www.bauskasdzive.lv
Budbergas luterāņu baznīca 24. maijā svinēs 160 gadu jubileju un aicina novadniekus pulksten 15 uz svētku dievkalpojumu un plašu koncertprogrammu. Tajā piedalīsies vokālais ansamblis «Eliksīrs», Ieva Akuratere un Aivars Hermanis. Un neierasts priekšnesums no mūzikas producenta Mc Alvis, kurš atskaņos savu oriģinālmūziku Budbergas baznīcā, informē baznīcas draudze.
Budbergas baznīca celta no 1865. līdz 1866. gadam. Tā ir ķieģeļu un laukakmeņu ēka ar bultveida logu ailēm, dekoratīvām joslām, dzegām un vienīgais no jauna uzceltais historisma laikmeta stila dievnams Bauskas novada teritorijā.
Baznīcas ēka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis un tās iekārta kā vietējās nozīmes mākslas piemineklis.
Draudzes vecākais ir Māris Kovals, mācītājs – Juris Morics. Svētā Pāvila Budbergas luterāņu baznīcas draudze par savu dievnamu savākusi bagātīgu vēsturisko materiālu, kā arī cauri laikiem baznīcu uzturējusi labā kārtībā.
Ieskatam – neliels vēstures stāsts: «Dzimusi Lietuvā, augusi Latvijā! Neraugoties uz grūtībām, pārdzīvojusi divus karus un padomju vajāšanu laikus. Dievnama pamatakmens likts 1865. gada 9. maijā. Toreiz tā bija Krievijas impērijas Kauņas guberņas teritorija.
Savu dievnamu pašu spēkiem cēla vietējo māju saimnieki. Gandrīz pusi no dievnama celtniecībai un iekārtas izbūvei nepieciešamās naudas ziedoja pati Budbergas draudze un apkārtējo muižu īpašnieki. Ziedojumi tika saņemti arī no luterāņu draudzēm Jelgavā, Biržos, Tērbatā, Pēterburgā un Vācijā. Ziedotāju vidū bija Gustava Ādolfa biedrība (Vācijā), Prūšu ķēniņš Vilhelms, Hanoveres ķēniņš Georgs. Barons fon Budbergs baznīcas celtniecībai pārdeva ķieģeļus un dakstiņus ar 20 % atlaidi. Pirmais dievkalpojums vēl nepabeigtā baznīcā notika 1866. gada 11. decembrī.
Pēc neatkarīgās Latvijas valsts dibināšanas 1918. gadā baznīca atradās Lietuvas teritorijā. 1921. gadā šo teritoriju, kā arī Aknīsti un Ukru pagastu, Latvija pārņēma no Lietuvas apmaiņā pret Palangu un Sventāju.
Otrā pasaules kara laikā tika sagrauta baznīcas torņa smaile un Krievijas karavīri izpostīja Augusta Martina būvētās ērģeles. Gan ērģeles, gan baznīcas torņa smaile ir atjaunotas ar Dieva svētību, pateicoties ziedotājiem un draudzes entuziasmam. Dievnamam ir kultūrvēsturiska pieminekļa statuss.»
Mācītājs Juris Morics «Bauskas Dzīvei» savulaik uzsvēris: «Budbergas baznīcā nevienos laikos dievkalpojumi nav pārtraukti. Pat kara gados – ne. «Bet kaujas te bijušas, tām liecinieki – lodes caurums altārgleznā, šķembas izņemtas no ērģelēm, tās es maisiņā mājās glabāju. Tik maza draudze spēj saglabāt dievnamu un nest to cauri laikiem! Paldies mūsu draudzei!» Dievkalpojumi notiek katra mēneša trešajā svētdienā plkst. 15.
Attēlā – Budbergas luterāņu dievnams. Foto autors: Aivars Gulbis, redzet.lv
Budbergas baznīca ir kārtējā dzīvā liecība tam, kā Dievs darbojas caur cilvēkiem! Visu cieņu kalpotājiem – draudzes mācītājam Jurim Moricam un draudzes vecākajam Mārim Kovalam! Lai priecīga dievnama jubilejas svinēšana!