www.bauskasdzive.lv
Pēc padziļinātas konstrukciju pārbaudes satiksmei atvērts Mūsas tilts pie sporta kompleksa Gailīšu pagastā, portālu informēja Bauskas novada domē.
Inženiertehniskā būve autotransporta kustībai tika slēgta šī gada 12. augustā. Tiltu inženieris Juris Rozīte paskaidroja, ka iekārtā tipa tiltiem troses tiek nostiprinātas zemē un tās tur speciāli enkuri. Apsekojot pie Mūsas trases esošo tiltu, J. Rozīte konstatēja, ka enkura telpās krājas ūdens un sākusies korozija.
«Pašās enkura telpās nevarēju iekļūt, ar speciālas iekārtas palīdzību ievietoju kameru, lai nofotografētu un nofilmētu konkrētās vietas, taču tas nebija pietiekami, lai varētu saprast, kādā stāvoklī ir enkuri. Jāuzsver, ka šie speciālie enkuri, kas tur troses, ir pats būtiskākais iekārtās konstrukcijas tiltiem. Ja enkurs un trose trūkst, tad viss tilts ieliecas. Tobrīd Mūsas trasē notika sacensības un nākamajā dienā bija paredzētas cilvēku masas, kas bija ārkārtīgi liels riska faktors. Ja konstrukcijai nevar pateikt tās stāvokli, prognozēt tālāko notikumu gaitu ir grūti. Tālab tiltu slēdzu satiksmei,» situāciju raksturoja J. Rozīte.
Viņš uzteica Bauskas novada pašvaldību, kas ātri reaģēja un nodrošināja piekļuvi enkuriem. Tika norakta zeme, noņemti betona vāki, un konstrukcijai varēja tikt klāt. «Pasūtītājam – Bauskas novada domei – sastādīju veicamo darbu sarakstu. Atbilstoši tam tika izsūknēts ūdens un nodrošināts, lai tas telpā vairs neuzkrājas, kā arī noalgots sertificēts tiltu būves uzņēmums, kas enkurus apkopa. Atkārtotā apsekošanā pārliecinājos, ka izveidojušies apstākļi nebija stipri bojājuši konstrukciju, bija veikti remonta pasākumi, līdz ar to atļāvu tiltu ekspluatēt ar esošajām slodzēm, kas jau līdz šim bija ierobežotas, – te liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par piecām tonnām, un kustība atļauta ar ātrumu 30 km/h,» stāsta J. Rozīte.
Viņš atzīmēja, ka ilgus gadus šī būve bijusi bezsaimnieka manta un tas arī novedis līdz šādam iznākumam. «Īpašums bija starpstāvoklī, to savā bilancē neņēma ne «Latvijas Valsts ceļi», ne arī pašvaldība. Pamestam novārtā, daudzas lietas pasliktinās. Te 30 gadus nekas nebija darīts, paveicās, ka nelaime nenotika. Ja pienācīgi tiltu uztur, tas kalpo vismaz simts gadus. Tā jebkurā gadījumā ir jūsu pašvaldības bagātība. Tik liela un tādas konstrukcijas tilta izbūve tagad maksā ļoti dārgi. Vietējie zināja stāstīt, ka tilts būvēts saimnieciskā kārtā kolhoza laikos. Kā tipveida projekts tas nācis no Sanktpēterburgas, bet, inspicējot šo būvi klātienē, pārliecinājos, ka patiešām tas ir ļoti kvalitatīvi uzbūvēts,» vērtēja J. Rozīte.
Tiltu būves inženieris akcentēja, ja turpmāk neieguldīs tā uzturēšanā, viennozīmīgi šīs inženiertehniskās būves mūžs saīsināsies. J. Rozīte ieskicēja darbu sarakstu, kas nodoti pašvaldībai atskaitē un būtu turpmāk jāpaveic. Primāri – gada laikā jāveic trošu inspekcija, detalizēti tās jāizpēta, iespējams, ir kādi dziļāki bojājumi. Tāpat būtu jāieplāno asfalta seguma maiņa, šuvju remonts, trošu kopšana, krāsošana, kas ir dārgs process, jo vajag speciālās krāsas, gandrīz kā kuģiem, turklāt krāsošana ar augstvērtīgiem materiāliem jāveic labvēlīgos laikapstākļos ar stingru būvuzraudzību. J. Rozīte savai atskaitei ir pievienojis arī tāmi, kurā darbiem aprēķinātā summa ir aptuveni 200 tūkstoši eiro.
«Veicot kalkulāciju, ņēmu vērā uzņēmumu «Latvijas Valsts ceļi» un «Latvijas Valsts meži» vidējās izsoļu cenas, bet jāatzīst, ka izcenojumi ir stipri dažādi. Tāpat es nevaru paredzēt, kas notiks pēc pusgada, iespējams, nebūs darba, un visi strādās par puscenu, sliktākā scenārijā var būt arī tā, ka cenu kāpums nozarē turpināsies. Neapšaubāmi – uzreiz tie būtu ievērojami ieguldījumi, bet paveicamo var sadalīt pa vairākiem gadiem. Taču jāatceras par ikdienas uzturēšanu, vienkāršākām lietām, piemēram, krūmu izciršanu, brauktuves atbrīvošanu no smiltīm. Ja sāk to regulāro darbu darīt, tad tas nemaz nav dārgi,» uzsver J. Rozīte.
Viņš vēlreiz apliecina, ka tagad tiltam droši var braukt pāri. «Saimniekam savs īpašums ir jākopj! Uzturiet, lietojiet, baudiet – jums šis tilts ir kā savs mazais «Sanfrancisko gate» (geits) – lielie vārti iebraukšanai pilsētā. Patiešām ļoti skaists tilts, un jums ir paveicies,» tā J. Rozīte.
Bauskas novada domē precizēja, ka ūdeni sūknēja un enkura telpas tīrīja Gailīšu pagasta darbinieki, ūdens noteces caurules izbūvēja SIA «Bauskas ūdens», savukārt enkuru sakopšanas avārijas remontdarbu veica SIA «M.A.-TAKA». Rēķini no uzņēmumiem vēl nav saņemti, provizoriski kopējās izmaksas varētu būt līdz pieciem tūkstošiem eiro.
latvijas tiltu inzenieri var ar sevi lepoties—-jaunais tilts par daugavu to jau ir pieradijis
Kārtējais rajona,novadiņa…..pofigisma sekas. Gadu gadiem n-tie ieredniši nāk uz darbiņu imitē darbību un saņem aldziņu….
Kārtējo reizi kārtējais eksperts pamāca pašvaldības ” speciālistus”. Varbūt jāpieņem darbā pašvaldībā speciālisti. Nevajadzēs maksāt dubultā- gan speciālistam, gan nespeciālistiem. Ja pašvaldība nodarbojas ar celtniecību, ceļiem, tiltiem, nekustamo īpašumu, ūdeni, kanalizāciju, apkuri, ielu apgaismojumu, tad visās jomās būtu jābūt cilvēkiem ar attiecīgās jomas diplomiem, sertifikātiem un pieredzi.
Kamēr pašvaldībā nebūs diplomētu, sertificētu, ar pieredzi inženiertehnisko speciālistu, protams godīgu, pašvaldība vienmēr pārmaksās, uzņēmēji draudēs ar tiesām, līgumu laušanām, neievēros termiņus, mainīs materiālus un projektus, nodarbinās nekvalificētus celtniekus un montierus, īsāk sakot dancinās pasūtītāju.
“Viņš atzīmēja, ka ilgus gadus šī būve bijusi bezsaimnieka manta un tas arī novedis līdz šādam iznākumam. «Īpašums bija starpstāvoklī, to savā bilancē neņēma ne «Latvijas Valsts ceļi», ne arī pašvaldība.”
Nu.. nevar jau tā kā tikai pašvaldību vainot. Ja 30 gadus tilts nebija ne šur, ne tur, tad jau nav brīnums, ka neviens neko nedarīja.
Vai Mežotnes pils nav nākošais ” nepiesietais” objekts? Ieguldīta liela nauda restaurācijā, bet saimnieka gandrīz nav.