Tuvojoties svētku nedēļas izskaņai, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki 11. un 12. jūlijā pieskandināja Daugavas stadionu. Te pulcējās 308 deju kolektīvi, 380 vadītāji un 18 000 dejotāji, lai apvienotos deju lielkoncertā «Es atvēru Laimas dārzu».
Deju lielkoncerta «Es atvēru Laimas dārzu» mākslinieciskās idejas pamatā ir vārds «vērt». Rotaļelementi, mēles mežģi, skaitāmpanti, padomi, mīklas un tautas gudrības bija savērti zināšanu un priekšnesumu virtenēs, kas atvēra senatnes vārtus, lai atskatītos uz senčiem, un atvēra jaunus vārtus, lai vērtos pasaulē.
Piedalās visa ģimene
Pirmo deju lielkoncertu piektdien, 11. jūlijā, nācās pārtraukt, jo negaisa dēļ Daugavas stadionā pazuda elektrība. Savukārt otrs koncerts sestdien, 12. jūlijā, noritēja labos laikapstākļos raiti un izteiksmīgi, priecējot gan dejotājus, gan skatītājus.
Lielkoncerta programmā bija iekļautas 23 dejas, kuras veidojuši 20 dažādu paaudžu horeogrāfi. Pamatā ir septiņi uzdevumi, kuru noslēgumā uzzied Zilā ilgu puķe. Līdzās dejotājiem svētkos piedalījās lielie brāļi un māsas, mammas un tēti, kuri dzīvā scenogrāfijā papildināja dejotāju veidotos laukuma rakstus un zīmes.
«Bauskas Dzīve» ar dejotājiem Daugavas stadionā tikās vēl pirms dižkoncerta, lai uzzinātu, kā svētku dalībnieki jūtas pēc mēģinājumiem un ko sagaida no krāšņā notikuma, kur paši ir galveno lomu izpildītāji.
Spēcīga auga vārdā
Pēc ilgiem mēģinājumiem visas nedēļas garumā 11. jūlija rītā dejotāji aizvadīja pirmo ģenerālmēģinājumu tautas tērpos. Tas bija ne tikai gaidīts, bet arī ļoti satraucošs notikums, jo lielās pūles, smagā darba augļus un deju rak-stus nu varēja redzēt arī skatītāji.
Daugavas stadions vārtus skatītājiem vēra piektdienas rītā pulksten 9.30. Pirmie dejotāji jau bija ieradušies tautas tērpos, uz vietas pielabojot matu sakārtojumu, grimu, sienot matu lentes, lakatiņus un piespraužot vainagus. Turpat blakus Daugavas stadiona treniņu laukumā saulītē sildījās Pilsrundāles vidussko-
las deju kolektīva «Madaras» 5.–9. klašu dejotāji Jānis Strelēvics, Nils Valts Krūmiņš, Daniels Raudonis, Uvis Matīss Jurago un Maksims Dviņaņinovs.
Kopas vadītāja Aiga Vangale stāsta, ka kolektīva nosaukums «Madaras» radies pirms vairāk nekā 10 gadiem. Aigai 40 gadu jubilejā uzdāvināta madara – spēcīgs un ķērains augs, tāpēc par kolektīva nosaukumu ilgi jādomā nebija.
Tīk gan saule, gan lietus
Dejotājs Daniels teic, ka laikapstākļi svētku nedēļā bijuši dažādi – viņi piedzīvojuši gan karstu sauli, gan nelielu lietutiņu, bet tas paticis un nav traucējis. «Aizvadītā nedēļa bija saspringta, jo mēģinājumi notika visu laiku, un tie bija ļoti intensīvi,» atceras Daniels. Dažas dienas bijušas brīvākas, tomēr lielākā daļa laika pavadīta stadionā.
Lai arī citos medijos izskanējusi informācija par stadiona seguma nepilnībām, kas likušas atsevišķiem dejotājiem krist, tomēr Pilsrundāles dejotāji par segumu nesūdzas, tas viņiem nav traucējis. Jaunieši norāda, ka jauninājums par «dzīvo scenogrāfiju» viņiem šķiet interesants. Bija brīži, kad lielāka uzmanība pievērsta tieši fonā notiekošajam. Dejotāji pirms svētku notikuma bija pārliecināti, ka lielkoncerts būs skaists un aizraus visus apmeklētājus.
Kolektīva vadītāja piebilst, ka apstākļi šonedēļ bijuši ideāli: «Mums ir apkure, dušas, skolā nav daudz dalībnieku. Arī novada koordinatore ir atsaucīga un laba – viņa rūpējas par mums visas 24 stundas diennaktī. Kur vēl labāk?! Viss mums bija ideāli, jo foršiem cilvēkiem viss ir forši!»
Piedzīvoto labprāt atkārtotu
Turpat blakus pie lielajiem svētku ekrāniem lielkoncertam gatavojās Bauskas Valsts ģimnāzijas 3.–6. klašu kolektīvs «Odziņa». Marta Skustā, Elisa Neikšāne, Keita Kudrjavceva, Šarlote Rimševica, Marks Karūss, Mona Apse un Dārta Garā aizvadīja savus pirmos un ļoti gaidītos Dziesmu un deju svētkus. Nedēļas piedzīvojums dejotājiem ļoti paticis, un viņi labprāt to atkārtotu. Arī dalībniekiem dāvāto somiņu pildījums bijis noderīgs, tomēr Dārta atzīst, ka bijis grūti salikt dāvāto telefona turētāju.
Martai vislabāk prātā palicis brauciens uz lielu rotaļlaukumu un kino apmeklējums. Šarlote stāsta, ka lielkoncertā viņi dejos četras dejas – «Man lustīga dzīvošana», «Kas tur mežā brakšķēja», «Sudmaliņas» un lielo finālu. Dejotāju mīļākā deja ir «Kas tur mežā brakšķēja», jo tā ir ne tikai vieglāka, bet arī interesantāka, jo ir aktīvas kustības un deju rak-stos jāveido taciņas. Pirms gaidītā notikuma Keita atklāja, ka lielkoncertā veidos ziedu un koku rakstus, sadarbojoties ar scenogrāfijas dalībniekiem.
Dejotāji svētku nedēļā piedzīvojuši arī bēdīgu notikumu, jo klasesbiedrs izmežģījis roku, tāpēc dejotprieki viņam šoreiz, visticamāk, noslēgušies. Marks teic, ka segums bijis slidens un dažās vietās bija redzamas plaisas, kas traucēja dejot. Meitenes papildina, ka pēc mēģinājumiem ir nogurušas kājas, taču naktī var izgulēties un atpūsties.
Ilgojas pēc mājām
Tikpat cītīgi gatavojušies, tomēr nedaudz satraukušies ir Iecavas vidusskolas 1.–2. klašu kolektīva I grupas dejotāji. Elīnai Niedrai un Amandai Visockai šie ir pirmie svētki vadītāju statusā, bet Amanda agrāk ir bijusi arī dalībnieces lomā.
Amanda Visocka stāsta, ka viņai ir bijusi lielāka atbildība, jo apkārt valdīja kņada un neierastā svētku ikdiena bija citādāka. Bērni uz laukuma uzvedušies ļoti dažādi «Citreiz viņi ilgāk domā, sākumā bija apmulsuši.» I grupā dejotāji lielākoties ir pabeiguši 1. klasīti, tāpēc vakarā mazajiem dancotājiem bijis ne tikai nogurums, bet arī ilgas un asaras pēc mājām un tuviniekiem.
Dejotāji sagatavoti reaģēt dažādu notikumu gadījumā. 10. jūlijā organizēta mācību evakuācija. A. Visocka pauž, ka evakuācija pēc lielā fināla mēģinājuma aizritējusi ātri un organizēti – ikviens dalībnieks bija informēts, kurp jādodas, tāpēc viss noticis bez aizķeršanās.
Amanda ir pārliecināta, ka lielkoncerts būs skaists un baudāms. «Lai arī paši dejotāji vēl ne līdz galam zina, kādi zīmējumi tur veidojas, pēc tam fotogrāfijās un video vērotais radīs lielu gandarījumu un lepnumu.»
«Sudmaliņas» mēģina vairākas reizes
Daugavas stadiona otrajā pusē valdīja īsta ballīte. Pirms koncerta Zemgales un Latgales dejotāji ir mūzikas ieskauti, baudot mirkli vieglatlētikas manēžā. Tur skan ne tikai latviešu tautas dziesmas, bet arī dzimšanas dienas apsveikumi un uzmundrinoši vārdi svētku dalībniekiem.
Arī lielākie dejotāji paspējuši sakrāt nogurumu aizvadītajā nedēļā. Bauskas Bērnu un jauniešu centra deju kopas «Mēmelīte» 10.–12. klašu dejotāja Marta Rutka stāsta par bloka mēģinājumiem 10. jūlijā. Vecākajiem svētku dalībniekiem bija jādejo četras dejas, tai skaitā fināla deja «Sudmaliņas», ko dejotāja raksturo kā fiziski sarežģītu.
«Mēs nodejojām, viss bija lieliski, virsvadītāja Dagmāra Bārbale teikusi, ka viss ir labi, tomēr lika dejot vēlreiz. Arī 5. blokā viss aizkavējās, jo mazākajiem lika dejot vairākas reizes,» atceras Marta.
Lielais laukums bijis slidens, vairāki dejotāji mēģinājumos krituši un ķērušies, tomēr viņa ir pārliecināta, ka lieluzvedums izdosies skaists un grandiozs.
Priecē virsvadītāju uzslavas
Turpat vieglatlētikas manēžā smaidīgas un cerību pilnas ir Iecavas vidusskolas 3.–6. klašu kolektīva dejotājas Samanta Šulce un Keita Poļaka. Samanta stāsta, ka aizvadītā nedēļa pagājusi labi, tomēr nedaudz ir traucējis lietus: «Mēģinājumā sāka līt tieši tad, kad lietusmēteļus atstājām somās!» Keita piebilst, ka laukuma segums nav bijis slikts. Lai arī baidījās, ka varētu paslīdēt, viņas tomēr noturējušas līdzsvaru un ne reizi nav kritušas.
Starp mēģinājumiem kolektīvs lielākoties pavadījis laiku tribīnēs vai Iecavas vidusskolas dejotājiem atvēlētajā vietā vieglatlētikas manēžā. Deju svētku virsvadītājus dejotājas raksturo kā labus, profesionālus un ļoti jaukus. Keita stāsta – dažreiz gan apnicis, ka virsvadītāji likuši dejot atkal un atkal, taču Samantai tā ir bijusi papildu motivācija. «Mūsu pusi arī vienmēr paslavēja, tas gan bija ļoti patīkami.»
Lai arī dažkārt bijušas grūtības atrast īsto laukumu, Keita uzskata, ka Dziesmu un deju svētki organizēti ļoti labi. Iecavniecēm te patika: «Desmit no desmit, es gribētu šo piedzīvot vēlreiz!»
Īpaša sajūta – vērot no malas
Baušķeniece Anda Rimeicāne uz Dziesmu un deju svētkiem atbraukusi ne pirmo reizi: «Es vairs nevaru saskaitīt, cik reizes esmu bijusi!» Vērojot svētkus kā mamma, viņa neko sliktu neatrod – meita neesot sūdzējusies, ēdināšana bijusi laba, organizācija lieliska. No Dziesmu un deju svētku koncerta Anda sagaida emocijas, jo jau pirms tam bijis grūti novaldīt prieka un lepnuma asaras. Laikapstākļi lutinājuši gan dejotājus, gan apmeklētājus. «Es pati esmu dejojusi, tāpēc man tas ir īpaši – tagad staigāju un baudu svētku atmosfēru,» priecīga ir Anda.
Kad lielkoncerta ģenerālmēģinājums ir aizvadīts, ar krāsainām plāksnēm jeb pikseļiem rokās svētku teritorijā satiekam iecavnieces, kuras pašas dejo vidējās paaudzes kolektīvā «Jezga». Amanda Grīnberga, Luīze Cābele un Rēzija Melķe pieņēma aicinājumu no kolektīva vadītājiem un kļuva par svētku dalībniecēm līdzās skolēniem.
«Mums bija iespēja apskatīt koncertu no malas pirmo reizi dzīvē, pašām esot daļai no lielā notikuma,» teic Luīze. Jaunietes scenogrāfijas tribīnēs sēdēja pašā augšā, tāpēc dejotāju zīmējumus spēja saredzēt un izbaudīt.
Fiziski sarežģīts treniņš
Scenogrāfijas dalībniekiem izdalītas piecas kartona loksnes jeb pikseļi dažādās krāsās – balta, melna, tumši un gaiši zaļa, tumši un gaiši zila, dzeltena, oranža, brūna un sarkana. Dalībnieces neslēpj, ka pikseļi ir gana smagi, tāpēc scenogrāfija bijusi kā sarežģīts fiziskais treniņš. «It īpaši tad, kad pikselis jāgriež trīs minūtes no vietas, vai tad, kad ir «Govju kazaks»,» smejas Rēzija.
Katram dalībniekam iedalīta sava sēdvieta, kurai sagatavota lapa ar numerāciju un atbilstošu krāsu, kas jārāda noteiktā laikā. Skatītāju tribīņu lielajā ekrānā scenogrāfijas vadītājs rāda numerāciju un pikseļu kustības virzienu. Līdzās deju grīdai, tieši pretim scenogrāfijas tribīnēm, sēdēja dalībnieki, kuri novēro-ja un demonstrēja viņu darbības – tā kustību virzība bijusi kā trijstūrī.
Kopā nosauc krāsas
Pirmie mēģinājumi scenogrāfijas dalībniecēm bija 7. jūlijā. Tas norisinājās no astoņiem rītā līdz pat pulksten 22. «Mēģinājumi bija ļoti auksti un slapji,» atceras Amanda. Scenogrāfijas dalībnieki paspēja izbaudīt dažādus laikapstākļus. Luīze pauž, ka laikap-stākļi ironizēja par mēģinājumu dalībniekiem – tiklīdz mēģinājums bija galā, tā lietus beidzās.
Mēģinājumos pikseļi bieži vien mēdza salipt kopā, tāpēc process bijis nedaudz sarežģītāks. Kopumā lieluzveduma mēģinājums aizvadīts gana labi, tomēr blakus iecavniecēm dažiem scenogrāfijas dalībniekiem sākušas jukt krāsas, tāpēc visa 1500 dalībnieku kuplā komanda vienoti skaļi bļāvuši krāsas, palīdzot un atbalstot cits citu. Luīze smej, ka ģenerālmēģinājumā ir gadījies aizskatīties uz koncertu un nokavēt «visu pikseļu ballīti». Rēzijai scenogrāfijas pieredze ļāvusi pārliecināties, ka viņa labāk izvēlas dejot.
Ģenerālmēģinājumā scenogrāfijas dalībniekus lutināja karstā saulīte, tāpēc mugurā bija balti T-krekli un melnas cepures ar svētku moto «Nāc gavilēt!», lai noslēptos no saules stariem. Dalībniecēm bija piešķirtas svētku somas un lietusmēteļi, un Luīzei jau dienas vidū šķita, ka ka tos nāksies izmantot piektdienas vakara koncertā.
Negaiss pārtrauc koncerta finālu
Scenogrāfijas dalībnieču sajūta nebija mānīga – piektdienas vakarā svētku dalībnieki dejoja zem negaisa lietus un zibens, tāpēc koncerts apstājās īsi pirms noslēguma. Daugavas stadionā pārtrūka elektrības apgāde, kam iemeslus vēl skaidro.
Lai arī dalībnieki turpināja dejot arī bez lielās apskaņošanas, stadionā iebrauca Valsts policijas mašīna un ar skaļruņiem paziņoja, ka tehnisku iemeslu dēļ koncerts ir pārtraukts, aicinot dalībniekus pamest teritoriju, stāsta Rēzija.
Bauskas 2. vidusskolas 1.–4. klašu kolektīva vadītāja Karlīna Visocka pauž, ka nelāga sajūta viņai bijusi jau pirms koncerta, jo laika ziņās solīts negaiss. Lielkoncertā kāda no viņas kolektīva meitenēm traumējusi celi, tāpēc nogādāta slimnīcā. Karlīna atceras, ka Daugavas stadionā piektdienas vakarā dalībnieki pa laukumu slidinājās gluži kā pa slidotavu, kas rezultējies ar vairākām traumām. Otrs dižkoncerts sestdien, 12. jūlijā, aizvadīts labvēlīgos laikapstākļos un ar priecīgi bēdīgu pēcgaršu dalībniekiem, jo svētku nedēļa bija tuvu beigām.
Skolēnu dziesmu svētki, kas šogad norisinājās pēc desmit gadu pārtraukuma, noslēdzās svētdien, 13. jūlijā, ar gājienu un noslēguma dižkoncertu «Te-aust» Mežaparka Lielajā estrādē. ◆
Video autore: Nikola Smirnova
