Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Svētdien aicina īpaša starptautiska konference Kurmenē; Dzejas diena Knuta Skujenieka bērnības mājās «Mūru dzirnavas»

Kurmenes tautas namā svētdien, 3. septembrī, tiek rīkots īpašs pasākums literatūras un dzejas cienītājiem – Lietuvas Literatūras tulkotāju savienība un Lietuvas salīdzināmās literatūras asociācija aicina ikvienu interesentu piedalīties konferencē «Tulkojums kā valodu un identitāšu tikšanās telpa».

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tautas nama vadītāja Sarmīte Ķīse «Bauskas Dzīvi» informē, ka konference sāksies pulksten 10.30, bet pēc tās pulksten 14 visi aicināti doties uz dzejnieka Knuta Skujenieka bērnības mājām «Mūru dzirnavas», kur norisināsies Dzejas dienu sarīkojums.

Laura Laurušaite. Foto no Latvijas Universitātes arhīva, www.hzf.lu.lv

Konference ir projekta «Latviešu literatūras gads Lietuvā» pasākums, ko organizē Lietuviešu literatūras tulkotāju savienība un Lietuvas salīdzināmās literatūras asociācija. Kā skaidro viena no rīkotāju pārstāvēm, latviešu literatūras kuratore Laura Laurušaite, projektā «Latviešu literatūras gads Lietuvā» tiek pārrunātas ar tulkojumiem saistītas tēmas, aktualizējot tulkošanu ne tikai kā valodu saziņas, bet arī kā identitāšu un mentalitāšu mijiedarbības vidi.

Konferencei tika izvēlēta uz Lietuvas un Latvijas robežas esošā Kurmene – pierobežas zona, simboliskā lietuviešu un latviešu kultūru satikšanās vieta, kurā savu bērnību pavadīja latviešu dzejnieks, tulkotājs un poliglots Knuts Skujenieks. Konferenci vainagos tradicionālie Dzejas dienas pasākumi «Mūru dzirnavu» viensētā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Dzejnieka Knuta Skujenieka bērnības māja “Mūru dzirnavas”, kur augusta sākumā viesojās bijušās Kurmenes muižas īpašnieka Pētera Komorovska pēctecis, Polijas eksprezidents Broņislavs Komorovskis ar savu vecāko mazdēlu Staņislavu. Šajā vietā Mēmeles krastā 3. septembrī būs Dzejas dienu pasākums.

Svētdien rīkotās konferences tematiskās vadlīnijas: dažādu valodu un kultūru mijiedarbības aspekti; tulkošana kā kultūru integrācijas iespēja; tulkošanas situācija Lietuvā un citās valstīs: darbu atlase, finansējums, tulka profesija; lietuviešu literatūras tulkojumi ārzemēs un to refleksija; lietuviešu-latviešu literatūras apmaiņa caur tulkojumiem.

Konferences valodas: lietuviešu, latviešu, angļu.

Interesentiem un profesionāliem – īss ieskats konferences un dienas darba kārtībā:

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

I sesija, vadītāja Viktorija JONKUTĖ

10:40-11:00 Agnieszka REMBIAŁKOWSKA, “Latviešu literatūras tulkojumi Polijā”

11:00 –11:20 Anna SEDLÁČKOVÁ, „Kur satiekas divas mazas pasaules – par ietekmi tulkot mazo literatūru”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

11-20 11:40 Laura LAURUŠAITĖ, „Baltijas konfrontācija: lietuvieši un latvieši satiekas cauri tulkojumiem”;

11:40-12:00 Manfrēds ŽVIRGŽDAS, „Henrika Nagio latviešu dzejas tulkojumi: modernisma poētikas mēģinājumi”

II sesija, vadītāja Agnieszka REMBIALKOWSKA

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

12:20-12:40 Elīza Paula GRAUDIŅA, „Sibīrijas haikas lietuviešu un latviešu kritikas krustpunktā”,

12:40-13:00 Viktorija JONKUTĖ,

13:00-13:20 Rima POCIÛTÊ, „Daiļliteratūras tulkojumi un visi citi”;

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

13:20-13:40 Aistê BRUSOKAITÊ, „Pazudis dialektos. Dialekti daiļliteratūrā un to tulkojums”

***

14:00-16:00 dzejas diena «Mūru dzirnavās» kopā ar Knuta Skujenieka draugiem, Lietuvas un Latvijas dzejniekiem, tulkotājiem. Muzicēs Jānis Kurševs, dzeju lasīs amatierteātra «Kurmene» aktieri.

Vairākus gadus Knuts Skujenieks dzīvojis tagadējā Bauskas novada Kurmenes pagastā – pie vecvecākiem “Mūru dzirnavās”. Te K. Skujenieks nodzīvoja no trīsdesmito gadu beigām līdz pat piecdesmito sākumam, kad sākās skolas gaitas Rīgā. Pērnvasar dzejnieks aizsaukts Mūžībā. Izmantoti foto no “Bauskas Dzīves’ arhīva.

K. Skujenieks studējis latviešu filoloģiju Latvijas Valsts universitātē, beidzis Mihaila Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. 1962.gadā viņš tika notiesāts uz septiņiem gadiem soda nometnēs par pretpadomju propagandu, sodu izcietis Mordovijā, reabilitēts 1989.gada jūnijā. Pēc atgriešanās Latvijā Skujenieks pievērsies atdzejai, kļūdams par vienu no ievērojamākajiem cittautu dzejas pazinējiem un tulkotājiem. Viņa atdzejoto autoru vidū ir Federiko Garsija Lorka, Gabriela Mistrāla, Janis Ricos, Tomass Transtrēmers, Ingera Kristensena, viņš latviskojis daudzu Eiropas tautu tautasdziesmas.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.