu, portālu informēja Zemgales plānošanas reģiona pārstāve Agnese Launerte.
Sanāksmē, kurā piedalījās 57 partneri no visas Eiropas, lai pārrunātu 2024. gadā paveikto un apspriestu nākamā gada darba plānu, ZPR iepazīstināja ar jūlijā veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Aptauja, kur lielāko aktivitāti izrādīja tieši Bauskas novada iedzīvotāji, akcentēja nepieciešamību stiprināt pašvaldību kapacitāti klimata pārmaiņu jomā. Ņemot vērā šos rezultātus, ZPR ieskicēja turpmākās darbības, tostarp sadarbību ar Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūtu, lai, izmantojot Bauskas novadu kā pilotteritoriju, veiktu pētījumus un izstrādātu hidroloģiskos modeļus. Modeļu izstrādē tiks pārņemta starptautiskā pieredze – Centrālās Dānijas reģiona metodes gruntsūdens pārvaldībā un Austrummaķedonijas pieredze dabā balstīto risinājumu plūdu riska mazināšanai.
A, Launerte norāda, ka šī iecere detalizēti apspriesta 29. oktobrī Bauskas novada pašvaldībā notikušajā tikšanās reizē, kur ZPR pārstāvji iepazīstināja ar “RESIST” projektu un tā mērķiem, kā arī pārrunāja iespēju Bauskas pilsētai pieguļošajā bijušā lidlauka teritorijā veikt gruntsūdens, lietus ūdens un augsnes mitruma mērījumus. Plānots, ka balstoties uz iegūtajiem datiem, tiks izstrādāti hidroloģiskie modeļi un vizualizācijas, kas palīdzēs pašvaldībai pieņemt izsvērtus lēmumus klimata pārmaiņu noturības stiprināšanai. Kā viens no iespējamiem projekta rezultātiem varētu tikt izstrādāts tehniskais projekts dabā balstītam pretplūdu risinājumam.
Lai nodrošinātu plašāku informācijas apriti un iesaistītu reģiona pašvaldības klimata pārmaiņu noturības stiprināšanā, par projektu RESIST un plānotajām aktivitātēm tika informēti arī citu Zemgales pašvaldību pārstāvji 5. decembrī Jelgavā notikušajā Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē.
A. Launerte pavēstīja, ka jau nākamgad tiks uzsākts aktīvs darbs pie minēto aktivitāšu īstenošanas. RESIST projekta ietvaros paredzēta arī ceļojoša virtuālā izstāde, kuras mērķis ir dalīties ar projekta ietvaros gūto pieredzi klimata pārmaiņu jomā un vērst sabiedrības uzmanību uz šo jautājumu nozīmīgumu ikdienas dzīvē. Izstādes ietvaros plānotas arī aktivitātes skolu jauniešiem un pirmsskolas vecuma bērniem.
Projekts RESIST jeb “Reģioni noturībai pret klimata pārmaiņām, izmantojot inovācijas, zinātni un tehnoloģijas” tiek īstenots “Apvārsnis 2020” | Horizon 2020 programmas ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekta kopējais finansējums ir 25 miljoni eiro, Zemgales plānošanas reģiona finansējums ir 400 000 eiro. Plašāk par projektu: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/regioni-noturibai-pret-klimata-parmainam-izmantojot-inovacijas-zinatni-un-tehnologijas
Kādi plūdi?Nav ko darīt,ja?!
Ceļš apmaksāts,komandējuma naudu maksā,algu skaita. Kapēc lai nebraukt uz Spāniju?
Pēc vetras tak visi vadoņi teica ka plūdus radija gadu desmitiem netīrītās kanalizācijas sistēmas. Aizaugušie novadgrāvji, upes! Atliek tikai tīrīt un rakt! Viss tik vienkārši!
varbūt, ne tikai bijušajā lidlaukā veiciet savus mērījumus, bet arī pamēģiniet ko veikt LIeupē un tās satekupēs? Iespējams esat jau veikuši, vien iegūtie dati sabiedrībai nav atklājami, tādi, kā, iespējams, upju šo upju patreizējais stāvoklis nav savienojams ar daudzu dzīvu radību tajās izdzīvot, kā arī, vai savu instiktu vadītas šajās upēs ieklīdušās zivis ir drošas lietošanai pārtikā? Jo, kā runā zinātāji, pēc to cepšanas smaka virtuvē ir tik pat neciešama kā pēc importa pangasijas cepšanas. Vien izrādās, ka tās pangasijas ķīnieši audzē ūdeņos, kuros satek attīrīšanas iekārtu ‘attīrīties” ūdeņi
atliek tikai tīrīt un rakt? Vai nebūtu vēl vienkāršāk, uztaisīt vēl vienu “izglītības reformu”, kur mūslaiku skolām, tām, kur eksāmenos pareizā atbilde jāmin kā viktorīnā, vispār nepieškirtu naudu, jo stulbums rodas no nemācīšanās, bet, iespējams, jau iedzimts…
Spāņi mutes vien noplātīja kad mūsējie sāka savus projektus klāstīt!
Tikai nedomājiet, ka spāņu birokrāts baigi atšķiras no mūsējā. Visur apmēram viens un tas pats.
Šīs muļķības atgādina laikus kad pagastu “”darboņi””brauca pieredzes apmaiņās uz Ēģipti mācīties kā krokodilus audzēt.Protams tālāk par izpriecām netika.Šeit tas pats variants.
Atkal Jelgava? Klasisks samudžināšanas un sadārdzināšanas variants. Ar meliorācijas izglītību, kā arī ar upju hidroloģiju līdz šim nodarbojās LLU Jelgavā ( ja nav kam pievienota vai likvidēta). Lidlauks ir klasisks meliorācijas gadījums, kur vienkārši ir nepieciešams meliorācijas projekts un meliorācijas darbi, ievērtējot arī gaidāmo biznesa parka būvniecību. Senāk cilvēki nebija tādi papīru un naudas ražotāji kā šodien, tāpēc Bauskas lidlaukā vienkārši saraka grāvjus, varbūt drenas arī bija. Meliorācijas projekta ietvaros tiek izvērtēta arī ūdens noteku(upju) hidroloģija, meliorējamās teritorijas grunšu ūdens filtrācijas īpašības, grunšu ūdens piesātinājuma parametri, nokrišņi utt. Konkrētajā Bauskas lidlauka gadījumā izskatās, ka lidlauks ir Rail Baltic variants, sāk ar lidostas apli un tiltu pār Daugavu un domā par Eiropas miljoniem. Hidroloģija ir zinātne, kas līdz šim ir apskatījusi upju ūdens plūsmu no iepriekšējo gadu noteces statistikas viedokļa, plūdu prognozēšanas viedokļa un citu risku un aprēķinu viedokļa. Lidlauka hidroloģija? Jauns hidroloģijas zinātnes pavērsiens? Peļķu pētniecība? Tas jau iekļaujas meliorācijas projekta izstrādes darbos automātiski, bez speciālas izdalīšanas un sadārdzināšanas. A.Launerte ir BIS meliorācijas speciālistu reģistrā? Ja nav, varbūt vispirms jāiegūst diploms un sertifikāts? Manuprāt ir nokavēts, jo Jelgavā vairs nav Meliorācijas fakultātes.Tomēr apsveicama apsviedība. Klasisks piemērs kā taisīt naudu no prastām peļķēm.
Tādā garā pētot un no nekā taisot naudu, kompleksi neplānojot, Bauskas lidlaukā vēl piecdesmit gadus pievienotā vērtība un labas algas netiks radītas. Ventspils biznesa parki arī ir līdzīgās vietās kā Bauskas lidlauks, varbūt Spānijas vietā bija jābrauc uz Ventspili un jāiemācās gūt taustāmu rezultātu pilsētai?
Fotografēts laikam no jaunās lidlauka ielas. Pati iela jau ir dažu lidlauka pančku iemesls. Tas uzskatāmi pierāda, ka teritorijas industrializācija jāveic kompleksa projekta ietvaros, ar lielu tālredzību. Jāzina būvju novietojums, objektu reālā nepieciešamība pēc ūdens, kanalizācijas, elektrības, inženiertīklu novietojums, meliorācijas plānojums, ceļu tīkls, pat valdošie vēji . Tas ir bijis zināms vismaz 150 gadus.
kamēr vien “valdošie vēji” šurp pūtīs Eiropas naudu, vietējie valdošie birokrāti zinās, ko ar to darīt. Ielikt savā un savējo attīstībā.