www.bauskasdzive.lv
Novērtējot nepieciešamību Bauskas novada upju un ezeru ūdeni saglabāt pēc iespējas tīrāku, «Bauskas Dzīve» interesējās pašvaldībā, kādas darbības plānotas, lai uzlabotu notekūdeņu attīrīšanu, vai notekūdeņiem rīkots kāds monitorings un kādi ir tā rezultāti.
Redakcija iepriekš saņēma lasītāju pārdomas par novada upēm: «Ir pilnīgi izzudušas tās zivju sugas, kas uzturējās grunts tuvumā, jo mēslos, gļotās tās vairs dzīvi turpināt nespēj, un tām seko arī daudzas citas sugas. Ar zampas pārstumdīšanu reizi 5-10 gados «attīrīto» notekūdeņu ievadīšanas vietās upēs, darbības lepni dēvējot par «nārsta vietu ierīkošanu» nēģiem un vimbām, mēs vienkārši aizmālējam sev acis tās īstenības priekšā, ko upēm nodara slikti attīrītu notekūdeņu ieplūšana un upju ieleju pārvēršana par intensīvās lauksaimniecības zemēm ar visu tām pienākošos ķīmiju. Šopavasar aprīlī, maijā katru rītu krastus rotāja putuplastam līdzīgas putas. Kāpēc tas neinteresē vides sargus?»
Lūdzām skaidrojumus pašvaldības speciālistiem.
Bauskas novada pašvaldības vides speciālists Valērijs Gabrāns atzīst: «Eitrofikācijas rezultātā upes aizaug, un tas ir dabīgs, globāls process, bet cilvēka darbības iespaidā tas ir daudzkārt intensificējies. Tas, kam jānotiek simts gados, tagad notiek ātrāk nekā desmit gados, un upes aizaug. Pie tā vainīgs cilvēks. Vairāk nekā 80 procenti no visām notekūdeņu radītajām sekām ūdenstecēs un ūdens tilpnēs ir no lauksaimniecības zemēm, komunālie ūdeņi varētu būt 10–15 procenti, tas nav lielākais ūdens piesārņojums.»
Pašvaldības loma, lai ierobežotu ūdeņu aizaugšanu, nevar novērst cēloņus, pauž V. Gabrāns. «Pašvaldības rokās varētu būt tikai tā daļa, kas saistīta ar seku mazināšanu. Pie tā daudzus gadus strādājam, piesaistot Zivju fonda līdzekļus gan upes tīrīšanai, gan pļaušanai. Arī šogad ir plānoti darbi. Lielākoties tie būs saistīti ar pētījumiem, lai turpmākos piecus gadus pēc tam varētu saprast, kurās vietās labāk tīrīt vai netīrīt upes, kā izpildīt visas Valsts vides dienesta prasības ar tehniskajiem noteikumiem un Dabas aizsardzības pārvaldes saistības,» skaidro vides eksperts.
Kā informē V. Gabrāns, šogad upes pļaušana notiks tādā pašā apjomā kā iepriekšējos gados.
«Divreiz gadā nopļausim kopējo platību apmēram 18 hektārus. Par zivju sugām skaidrs – kāda ir māja, tādi ir iemītnieki. Ja ūdens tilpne ir aizaugusi un grunts ir noklāta ar sanesumu slāni, tad te nevar sastapt sugas, kurām patīk dzīvot dzidrā ūdenī un pie tāda gultnes morfoloģiskā stāvokļa, kāds būtu vēlams tiem pašiem grunduļiem, kas daudzās vietās pazuduši no Mūsas, jo tur ir aizaudzis. Tomēr mēs varam cīnīties ar sekām un lielā mērā rezultātu arī panākam. Tiesa, būtu vēlams ieguldīt daudz vairāk. Ar limitiem, ko nosaka Zivju fonds un pašvaldības iespējas, mēģinām uzturēt ekosistēmu, bet atjaunot nevaram, jo cēloņi nav likvidēti,» atklāj pašvaldības speciālists.
V. Gabrāns piebilst, ka putas, kas novērotas arī Iecavas upē, katru gadu vasaras sākumā veidojas no ūdens tilpnē novadītajām izšķīdušajām vielām. «Jo lielāks izšķīdušo vielu saturs ūdenī, jo lielākas putas, un šogad tās nav citādākas kā iepriekšējos gados. Putas veidojas arī tīros ūdeņos noteiktos apstākļos, kad ūdeni sakuļ,» saka vides speciālists.
Savukārt Bauskas novada komunālservisa (BNKS) valdes loceklis Ģirts Kalenda uzsver, ka komunālais uzņēmums strādā atbilstoši B kategorijas piesārņojuma atļaujai, ievērojot visas vides aizsardzības prasības un nosacījumus.
«Notekūdeņu testēšana notiek katru mēnesi, un pārskatos nekādi pārkāpumi neuzrādās. Vēlamies sakārtot lietus kanalizācijas sistēmu Bauskas pilsētā un lūgt gan privātmāju, gan daudzdzīvokļu māju īpašniekus pārbaudīt, kā tā ir pievienota. Ja lietus kanalizācija ir ievadīta fekālajā kanalizācijā, ieteicams to atvienot un izveidot uzsūkšanas laukumu vai ko līdzīgu. Ja to neizdarīs, atbilstoši normatīvo aktu prasībām lietus kanalizācijas ievadīšana sadzīves notekūdeņu sistēmā ir maksas pakalpojums. Tā varētu kompensēt papildu izdevumus, kad lietusgāžu laikā sistēmā ir pārslodze no ūdens plūsmas un smiltīm. Tas pārslogo gan sūkņu stacijas, gan sistēmu pilsētā. Tas nekādā veidā pozitīvi neietekmē attīrīšanas iekārtu darbu, un gala rezultātā piesārņojums nonāk dabā,» skaidro BNKS pārstāvis.
tādi jau mums tie speciālisti valstī un tepat novadā ir, savu neizdarību, bet visbiežāk darbību pa tukšo paslēpt zem kāda svešvārda, lai nu pilsonis parastais domā, ko šis speciālists ar to gribējis pateikt. Bet, redzams, īsti pateikt nav ko, jo sacītā jēga nogrimst pretrunās-” putas veidojas no upē ievadītajām izšķidušajām vielām, bet arī tīru ūdeni varot sakult”, tad kurš variants mūsu gadījumā īstais? It sevisķi, ja pāris gadus atpakaļ te pat BDZ rakstīja, ka par šādu, noturīgu putu esamību upēs jāziņo Dabas pārvaldes institūcijām? Ja jau viss ar notekūdeņu monitorēšanu kārtībā, kā saka speciālisti, tad kālab tas upes dibens tomēr glums, gļotains un piedevām smirdīgs tieši ‘attīrīto” notekūdeņu ieplūdes vietās upēs no attīrišanas stacijām? Tik tīrs, ka tieši šajās vietās jāpārstumda grunts un “jāierīko nārsta vietas”? Jājautā, kas darījās “pie Čapļa” Lielupē, kad notika “nārsta vietas ierīkošana” vietā, kur ieplūst “attīrītie” notekūdeņi no bijušā piena kombināta apkārtnes, bez gāzmaskas upei tuvoties nebija iespējams un tos ,rupji runājot, pārstumdītos sūdus upe aiznesa tikai nākošo pavasara palu laikā. Par lietus ūdens kanalaizāciju? Tad kuram privātajam tā pieejama rekonstruētajās ielās. Ja nu vienīgi tas grāvis ielas malā, kas daudzos gadījumos ir novietots augstāk nekā īpašnieka zemes gabala līmenis un ūdens labi ja neplūst vien no pašvaldības grāvja uz privātīpašnieka zemes pusi, par to vien paldies. Kā arī, cik no padomju laika un senāk būvētajām daudzdzīvokļu mājām ir pieslēgums tai lietus ūdens kanalizācijai? Par nabaga zemnieciņu, tostarp miljonāru, veikumu upju “ilgtspējas” sakarā šoreiz nerunāsim, nav vērts muti dzesināt, vai tad tās dzīvās radības upē ir tās viņu peļņas vērtas, viņuprāt?
Budži vainīgi ar saviem mēsliem.Tauvas joslu vismaz 1 km gar abiem krastiem.
par grunduļiem Mūsā, pēc tevis teiktā, viss skaidrs, vien jāpiebilst, ka to nav arī Mēmelē un Lielupē vismaz Bauskas novada teritorijā un diez arī nesen ielaisto zandartu arī nava šī paša ‘faktora” dēļ? Kā arī šeit kādreiz vairumā mītušo vēdzeļu un uz nārstu ienākušo nēģu arī vairs nava, kaut arī cik tur “nārsta vietu”tiem paspējāt ierīkot? Jā, un par BIOR (pēc BMMB Māra teiktā) izpētīto par milzīgo vimbu populācijas savairošanos, skatoties no licenču pircēju viedokļa? Cik zināms, Centrāltirgū Rīgā šopavasar kg vimbu maksāja 3,90 eiro, jo ne zvejniekiem jūrā tīklos, ne zvejnieku murdos Buļļupē to bija tik cik bija…
Labāk padomājiet par centrālo kanalizāciju . Pirms tam taču zivju sugas nezuda ??? Bet tagad visi ir noziedznieki ,kuri laiž pie mājas gruntī …
varbūt pārteicies, nevis “laiž pie mājas gruntī”, bet uz upeņkrūma? Tas tā, humoram, bet daudzas zivju sugas no mūsu upēm izzuda intensīvās lauksaimniecības darbību veikšanas dēļ upju ielejās, tajās pašās, ko “krievu laikos” atstāja mierā, ja nu vienīgi sienu gotinām ievāca. Otrs faktors ir spēkstaciju dambji gan Mūsas, gan Mēmeles augštecē un uz to, kā arī Lielupes pietekām. Dambji, kas ir pilnīgi sačakarējuši upju dabīgo noteci un ūdens tiem pāri plūst vienīgi tad, kad daudzos gadījumos dambja saimnieks to vēlas, vai arī ūdenskrātuve ir pilna. Vien ziemas uzsaldētais ledus, ziemās kad tas uzsalt, pavasaros paliek tajās pašās udenskrātuvēs virs dambjiem un upes palu laikā nepatīra. Bet mūsu šeit iecienītā pļaušana vasaras beigās upei nodara vairāk ļaunuma nekā labuma, jo saaugušās ūdenszāles upi dabiski attīra no tiem upē nonājkušajiem “labumiem” no tuviem un tāliem zemnieku laukiem. Kā arī seklais ūdens visā upes platumā uzsilst vasarā līdz tādai temperatūrai, kas daudzām zivju sugām nav panesama. Tās izpļautās platības darbojas kā savdabīgi ūdens sildītāji, kā arī tajās daudzās vietās zivīm labvēlīgo meldru vietā nu ir niedru audzes, kam zivis met līkumu.
Drīz būs nosaukums Mūsas purvs ne upe,jo tā aizaug acīmredzot.Izpļauj tikai peldvietas,bet apsekot vajag visu upes krastu,tur ir īsti džungļi,krūmi,niedres,pavasaros nav ūdenim kur ieskrieties,tā viss sastājas uz vietas un paliek… Padomju laikos cilvēkam atļāva bez maksas izmantot upes krastu,tur turēja lopiņus, tāpēc arī viss bija sakopts,tagad tā ir valsts zeme…. rezultātā haoss… nevienam nevajag…upes gultne ir izmainījusies….
tad jājautā, kur upes krastā tu to ‘valsts zemi” redzi, ja pat pilsētas teritorijā upes krasts ir privātīpašums “tauvas joslu” ieskaitot. Arī “Kongo” pretim pilij un 2. Ķirbaksala ir privātīpašums. Par upju krastiem ārpus pilsētas teritorijas pat nerunāsim un ne jau krūmi upes krastā un meldru puduri piesārņo upi, bet tieši tas skaisti ziedošais rapšu lauks un tie arumi upes ielejā rudenī un pavasarī, dodami tonnām zemes no šiem laukiem līdz ar kūstošo sniegu un lietu, piedevām, ar visiem tiem “labumiem”, ko zemnieciņš laukiem devis lielākai ražai.
Bauskā virs Mūsas upes tilta izveidots paplašinājums.Tur reiz bija pagaidu tilts.Abos upē krasto posmos izveidojās atstraume…Tur nav upes caurtece,straume.Vasarā veidojas purvs.Arī Mūsas tilta otrā galā un zem tilta veidojas dūņas .Sastājies upes ūdens.Pretīm ,,Kongo ,,Bauskas pusē veidojas aizzaudzis līcis ar visām upes niedrēm.Būtu jauki ,ka sakārtotu šo upes posmu.
ko domāji, sacīdams “sakārtosim šo upes posmu”? Vai upe vispār ir “sakārtojama” vien ar ekskavatoru un pēcāk zāles pļaušanu upē un tās krastos? Tad jājautā, vai vispār zini, ar ko atšķiras upe no kanāla vai parasta novadgrāvja? Upe vairs nav upe, ja no tās tiek saglabāts vien agrākais nosaukums. Upe kopā ar tās ielejas pļavām, kokiem, krūmiem ir vienota ekosistēma un bez tās dzīvība nav iedomājama, tas nav dzīvoklis tev, bet gan tām radībām, kas gan upē, gan tās krastos ir dzīvojušas tūkstošiem, miljoniem gadu, bet pēc ‘sakārtotāju” aktīvas darbības ir spiestas “pamest” šo viņu valstību.
Mūsas upē vienmēr ūdens bijis kā notekūdeņi, burbuļi pa virsu, netīrs , tādā peldēt ir bīstami.